Dzimis zemes īpašnieka ģimenē. No mātes puses bija Latgales poļu lielmuižnieku pēctecis. Beidzis universitātes Juridisko fakultāti Krievijā.

Krievijā līdz 1917. gadam strādāja tiesu iestādēs Ludzas un Sebežas apriņķī, bija ievēlēts par Ludzas apriņķa zemstes (pašvaldības) un Vitebskas guberņas zemstes deputātu.

J. Viļpiševskis dzīvoja sev piederošajā Restmuižā (Ostatkovā) Pildas pagastā (starpkaru periodā īpašumā bija atstāts muižas centrs ar 50 ha zemes). Latvijā 20. gadu sākumā ievēlēts par Pildas pagasta padomes priekšsēdētāju. 1922. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās no Latvijas Poļu savienības saraksta Latgales vēlēšanu apgabalā (netika ievēlēts). 1925. un 1928. gadā ievēlēts Saeimā no Latvijas Poļu savienības saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā. Kopā ar Jāni Vežbicki darbojās parlamenta Poļu frakcijā. 06.1931. J. Viļpiševskis un J. Vežbickis izstājās no valdības koalīcijas sakarā ar izmeklēšanas uzsākšanu par iedzīvotāju pārpoļošanu Ilūkstes apriņķī. Kandidēja arī 1931. gada Saeimas vēlēšanās (netika ievēlēts). Latvijas Valsts Zemes bankas padomes loceklis (12.1927.–03.1934.).

20. gados J. Viļpiševskis bija Latvijas Poļu savienības, no 1932. gada – Poļu tautas apvienības valdes priekšsēdētājs (līdz 02.1934., kad netika ievēlēts organizācijas valdē; organizāciju kopā ar citām politiskajām organizācijām slēdza pēc autoritārā apvērsuma 05.1934.). 08.1934. Ārzemju poļu kongresā J. Viļpiševski ievēlēja par Vispasaules Poļu savienības valdes locekli.

J. Viļpiševskis bija vienīgā Latvijas poļu preses izdevuma Nasze Życie (nedēļas žurnāls) redaktors un izdevējs Rīgā (12.1934.–08.1940.). Turpināja aktīvi darboties poļu sabiedriskajās organizācijās, bija Latvijas Poļu jaunatnes savienības padomes priekšsēdētājs, poļu izglītības biedrības Oświata priekšsēdētājs, Rīgas poļu biedrības “Aušra” biedrs un Latvijas Poļu akadēmiskās biedrības filistrs. 03.1939., pēc vairāku poļu organizāciju apvienošanās izveidojoties Latvijas Poļu savienībai, kļuva par organizācijas pagaidu valdes priekšsēdētāju, taču 06.1939. Latvijas Poļu savienības kongresā noņēma savu kandidatūru valdes priekšsēdētāja vēlēšanās (kongress izteica J. Viļpiševskim pateicību par ieguldījumu poļu minoritātes darbībā Latvijā). Sākoties Otrajam pasaules karam, kad no Polijas Latvijā ieplūda militārie un civilie bēgļi, 1939. gada beigās tika iecelts par Latvijas Poļu savienības palīdzības komitejas internētajiem poļu karavīriem priekšsēdētāju.

Pēc valsts okupācijas dzīvoja Rīgā. Pēc kara, izmantojot Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainai pievienotajās bijušās Polijas teritorijās dzīvojošajiem poļiem doto iespēju izbraukt uz Poliju, J. Viļpiševskis kopā ar ģimeni fiktīvi nokārtoja šādu iespēju. Nomira repatriantu ešelona izbraukšanas dienā.

J. Viļpiševskis ir viens no starpkaru Latvijas poļu minoritātes vadošajiem politiskajiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, 2 un 3. Saeimas poļu frakcijas deputāts.