06.08.1945. un 09.08.1945. ASV Gaisa spēki nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. Tas ir vienīgais gadījums, kad kodolieroči lietoti militārā konfliktā. Bioloģiskie ieroči masveidā nav lietoti, bet vēsturē ir zināmas postošas epidēmijas, kad no mēra un citām slimībām miruši miljoniem cilvēku, piemēram, Lielais mēris Eiropā 1346.–1348. gadā ir labs piemērs bioloģisko ieroču efektīvai lietošanai, ja nepietiek resursu pretpasākumiem. Ķīmiskie ieroči tika plaši lietoti Pirmajā pasaules karā, kad no ĶKV mira aptuveni 90 000 cilvēku un gandrīz viens miljons saindējās un vēlāk cieta no sekām, t. sk. arī Latvijā. MII izmēģinājumi atstāj postošu ietekmi uz vidi. Piemēram, PSRS 1949.–1989. gadā veica kodolizmēģinājumus Semipalatinskas poligonā Kazahstānā; ASV 20. gs. 50. gados veica kodolizmēģinājumus Nevadas pavalstī un 1946.–1958. gadā Klusā okeāna Bikini atolā; Vācija Pirmā pasaules kara laikā un īsi pēc tam attīstīja un ražoja ķīmiskos ieročus Minsteres tuvumā; šīs teritorijas ir radioaktīvi un ķīmiski piesārņotas un tuvākajās desmitgadēs to izmantošana nebūs iespējama. PSRS plānoja izmantot kodolsprādzienus kā alternatīvu zemes rakšanas darbiem. 15.01.1965. Kazahstānā ar kodolsprādzienu tika izveidots Čagana ezers; ezers izveidojās, taču tas joprojām ir radioaktīvs.