Deklarācija nosaka cilvēktiesību aizsardzības standartu, ņemot vērā islāma ticības likumus.

Deklarāciju 05.08.1990. pieņēma Islāma konferences organizācija (Organisation of the Islamic Conference), mūsdienās – Islāma sadarbības organizācija. Deklarācijas pieņemšana saistīta ar kritiku, kas tika vērsta pret Apvienoto Nāciju Organizācijas, ANO (United Nations Organization) pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (Universal Declaration of Human Rights, pieņemta 10.12.1948), ka tā atspoguļojot Rietumvalstu kultūrā balstītu skatījumu uz cilvēktiesībām un neņem vērā citu valstu kultūru un reliģiju nostādnes.

Līdzīgi ANO deklarācijai, Kairas islāma cilvēktiesību deklarācija ietver cilvēktiesību normas, piemēram, tiesības uz dzīvību, izglītību un vārda brīvību. Atšķirībā no ANO deklarācijas, visas Kairas islāma cilvēktiesību deklarācijā ietvertās tiesības pakļautas islāma šaria likumiem. Ņemot vērā, ka šaria likumiem ir vairākas interpretācijas, Kairas islāma cilvēktiesību deklarācijā ietverto cilvēktiesību saturs ir neskaidrs. Tomēr vairāku deklarācijā ietverto tiesību ierobežojumi ir precīzāk noteikti. Piemēram, 23. pantā noteikts, ka sabiedriskus amatus var ieņemt vīrietis, tādējādi nosakot atšķirīgu attieksmi, balstoties uz cilvēka dzimumu.

Vairāku deklarācijā ietverto tiesību ierobežojumi ir vērsti uz islāma ticības aizsardzību un veicināšanu. Piemēram, deklarācijas 10. pants pasludina islāmu par ticību ar nesabojātu būtību un aizliedz veikt darbības, kas mudina mainīt ticību; 22. pantā ietverto vārda brīvību aizliegts izmantot, lai vājinātu ticību; 9. pants nosaka pienākumu valstij nodrošināt pieeju izglītībai veidā, kas ļauj iepazīties ar faktiem par Visumu un islāmu.