Rotari klubi ir daļa no nozīmīgas starptautiskās Rotari kustības, kas radusies 1905. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Rotari klubu mērķis formulēts organizācijas moto – “Pašaizliedzīgi kalpot” (Service Above Self). Organizācija un tās struktūrvienības par prioritāti izvirza kalpošanu sabiedrības interesēm, veicinot personisko sakaru attīstību un ievērojot augstas profesionālās ētikas principus. Rotari organizācija rūpējas par daudzpusīgu profesionālu pieeju un uzsver katra sabiedrībai derīga darba vērtības atzīšanu, katra Rotari kluba biedra jeb rotarieša nodarbošanās prestiža celšanu. Rotari klubi aicina ievērot kalpošanas ideālu ievērošanu katram rotarietim savā personiskajā, darba un sabiedriskajā dzīvē. Rotari pamatprincipi ietver starptautiskas saprašanās, labas gribas un miera stiprināšanu, izmantojot daudzpusīgu profesionāļu sadraudzību un mijiedarbību. Lai realizētu savus mērķus, Rotari klubi īsteno labdarības un palīdzības projektus visā pasaulē, ieskaitot Latviju. Rotari klubu atbalstītie projekti primāri vērsti uz palīdzību bērniem un jauniešiem, kā arī sabiedrības locekļiem, kuriem ir ierobežotas iespējas parūpēties par sevi vai šādu iespēju nav.
Rotari klubi Latvijā
Saistītie šķirkļi
Valsts prezidents Egils Levits uzrunā Latvijas Rotari klubu pārstāvjus. Rīga, 03.02.2020.
Satura rādītājs
Rotari klubu galvenais vizuālais simbols ir zobrats, kas simbolizē nepārtrauktu attīstību, kustību (rotēšanu) un savstarpējo mijiedarbību. Rotari zobrats ir organizācijas struktūrvienību – Rotari klubu – emblēmu neatņemama sastāvdaļa arī Latvijā. Latvijas rotariešu identitātes elements ir Latvijas Rotari klubu karoga dziesma ar Māras Zālītes vārdiem un Rīgas Hanza Rotari kluba biedra Ivara Vīgnera mūziku.
Rotary organizācijas logo.
Rotari klubi vieno kādā noteiktā ģeogrāfiskā reģionā dzīvojošus biedrus. Katru klubu vada tā biedru ievēlēts prezidents un kluba valde, kas mainās (rotē) katru gadu, dodot iespēju ikvienam biedram sniegt savu ieguldījumu kluba vadīšanā un iespēju attīstīt savas līdera prasmes. Augstākā kluba (biedrības) institūcija ir biedru pilnsapulce, kas tiek sasaukta reizi gadā; tā ievēl valdi, prezidentu un pieņem statūtus.
Rotary International organizācijas iedalās zonās, apgabalos un klubos. Latvijā pastāv 21 Rotari klubs, kas darbojas Rotary International sastāvā, t. sk. septiņi klubi Rīgā un 14 klubi ārpus galvaspilsētas. Diviem Jūrmalas klubiem darba valoda ir krievu, bet Rīgas Starptautiskajam Rotari klubam un Baltijas Rotari klubiem – angļu. Latvijas Rotari klubi ietilpst Rotary International 2410. apgabalā, kas vieno Rotari klubus Zviedrijas dienvidu daļā un Latvijā.
Sadarbībā ar Rotari klubiem Latvijā pastāv un darbojas satelītorganizācijas – rotarakta un interakta klubi. Rotarakta klubi ir Rotari klubu sponsorētas organizācijas jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Interakta klubi ir organizācijas 12–18 gadus veciem jauniešiem, kuri piedalās Rotari programmās.
Interese par Rotari klubu veidošanu Latvijā parādījās 20. gs. 20. gadu beigās, to veicināja Somijas un Beļģijas rotarieši, viesojoties Rīgā. Rīgas Rotari klubu (oficiāli – biedrība Rotary Club Riga; no 20.09.1938. – Rīgas rotariešu klubs) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 07.06.1932., bet Rotary International sastāvā tas uzņemts ar 3585. kārtas numuru 07.04.1933., ko pieņemts uzskatīt par Rīgas Rotari kluba oficiālo dibināšanas datumu. 1933. gadā nozīmīgs notikums bija kustības dibinātāja Pola Harisa (Paul Harris) vizīte Latvijā. Kluba sanāksmes norisinājās reizi nedēļā “Romas viesnīcā” Rīgā. Atsevišķos gadījumos notika izbraukuma sanāksmes citviet Rīgā un ārpus galvaspilsētas.
Hotel de Rome – pirmo Latvijas rotariešu sanāksmju vieta. Rīga, 20. gs. 30. gadi.
Par otro klubu Latvijā kļuva Liepājas Rotari klubs (oficiāli – Liepājas rotariešu klubs Rotary Club), kas reģistrēts 12.05.1939. un Rotary International ar 5097. kārtas numuru (uzņemts 03.08.1939.), kas ir Liepājas Rotari kluba oficiālais dibināšanas datums. Klubs Liepājā tika izveidots ar Rīgas Rotari kluba aktīvu līdzdalību. 11.1939. Liepājā norisinājās Latvijas Rotari klubu prezidentu un sekretāru konference. Pēc tam, kad Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) okupēja Latviju, tika slēgti abi klubi Latvijā – 09.1940. Liepājas Rotari klubs un 01.1941. Rīgas Rotari klubs. Padomju okupācijas pirmajā gadā (1940–1941) PSRS varas iestādes daudzus Latvijas rotariešus apcietināja un deportēja, daļa no viņiem gāja bojā izsūtījumā. Padomju un vācu okupācijas laikā Rotari klubu darbība netika atļauta.
Idejas par rotariešu darbības atsākšanu Latvijā bija jau no 20. gs. 80. gadu beigām vēl okupētajā Latvijā, bet Rotari klubi darbību Latvijā atjaunoja pēc tam, kad Latvija bija atjaunojusi neatkarību. Rotari kustības atjaunošanas iniciators bija filologs Valdis Bisenieks, kurš jau 80. gadu beigās runāja par Rotari ideāliem un pulcināja Latvijas inteliģences pārstāvjus. Juridiski Rīgas Rotari kluba darbība tika pārmantota, kad klubu 1992. gadā atjaunoja, pateicoties rotarieša ārsta Kārļa Skaldera dalībai, kurš bija Rīgas Rotari kluba biedrs pirms Latvijas okupācijas. Rīgas Rotari kluba darbība oficiāli tika atjaunota 23.06.1992., bet Liepājas Rotari klubs uzsāka darbību 14.05.1996. Par trešo Rotari klubu Latvijā un pirmo pilnībā no jauna izveidoto klubu kļuva Rīgas Hanza Rotari klubs, kas dibināts 17.05.1996. Kopš tā laika rotariešu kustība Latvijā ir gājusi plašumā, aptverot jaunu klubu izveidi Rīgā un citās Latvijas pilsētās. 08.04.2000. Melngalvju namā Rīgā norisinājās Latvijas Rotari klubu Pirmais forums; tas pulcēja vairāk nekā 250 rotariešu un viesu. 2410. Rotari apgabalā (2410. apgabalā 01.06.2020 bija 63 klubi, no kuriem 42 Zviedrijas apgabala daļā un 21 Latvijā) gubernatora amatā četras reizes tikuši ievēlēti gubernatori no Latvijas Rotari klubiem: Māris Slokenbergs (Rīgas Hanza Rotari klubs; 2006–2007), Viktors Kulbergs (Rīgas Hanza Rotari klubs; 2011–2012), Jānis Andersons (Rīgas Hanza Rotari klubs; 2016–2017) un Guntars Kniksts (Salaspils Rotari klubs; nominēts 2022–2023). Kopš Rotari kustības atjaunošanas Latvijā viesojušies trīs Rotary International prezidenti: Džons Kenijs (John Kenny; prezidents 2009–2010), Ians Raizlijs (Ian H. S. Riseley; prezidents 2017–2018, Latvijā viesojās 2017. gadā) un Barijs Rasins (Barry Rassin; prezidents 2018–2019).
Pirmais Rotarakta klubs Latvijā ir Rīgas Rotarakta klubs, kas dibināts 03.11.1995. Pirmais Interakta klubs Latvijā dibināts 03.12.2002. – Ogres Interakta klubs.
Latvijas un citu valstu Rotari klubu sadarbības rezultātā kopš 20. gs. 90. gadu sākuma Latvijā īstenota virkne labdarības projektu. Rotari klubi ir mērķtiecīgi realizējuši savas atbalsta programmas, iesaistījušies valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī dažādu labdarības organizāciju projektos. Rotari klubu atbalsts tiek koncentrēts izglītības, mātes un bērna veselības, vispārējās veselības, miera un konfliktu risināšanas projektiem, klubi atbalsta Latvijas vidusskolēnu un studentu līdzdalību mācību un studiju apmaiņas programmās ārvalstīs. Īstenoti atbalsta projekti bibliotēkām, slimnīcām, skolām, internātskolām, bērnu namiem, sociālās aprūpes centriem, augstākās izglītības mācību iestādēm, jauniešu centriem. Atbalstīta Iespējamā misija, Vītolu fonds, talantīgi jaunie mūziķi, dejotāji (piemēram, vijolniece Baiba Skride, baletdejotāja Jūlija Brauere). Lielākā daļa projektu vērsti, lai atbalstītu aktivitātes ārpus Rīgas.
2015. gadā Rotari klubi Latvijā iesaistījās programmā, kuras ietvaros Rīgā tika uzņemtas Ukrainas bērnu grupas, kuru vecāki cietuši karā vai kuri dzīvo karadarbības nopostītajos apgabalos. Rotarieši līdzdarbojās Rīgas Hanza Rotari kluba iniciētā un vadītā projektā “Miera balodis” (Ķekavā) sadarbībā ar Vācijas Rotari klubiem un Rotari fondu, kura mērķis ir mazināt agresivitāti un attīstīt toleranci pret līdzcilvēkiem. Nozīmīgs Rotari projekts bija Rīgas Rotari kluba iniciētais un vadītais atbalsts Jēkabpils slimnīcas Neonatoloģijas nodaļas pilnveidošanā sadarbībā ar Zviedrijas Rotari klubiem, Rotari fondu un Jēkabpils pašvaldību. Latvijas Rotari klubu labdarības projektu apjoms kopš klubu atjaunošanas 1992. gadā ir vairāk nekā trīs miljoni eiro. Daudzu projektu īstenošanā būtisku atbalstu sniedza Rotary International Foundation, ASV, Zviedrijas, Vācijas, Nīderlandes un citu valstu Rotari klubi.
Rotary klubu dāvinātā aparatūra Jēkabpils reģionālajai slimnīcai. Jēkabpils, 2018. gads.
Valdis Bisenieks. Rīga, 2011. gads.
Rīgas Hanza Rotari kluba Jaungada balle kopā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Rīga, 12.01.2007.
Rotary International prezidents Džons Kenijs (centrā) ar kundzi un Rīgas Rotari kluba prezidents Juris Visockis pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa, godinot represētos Latvijas rotariešus. 20.03.2010.
Koka stādīšana par godu Viktoram Kulbergam, vienam no Rīgas Hanza Rotari kluba dibinātājiem, pirmajam kluba prezidentam un ievērojamam rotarietim. Likteņdārzs, Koknese, 2014. gads.
Bērni no Ukrainas viesojas Latvijas Republikas Saeimas namā. Rīga, 28.09.2015.
Rotari klubi vieno profesionālā darbā aktīvus abu dzimumu pārstāvjus. Lai klubā iespējami daudzpusīgāk būtu pārstāvēts attiecīgajam ģeogrāfiskajam reģionam raksturīgais profesionālais spektrs, vienā klubā katru profesiju drīkst pārstāvēt ne vairāk kā pieci biedri. Rotari klubos par īpašiem nopelniem tiek uzņemti arī goda biedri.
Pirms Rotari klubu slēgšanas Latvijā 1940. gadā bija vairāk nekā 90 rotariešu. 2005. gadā visos klubos bija 442, 2010. gadā – 453, 2015. gadā – 395 biedri. 2020. gada sākumā Rotari klubi Latvijā vienoja 378 biedrus. Nozīmīgākie Rotari klubu biedri Latvijā: pirms 1940. gada – profesors, izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs, jurists Mārtiņš Antons, virsnieks un politiķis Hugo Celmiņš, profesors, komponists Pauls Šuberts, jurists Valters Voits, Valsts prezidents Gustavs Zemgals; pēc neatkarības atjaunošanas – filologs Valdis Bisenieks, inženieris Artūrs Dudars, uzņēmējs Viktors Kulbergs, uzņēmējs Vello Remmerts, profesors Edgars Imants Siliņš, ekonomiste Valentīna Zeile, fotomākslinieks Huberts Stankevičs, Liepājas jūrskolas direktors Ivars Virga; ārsts K. Skalders ir vienīgais biedrs, kurš organizācijā darbojies pirms 1940. gada un pēc tās atjaunošanas. Zobārste Inese Priedniece saņēmusi Atzinības krustu par darbību Rotari kustībā.
| Nosaukums | Dibināšanas un darbības izbeigšanas datums |
| Rīgas Rotari klubs | 07.04.1933., atjaunots 23.06.1992. |
| Liepājas Rotari klubs | 03.08.1939., atjaunots 14.05.1996. |
| Rīgas Hanza Rotari klubs | 17.05.1996. |
| Kuldīgas Rotari klubs | 18.05.1996.–30.06.2016. |
| Valmieras Rotari klubs | 21.09.1996. |
| Rīgas Rīdzene Rotari klubs | 17.10.1996. |
| Talsu Rotari klubs | 19.04.1997. |
| Ogres Rotari klubs | 17.11.1997. |
| Jelgavas Rotari klubs | 21.08.1998. |
| Rīgas Starptautiskais Rotari klubs | 22.08.1998. |
| Valkas Rotari klubs | 29.01.1999. |
| Jūrmalas-Tukuma Rotari klubs | 20.04.1999.–02.01.2005. |
| Ventspils Rotari klubs | 17.11.1999. |
| Salaspils Rotari klubs | 16.12.1999. |
| Gulbenes Rotari klubs | 16.06.2000. |
| Cēsu Rotari klubs | 17.06.2000. |
| Jēkabpils Rotari klubs | 19.06.2003. |
| Rīgas Dzintars Rotari klubs | 13.08.2005. |
| Saldus Rotari klubs | 27.02.2007. |
| Rīgas Baltijas (Baltic) Rotari klubs | 07.04.2009. |
| Siguldas Rotari klubs | 26.05.2009.–01.07.2012. |
| Rīgas Astor Rotari klubs | 25.03.2014. |
| Jūrmalas Rotari klubs | 11.05.2018. |
| Jūrmalas Phoenix Rotari klubs | 19.06.2019. |
Multivide
Valsts prezidents Egils Levits uzrunā Latvijas Rotari klubu pārstāvjus. Rīga, 03.02.2020.
Hotel de Rome – pirmo Latvijas rotariešu sanāksmju vieta. Rīga, 20. gs. 30. gadi.
Rotary organizācijas logo.
Valdis Bisenieks. Rīga, 2011. gads.
Rīgas Hanza Rotari kluba Jaungada balle kopā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Rīga, 12.01.2007.
Rotary International prezidents Džons Kenijs (centrā) ar kundzi un Rīgas Rotari kluba prezidents Juris Visockis pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa, godinot represētos Latvijas rotariešus. 20.03.2010.
Koka stādīšana par godu Viktoram Kulbergam, vienam no Rīgas Hanza Rotari kluba dibinātājiem, pirmajam kluba prezidentam un ievērojamam rotarietim. Likteņdārzs, Koknese, 2014. gads.
Bērni no Ukrainas viesojas Latvijas Republikas Saeimas namā. Rīga, 28.09.2015.
Rotary klubu dāvinātā aparatūra Jēkabpils reģionālajai slimnīcai. Jēkabpils, 2018. gads.