Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecāku ģimeni mitinājās Krievijas Impērijas dažādās pilsētās, Krievijas Pilsoņu kara laikā pārcēlās uz Dāniju (1918). Hvīdu ģimene 1921. gadā atgriezās uz dzīvi Rīgā. J. Hvīds skolojās Rīgā, 1934. gadā absolvēja Rīgas Vācu valsts klasisko ģimnāziju un pārcēlās uz Dāniju, kur uzsāka mācības militārajā jūrskolā.

Pēc jūrskolas absolvēšanas kļuva par Dānijas jūras kara flotes virsnieku, bija militārais atašejs Dānijas vēstniecībās Stokholmā un Helsinkos.

Hokeja prasmes apguva un sportista gaitas uzsāka Rīgā. Jau 15 gadu vecumā, būdams skolnieks, debitēja Rīgas “Kaiserwald” hokeja komandā un 05.03.1932. tās sastāvā zibensturnīra spēlē guva vārtus pret Latvijas čempionvienību “Union”. Hokeja sacīkstēs Latvijā vienu sezonu pārstāvēja “Kaiserwald” vienību (1931/1932) un četras sezonas “Union” komandu (1932/1933, 1933/1934; nepilnas sezonas arī – 1937/1938, 1938/1939). Īpaši rezultatīva J. Hvīdam bija 1932./1933. gada sezona, kad viņš “Union” komandas sastāvā kļuva par zibensturnīra uzvarētāju un Latvijas čempionu. 15.01.1933. aizvadītajā zibensturnīrā J. Hvīds izcēlās ar diviem vārtu guvumiem. Tāpat, pateicoties diviem J. Hvīda precīziem metieniem, 14.02.1933. “Union” uzvarēja Latvijas hokeja čempionāta Rīgas apakšgrupas spēlē par pirmo vietu. J. Hvīds piedalījās “Union” izbraukuma spēlēs Austrumprūsijā (1933/1934). Latvijas presē ļoti bieži raksturots kā “Union” labākais spēlētājs. Bija iekļauts Latvijas hokeja izlases kandidātu sarakstā (1933, 1934), tomēr kā Dānijas pavalstnieks Latvijas izlases oficiālajās spēlēs nepiedalījās. Kad 1934. gadā J. Hvīds pārcēlās uz Dāniju, Latvijas laikraksti to uzskatīja par lielu zaudējumu “Union” komandai. Turpmāk J. Hvīds bija viens no vadošajiem hokejistiem Dānijā. Arī pēc dažiem gadiem, epizodiski viesojoties Rīgā, J. Hvīds aizvadīja dažas spēles “Union” sastāvā. Iekļauts arī Latvijas otrās izlases sastāvā (1938, 1939) sacīkstēm pret valstsvienību, taču nespēlēja. Rīgas hokeja izlases uzbrucējs trijās spēlēs (visas – 1933./1934. gada sezonā).

J. Hvīdam ir īpaša nozīme Dānijas hokeja vēsturē; viņš tiek dēvēts par dāņu hokeja tēvu. Bija viens no Dānijas hokeja federācijas (Dansk Ishockey Union, tag. Danmarks Ishockey Union) dibinātājiem (1949), bija Dānijas hokeja izlases kapteinis tās pirmajā pasaules čempionātā Stokholmā (1949). Šajā debijas čempionātā guva visus četrus vārtus Dānijas izlases labā. “Københavns SF” (KSF) sastāvā kļuva par Dānijas hokeja čempionu; pēdējo titulu kā spēlētājs izcīnīja 1961. gadā, startējot kopā ar dēlu Torstenu Hvīdu (Torsten Hviid). Vēlāk trenēja šo Kopenhāgenas vienību un Dānijas hokeja čempiona titulus ieguva kā KSF treneris. Otrā pasaules kara laikā spēlēja arī Stokholmas “IK Göta” komandā Zviedrijā. Iekļauts Starptautiskās Hokeja federācijas Slavas zālē (2005) kā pirmais Dānijas pārstāvis.