Klēra Bova piedzima Bruklinā, Ņujorkā, un ilgus gadus nebija īstas skaidrības par viņas īsto dzimšanas gadu – 1905., 1906. vai 1907., taču pieņemts uzskatīt, ka īstais ir 1905. gads. Abas vecākās māsas jau bija mirušas, un gan tas, gan agrā jaunībā gūtā trauma bija iemesls viņas mātes Sāras (Sarah) psihozēm. Tēvs Roberts Volters Bovs (Robert Walter Bow) bija vardarbīgs alkoholiķis, un nabadzīgā ģimene no 1905. līdz 1923. gadam nomainīja 14 mājvietas.

1919. gadā K. Bovu uzņēma Beiridžas meiteņu vidusskolā (Bay Ridge High School for Girls), kur viņa uzrādīja teicamus rezultātus sporta nodarbībās. Taču Ameriku bija pārņēmis kino bums, un arī K. Bova nolēma kļūt par aktrisi.

Sapni piepildīt palīdzēja dalība konkursā “Slava un veiksme” (Fame and Fortune), kur meklēja jaunus aktierus, – iepriekšējo gadu dalībnieces jau filmējās kino. Pēc uzvaras K. Bova saņēma vakarkleitu un sudraba kausu, un viņu apstiprināja lomai filmā “Aiz varavīksnes” (Beyond the Rainbow, režisors Kristijs Kabens, Christy Cabanne, 1922). Tikai vienu no piecām epizodēm ar jaunās aktrises piedalīšanos iekļāva filmā, taču vārdu izmantoja reklāmas nolūkos.

Mātes Sāras garīgā veselība ietekmēja mājas dzīvi. Drīz sievieti ievietoja sanatorijā, un nākamajā gadā viņa nomira.

1922. gadā K. Bova spēlēja romantiskajā filmā “Ar kuģi jūrā” (Down to the Sea in Ships, režisors Elmers Kliftons, Elmer Clifton). Aktieru rindā K. Bovas vārds bija desmitais, taču viņa saņēma kinokritiķu komplimentus par komiķes talantu. 1923. gada nogalē viņu izvēlēja par vienu no jaunajām aktrisēm, kurām vērts pievērst uzmanību. Viņas nākamā loma – puskaila dejotāja bez teksta romantiskajā drāmā “Sieviešu ienaidnieki” (Enemies of Women, režisors Alens Kroslends, Alan Crosland, 1923).

K. Bovas neadekvātā uzvedība filmēšanas laikā kļuva par problēmu, taču viņas enerģijas pārpilnās varones kļuva par prototipu jaunam varoņu tipam un kontrastēja ar Viktorijas laikmeta naivajām, labi audzinātajām jaunkundzēm. 1923. gadā kopā ar tēvu K. Bova pārcēlās uz Holivudu, kur sāka strādāt neatkarīgajā studijā Preferred Pictures.

Viņas pirmā filma Holivudā ir melodrāma “Maijā” (Maytime, režisors Luī Ž. Ganjē, Louis J. Gasnier, 1923), kas ilgus gadus tika uzskatīta par zudušu, līdz 2009. gadā tika atrasta Jaunzēlandē. K. Bova piedalījās Ģertrūdes Atertones (Gertrude Atherton) fantastikas bestsellera “Melnie vērši” (Black Oxen, 1923) ekranizācijā (režisors Frenks Loids, Frank Lloyd, 1924) un atveidoja flaperi Dženetu, galvenajā lomā – Korīna Grifita (Corrine Griffith). K. Bova atkal izpelnījās pārliecinošus komplimentus, bet flaperes kļuva par etalonu daudzām jaunām sievietēm ne tikai ASV.

Atteikšanās no iepriekšējo gadsimtu normām, kā jāizskatās sievietei, izpaudās revolucionāri: viņas nogrieza garos matus, vilka augumu neierobežojošu apģērbu, strādāja algotu darbu, sēdās pie auto stūres, bet vakarus pavadīja, izklaidējoties naktsklubos un tinot ap pirkstu vīriešus. K. Bova uz ekrāna bija ideālā flapere un dumpīgās jaunatnes un emancipācijas simbols, strādnieku šķiras dīva. 1927. gadā rakstnieks Frānsiss Skots Ficdžeralds (F. Scott Fitzgerald) rakstīja, ka K. Bova ir flaperu kvintesence, kurai cenšas līdzināties pārējās flaperes. Viņas varoņu uzvedību piedēvēja pašai aktrisei reālajā dzīvē, to krietni piepušķojot, tāpēc viņas it kā vētrainās privātās dzīves izpausmes kļuva par Holivudas mitoloģiju.

Pirmo galveno lomu K. Bova nospēlēja alkohola tirdzniecības aizlieguma ikdienu attēlojošajā melodrāmā “Vīns” (Wine, režisors L. Ž. Ganjē, 1924; filma tiek uzskatīta par pazudušu). 1925. gadā viņa saņēma desmitiem tūkstošu fanu vēstuļu nedēļā (slavas virsotnē – pat 45 tk) un piedalījās 14 filmās, bet pēc Preferred Pictures bankrota nonāca Ādolfa Zukora (Adolph Zukor) vadītajā studijā Paramount Pictures. Arī jaunajā studijā viņai neļāva garlaikoties – 1926. gadā K. Bova piedalījās astoņās filmās, arī romantiskajā komēdijā “Lamatas” (Mantrap, režisors Viktors Flemings, Victor Fleming, 1926). 1927. gadā K. Bova piedalījās sešās filmās, un divas pieder kino vēstures zelta klasikai.

Pieredzējušā pilota un Pirmā pasaules kara veterāna, režisora Viljama A. Velmana (William A. Wellman) ambiciozajā drāmā par Pirmo pasaules karu “Spārni” (Wings,1927) galvenās varones lomu rakstīja speciāli K. Bovai, kura tobrīd bija Paramount lielākā zvaigzne, un viņas ekrāna partnerus atveidoja Čārlzs Rodžerss (Charles Rogers) un Ričards Elens (Richard Alen); filmā piedalās simtiem statistu un vairāk nekā 300 pilotu. “Spārni” saņēma nupat dibinātās Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu kā labākā filma. Tā ilgi tika uzskatīta par zudušu, taču 1992. gadā filmas nitrātu kopiju atrada Francijas sinematēkā (Cinémathèque Française). 1997. gadā filmu savā sarakstā iekļāva Nacionālais filmu reģistrs. Gan šajā filmā, gan filmās “Šķirteņu bērni” (Children of Divorce, režisors F. Loids) un “Tas” (It, režisors Klerenss Džī Bedžers, Clarence G. Badger, 1927) epizodiskas lomas nospēlēja Gerijs Kūpers (Gary Cooper).

Britu rakstnieces un scenāristes Elenoras Glinas (Elinor Glyn) darbs “Tas” (It, 1927), iedvesmojoties no Radjarda Kiplinga (Rudyard Kipling) īsstāsta “Bathērstas kundze” (Mrs. Bathurst, 1904), definēja it girl (seksapīlas, harismātiskas jaunas sievietes) kvalitātes, kurām Holivudā atbilda gan Glorija Svonsone (Gloria Swanson), gan K. Bova, un šī darba ekranizācija galvenās lomas atveidotāju K. Bovu – vienīgo aktrisi, kuru lomai akceptēja pati rakstniece, – padarīja par zvaigzni. Apzīmējums it girl iegūla ikdienas valodā, bet filma ilgus gadus skaitījās pazudusi – to atrada vien 60. gados un 2001. gadā iekļāva Nacionālajā filmu reģistrā. “Tas” kļuva par kases hitu, un Betija Lū kļuva par K. Bovas zināmāko lomu un lāstu viņas tālākajā karjerā.

1928. gadā K. Bova bija vislabāk apmaksātā ASV kinozvaigzne. K. Bova skaņas kino debitēja vien 1929. gadā un, kā daudzi mēmā kino aktieri, jauno formātu nepieņēma un izteikto Bruklinas akcentu pat necentās mazināt. 1930. gadā K. Bova bija otra ienesīgākā Holivudas aktrise (pirmā – Džoana Kroforda, Joan Crawford), 1931. gadā – vien piektā. K. Bovai bija vien 25 gadi, kad viņas karjera bija galā.

Pametusi Holivudu, viņa pārcēlās uz rančo Nevadā, kas piederēja bijušajam aktierim, vēlākajam Nevadas gubernatoram Reksam Bellam (Rex Bell), un 03.12.1931. abi apprecējās. K. Bova nospēlēja vēl divās filmās – melodrāmā “Sauc viņu par mežoni” (Call Her Savage, 1932) un “Ballīte” (Hoopla, arī Hoop-La, režisors F. Loids, 1933). Abas bija veiksmīgas, taču viņa atteicās turpināt kino aktrises karjeru. 1947. gadā viņa piedalījās radiošovā, un tā bija K. Bovas pēdējā loma.

1931. gadā notika tiesa, kurā apsūdzētā par zagšanu bija K. Bovas privātsekretāre Deizija de Vo (Daisy de Voe). Plaši atspoguļotajā prāvā D. de Vo atklāja pikantērijas, kas notiekot aiz K. Bovas mājas durvīm: alkohola patēriņu, attiecībām un atkarību no azartspēlēm. Tiesa sekretārei piesprieda 18 mēnešus cietumā, savukārt skandāls sagrāva K. Bovas reputāciju un palīdzēja pielikt punktu karjerai – tāpat kā nenomaksātie nodokļi u. c. tiesu prāvas.

Laulībā ar R. Bellu piedzima divi dēli.

No 1937. līdz 1943. gadam Holivudas bulvārī darbojās The “It” Cafe, kas piederēja K. Bovai un R. Bellam.

Gadiem ejot, pasliktinājās K. Bovas garīgā veselība, kas Holivudā bija tabu tēma. Bezmiegs, pašnāvības mēģinājumi, asociāla uzvedība noveda viņu ārstniecības iestādē, kas savā praksē pielietoja arī šoka terapiju. K. Bovai konstatēja šizofrēniju, un, vīlusies ārstēšanas metodēs, viņa šo iestādi 1949. gadā pameta, bet pie ģimenes neatgriezās un līdz mūža galam nodzīvoja vienatnē, reti iziedama no mājām; par viņas labsajūtu rūpējās medmāsa. K. Bova nomira 60 gadu vecumā pēc sirdstriekas.

K. Bova atteicās rakstīt autobiogrāfiju, uzskatot, ka tādējādi apdraudēs bērnus un viņu ģimenes. Laikā, kad K. Bova strādāja Holivudā, industrijas augstākā sabiedrība viņu uzskatīja par kauna traipu gan izcelsmes, gan izteikšanās, gan uzvedības dēļ.

No 1922. līdz 1933. gadam K. Bova nospēlēja 58 kinolomas. 1950. gadā žurnāls Life fotogrāfam Ričardam Evedonam (Richard Avedon) pasūtīja fotosēriju, kurā K. Bovas tēlā iejutās Merilina Monro (Marilyn Monroe). 08.02.1960. Holivudas Slavas alejā atklāja K. Bovai veltītu zvaigzni. K. Bovas seja karikatūrista Ela Hiršfelda (Al Hirschfeld) izpildījumā rotā vienu no 1994. gadā izdotām ASV pastmarkām, kas veltītas mēmajam kino. Sērijā kariķēti arī aktieri Čārlijs Čaplins (Charlie Chaplin), Džons Gilberts (John Gilbert), Rūdolfs Valentīno (Rudolph Valentino), Lons Čeinijs (Lon Chaney), Teda Bāra (Theda Bara), Basters Kītons (Buster Keaton), Harolds Loids (Harold Lloyd) un citi.

K. Bova iedvesmojusi Maksu Flaišeru (Max Fleischer) radīt animēto Betiju Būpu (Betty Boop). K. Bovas vizuālais stils atstāja lielu ietekmi gan uz modi, gan kosmētiku – uzzinot, ka K. Bovas matu tonis iegūts, izmantojot hennu, tās pārdošanas apjomi trīskāršojās. Kopējot K. Bovu, sievietes lūpas krāsoja sirdsveida formā.

K. Bova ir prototips oskarotās filmas “Mākslinieks” (The Artist, režisors Mišels Azanavičus, Michel Hazanavicius, 2011) galvenās varones Pepijas Milleres (lomā – Berenise Bežo, Bérénice Bejo) tēlam. K. Bovas lomā iejutusies Dženifera Tillija (Jennifer Tilly) filmā “Atgriešanās Babilonā” (Return to Babylon, režisors Alekss Montijs Kenavati, Alex Monty Canawati, 2013).