Filantropijas organizācijas ir izvirzījušas daudzveidīgus filantropijas mērķus, balstoties uz filantropijas definīciju. Piemēram, Britu muzeja (The British Museum) filantropijas mērķis ir atbalstīt divus miljonus gadu ilgo pasaules vēsturi un kultūru, tās saglabāšanu un popularizēšanu. Viena no vecākajām filantropijas organizācijām Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) Rokfellera fonds (The Rockefeller Foundation) par mērķi ir izvirzījis enerģijas resursu palielināšanu, veselības aprūpes pieejamību un ekonomisko iespēju paplašināšanu. Austrālijas sabiedriskās organizācijas “Austrālijas filantropija” (Philanthropy Australia), kuras sastāvā ir vairāk nekā 700 biedri, mērķis ir atbalstīt filantropijas organizācijas, lai radītu mecenātiem kvalitatīvākas filantropijas vides veidošanu.
Pirmie filantropijas aizsākumi meklējami Senajā Romā, kad pirmais zināmais filantrops Gajs Cilnijs Mecenāts (Gaius Cilnius Maecenas) uzsāka nesavtīgu atbalstu ar ziedojumiem māksliniekiem un zinātniekiem. Filantropijas tradīcijas turpināja Romas Katoļu baznīca, kas ieviesa ziedošanas apmēru – 10 % no ieņēmumiem jāziedo savas draudzes vajadzībām. Viduslaikos ar mecenātu atbalstu dibināja un uzturēja patversmes un slimnīcas. Šim laikam bija raksturīga ziedošana kā kristieša pienākums, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību. 18. gs. beigās Eiropā, pārsvarā galvaspilsētās, tika dibinātas lielākas filantropijas organizācijas. 19. gs. otrajā pusē, pateicoties straujai industrializācijai, kas centīgiem, apsviedīgiem cilvēkiem relatīvi īsā laikā deva iespēju kļūt turīgiem, uzplauka filantropija. 20. gs. iezīmējās ar vērienīgu filantropijas organizāciju tīklošanos, tika atvērtas filiāles visā pasaulē, kur bija nepieciešama palīdzība atbilstoši organizācijas mērķiem. Mūsdienās vērojama tendence, ka filantropijas organizācijas un mecenāti atbalsta dažādus projektus vienlaicīgi, kā arī vecākās pasaules filantropijas organizācijas saņem ziedojumus no ģimenēm vairāku paaudžu garumā. Dažviet gadījumos, kad vecākās filantropijas organizācijas piešķir uz noteiktu laiku mecenātu vārdus namiem, auditorijām un izstāžu zālēm, veidojas konkurence starp mecenātiem. Mecenātu ģimenēm nākas gaidīt desmitiem gadu, līdz beidzas iepriekšējā ziedojuma līgumā noteiktais termiņš un viņi varētu veikt vērienīgu ziedojumu un iegūt tiesības, ka viņu vārdā tiek nosaukts kāds celtniecības objekts. Daudzi mecenātu atbalstītie projekti joprojām nes viņu vārdus, piemēram, Džonsa Hopkinsa (Johns Hopkins) universitāte un slimnīca un Nobela prēmija.
Džonsa Hopkinsa slimnīca. Baltimora, ASV.