Ķīmiskos ieročus veido divi komponenti: ķīmiskās kaujas vielas (ĶKV) un to nogādes līdzekļi. Ķīmiskie ieroči iznīcina cilvēkus un dzīvo dabu, bet atstāj neskartu apvidu, infrastruktūru un bruņojumu. Ķīmisko ieroču darbību var regulēt, un to lietošanu ir grūti atklāt bez noteikšanas ierīcēm, kā arī to lietošanas sekas ir grūti likvidēt. ĶKV spēj iekļūt hermētiski nenoslēgtās telpās un pat ļoti mazās devās (miligramos un mazāk) var nogalināt cilvēkus. ĶKV nokļūst cilvēka ķermenī galvenokārt caur elpošanas ceļiem un ādu.
Ķīmisko ieroču lietošanai ir ekoloģiskās sekas – iedarbība uz dzīvo dabu, ģenētiskās sekas – paliekoša iedarbība cilvēka organismā, ietekmējot nākamās paaudzes.
ĶKV pēc noturības iedala nenoturīgajās vielās (saglabā savu iedarbību no dažām minūtēm līdz dažiem desmitiem minūšu) un noturīgajās vielās (saglabā savu iedarbību uz laiku no dažiem desmitiem minūšu līdz vairākām stundām, dienām un nedēļām). Pēc iedarbības ātruma ĶKV iedala tūlītējās iedarbības vielās (saindējuma pazīmes parādās tūlīt) un vēlākas iedarbības vielās (saindējuma pazīmes parādās pēc pusstundas, stundas, atsevišķos gadījumos arī vēlāk). ĶKV ir trīs uzglabāšanas agregātstāvokļi: cietas vielas, šķidrumi, gāzes. Lietošanas gadījumā ĶKV kaujas stāvokļi ir: gāze, aerosols, pilieni, dūmi.
ĶKV iedarbību uz cilvēka organismu mēra ar toksisko dozu. Toksiskā doza ir ĶKV daudzums, kas, nonākot cilvēka organismā, rada noteiktu reakciju – nogalina, ievaino vai izraisa saindējuma pirmās pazīmes. Inhalācijas toksiskums nozīmē, ka ĶKV ir nokļuvušas cilvēka organismā caur elpošanas ceļiem. Resorbcijas toksiskums nozīmē, ka ĶKV ir nokļuvušas cilvēka organismā caur ādu.
ĶKV dala sešās grupās pēc to iedarbības uz cilvēka organismu (skatīt 1. tabulu).
1. tabula
Ķīmiskās kaujas vielas
ĶKV grupa | Svarīgākās ĶKV vai to kods | Iedarbība uz cilvēka organismu | Piezīmes |
Nāvējošās ĶKV | |||
neiroparalītiskās ĶKV | VX, zarīns (GB), zomāns (GD), tabūns (GA) | iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu | ļoti efektīvas, paredzētas kā svarīgākās ĶKV Aukstā kara laikā |
kodīgās jeb ķīmiskas kaujas kairinātājvielas | apdedzina cilvēka ādu un elpošanas ceļus | ļoti efektīvas, paredzētas kā svarīgākās ĶKV Aukstā kara laikā | |
vispārindīgās | zilskābe (AC), hlorciāns (CK) | iedarbojas uz cilvēka elpošanas ceļiem | mazāk efektīvas, bet zilskābe paredzēta kā viena no svarīgākajām ĶKV Aukstā kara laikā |
smacējošās | fosgēns (CG) | iedarbojas uz cilvēka elpošanas ceļiem | maz efektīvas salīdzinājumā ar nervu paralītiskajām un kairinošajām ĶKV |
Īslaicīgi iedarbīgās ĶKV | |||
ķīmiskie kaujas paralizējošie aģenti | BZ, LSD | atkarībā no vielas veida rada cilvēkā depresiju, vājumu, kontaktēšanās grūtības, dzirdes un redzes halucinācijas | radītas Aukstā kara laikā kā neletālais ierocis, šīs vielas ir pazīstamas arī kā psihotropās vielas. |
vielas masu nekārtību novēršanai | CA, CS, CN, CR | kairina acis, ādu, elpošanas ceļus, izraisa nelabumu, sāpes krūtīs | tiek izmantotas arī policejisku uzdevumu veikšanai |
Nozīmīgākie ĶKV nogādes līdzekļi ir raķetes, aviācijas izsmidzināšanas ierīces, bumbas, artilērijas šāviņi un mīnas, kā arī dūmu ģeneratori u. c. Efektīvākais ĶKV nogādes līdzeklis ir artilērijas reaktīvā zalvjuguns sistēma, kas nodrošina liela ĶKV apjoma nogādāšanu plašā teritorijā īsā laikā.
Ir divi ķīmisko ieroču lietošanas paņēmieni: uzbrukums gaisā un uzbrukums uz zemes virsmas. Uzbrukums gaisā nozīmē, ka ĶKV izsmidzina gāzes, aerosolu vai dūmu veidā nelielā augstumā, un ķīmiskā saindējuma mākonis tiek nests pa vējam. Šādā uzbrukumā galvenokārt lieto nenoturīgās ĶKV, lai būtu iespējams ieņemt teritoriju, kurā pretinieka bruņotie spēki ir kļuvuši kaujas nespējīgi. Uzbrukums uz zemes nozīmē, ka ĶKV tiek izsmidzinātas pilienu veidā uz zemes, veidojot noturīgu saindējumu. Izsmidzinātās ĶKV noteiktā temperatūrā sāk tvaikot, veidojot gāzes mākoni, kas izplatās pa vējam. Šādā uzbrukumā lieto galvenokārt noturīgās kaujas vielas, lai būtu iespējams izveidot pretinieka bruņotajiem spēkiem nepārvaramu šķērsli.
Binārie ieroči ir īpašs ķīmisko ieroču veids, kuru nogādes līdzekļos nav ievietotas ĶKV, bet to komponenti (ķīmisko kaujas vielu binārie prekursori un pamatprekursori). ĶKV izveidojas munīcijas lietošanas brīdī, sajaucoties to komponentiem. Tas atvieglo ķīmisko ieroču munīcijas uzglabāšanu.
Fitotoksikanti ir ķīmiskas vielas, kas paredzētas dzīvās dabas iznīcināšanai. Fitotoksikantus lieto arī lauksaimniecībā, lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml. Kara gadījumā fitotoksikantiem ir divas funkcijas, pirmkārt, tos izmanto lauksaimniecības sējumu iznīcināšanai; otrkārt, lai demaskētu pretinieka karavīrus, izmanto ķīmiskos kaujas defoliantus koku lapu nomešanai.
ASV Jūras kājnieku atrastie zarīna gāzes detektori. Faludža, Irāka. 10.11.2004.