Mūsdienās kodolieroči ir ASV, Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai, Krievijai, Indijai, Pakistānai, Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai. Pēc PSRS sabrukuma neilgu laiku kodolieroči bijuši arī Baltkrievijas, Ukrainas un Kazahstānas bruņojumā. Dienvidāfrika attīstīja kodolieročus, sākot no 20. gs. 60. gadiem, bet 1990. gadā brīvprātīgi atteicās no programmas. Iespējams, ka kodolieroči ir arī Izraēlas bruņojumā. Kodolieroču atrašanās valstu bruņojumā tiek vairāk uzskatīta par atturēšanas (nuclear deterrence) līdzekli, nevis par potenciālo ieroci militāra konflikta gadījumā. 21. gs. problēma ir kodolieroču uzturēšana tehniskā kārtībā (nepieciešams liels resursu patēriņš un kvalificēts personāls) un to iespējamā nokļūšana tādu personu rīcībā, kuras var tos izmantotu teroristiskiem mērķiem. Daži kodollādiņi ir pazuduši pēc PSRS sabrukuma, citi (vismaz 50) atrodas nogrimušās zemūdenēs, un to stāvokli nav iespējams kontrolēt, jo zemūdenēm nav iespējams piekļūt lielā dziļuma dēļ. Lielākais incidents notika 03.10.1986., kad PSRS zemūdene ar kodolreaktoru un 32 kodollādiņiem nogrima Atlantijas okeānā 600 jūras jūdzes uz ziemeļaustrumiem no Bermudu salām.