Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījās Stukmaņu muižas skolā, Kokneses draudzes skolā un Vietalvas ministrijas skolās, no 1890. gada – Pleskavas mērniecības skolā (beidza 1893. gadā). 1893. gadā iestājās Kara topogrāfu skolā Pēterburgā (beidza 1895. gadā), 1900. gadā – Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijas Ģeodēzijas nodaļā Pēterburgā (beidza 1903. gadā, ar papildklasi), 1903.–1905. gadā mācījās un beidza papildu mācību kursu ģeodēzijā un astronomijā pie Galvenās Nikolaja observatorijas Pulkovā.

Meita Lidija Auzāne (precējusies Vītoliņa, vēlāk – Tīcmane) – dramaturģe.

Virsnieks Krievijas armijas Kara topogrāfu korpusā (no 09.1895.). Podporučiks (1895), poručiks (1898), štābkapteinis (1901), kapteinis (1903; par sekmēm mācībās), apakšpulkvedis (1908), pulkvedis (1911), ģenerālmajors (04.1917.; par kaujas nopelniem). No 09.1895. piekomandēts Leibgvardes Somijas pulkam Pēterburgā, pēc tam 04.1896. komandēts topogrāfisku darbu veikšanai Somijā, Igaunijā un Pēterburgas guberņā. 01.1899. piekomandēts uz pusotru gadu 114. kājnieku pulkam Jelgavā.

Pēc mācību pabeigšanas A. Auzānu 02.1905. ieskaitīja Ģenerālštāba kara topogrāfu korpusā. Sakarā ar Krievijas–Japānas kara norisēm 03.1905. viņu iecēla par topogrāfisko darbu izpildītāju 2. Mandžūrijas kara topogrāfu daļā. Kara un pēckara apstākļos A. Auzāns veica lauka un astronomiskos darbus Ķīnas provinces.

12.1906. pēc darbu noslēgšanas Mandžūrijā A. Auzāns atgriezās Pēterburgā. Bija skaitļošanas darbu izpildītājs Ģenerālštāba Kara topogrāfijas pārvaldē, astronomisko darbu izpildītājs Turkestānas kara apgabala Kara topogrāfijas nodaļā Taškentā (no 05.1907.), pastāvīgi atradās komandējumā starptautiskā astronomiskā stacijā Čardžu pilsētā (tagad Turkmenabata Turkmenistānā). A. Auzāns bija Ģenerālštāba Kara topogrāfijas pārvaldes (09.1910. pārdēvēta par daļu) Ģeodēzijas nodaļas priekšnieka palīgs (03.1910.–03.1911.). Turkestānas kara apgabala štāba Kara topogrāfijas daļas štābvirsnieks rīkojumiem un astronomiskiem darbiem, kā arī Taškentas observatorijas pārvaldnieks (no 03.1911.).

A. Auzāns bija Krievijas Zinātņu Akadēmijas Seismiskās komisijas loceklis (no 07.1914.). Sarakstījis vairākus zinātniskus rakstus par astronomiskiem novērojumiem Pamira kalnos, Semirečenskas hronometriskās ekspedīcijas rezultātiem un citus. Pirmā pasaules kara laikā 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulks) komandieris Ziemeļu frontes Rīgas sektorā (no 01.1916.), piedalījās kaujās ar Vācijas armiju. 2. latviešu strēlnieku brigādes komandiera vietas izpildītājs (no 07.1916.), komandieris (no 09.1916.). Krievijas Svētā Jura ordeņa (Императорский Военный орден Святого Великомученика и Победоносца Георгия; Орден Святого Георгия) domes loceklis (no 03.1917.).

Ģenerālštāba galvenās pārvaldes Kara topogrāfijas daļas priekšnieks Petrogradā (no 05.1917.). No 1918. gada pavasara tādā pašā amatā Padomju Krievijas Sarkanajā armijā (05.1918. daļa pārdēvēta par Topogrāfu korpusa pārvaldi). 01.1921. A. Auzānu iedalīja Viskrievijas štāba rīcībā; lektors Ģenerālštāba akadēmijā (no 02.1921.). Komandējumā Padomju Krievijas un Padomju Baltkrievijas robežkomisijā ar Poliju (06.1921.–01.1922.).

10.1922. A. Auzāns tika atvaļināts. Līdz 06.1923. strādāja par lektoru Maskavas Praktiskās mērniecības institūta Ģeodēzijas fakultātē. 1923. gadā viņu apcietināja, apvainojot “kaitniecībā”. Pēc atbrīvošanas 1923. gada rudenī atgriezās Latvijā.

Dienestā Latvijas armijas Galvenā štāba Administratīvajā daļā (ģenerālis; no 15.12.1923.). Kara ministrijas padomes locekļa vietas izpildītājs (no 05.1924.), pastāvīgais loceklis (no 02.1925.), vienlaikus arī Kara ministrijas padomes izmeklēšanas komisijas loceklis, priekšsēdētājs (no 02.1925.). Galvenā (no 1929. gada Armijas) štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas priekšnieks (no 01.01.1927.). A. Auzāns vairākkārt bija kara virstiesas loceklis, lektors Kara skolā, Virsnieku kursos, kara topogrāfu kursos. Rakstīja par kara topogrāfijas un militārās vēstures jautājumiem. 22.04.1933. tika atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu, pensionārs. Bija Veco latviešu strēlnieku biedrības centrālās valdes priekšsēdētājs, izdevuma “Latviešu Strēlnieki” redakcijas kolēģijas loceklis un redaktors (1924–1940), darbojās Pulkveža Brieža fondā. 1931. gadā kandidēja Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no Vidusšķiru apvienības saraksta (netika ievēlēts).

A. Auzāns dzīvoja Rīgā un Kurcuma pagastā nopirktajā saimniecībā “Auzāni” (tagad Meduma pagasts), kopā ar brāļa dēlu nodarbojoties ar lauksaimniecību un aktīvi iesaistoties arī pagasta sabiedriskajā un kultūras dzīvē, sekmējot tās ievērojamu uzplaukumu (atbalstīja pagasta nama, skolas ēkas celtniecību, Ēģiptes evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošanu, krejotavas izveidošanu u. c.). Akciju sabiedrības “Bekona eksports” pilnvarnieks–lauksaimniecības biedrību pārstāvis (no 04.1938.); darbojās Lauksaimniecības kamerā (ievēlēja lauksaimniecības biedrības, no 03.1939.).

Padomju okupācijas laikā 03.1941. A. Auzānam saimniecību atsavināja un tajā ierīkoja padomju saimniecību. Viņš bija spiests pārcelties uz Rīgu. Vācu okupācijas laikā atgriezās saimniecībā Kurcuma pagastā. 08.1944. gadā A. Auzāns ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja bēgļu nometnē Flensburgā. 1948. gadā pārcēlās uz Angliju. 1951. gadā viņu ievēlēja par vienu no trijiem organizācijas “Daugavas Vanagi” pirmajiem goda biedriem.

A. Auzāns Krievijas Impērijas armijā sasniedza no latviešu karavīriem augstāko amatu un dienesta pakāpi kara topogrāfijas nozarē un astronomijas un ģeodēzijas zinātnēs, kļūstot par observatorijas vadītāju, Pirmā pasaules kara laikā bija viens no augstākajiem latviešu strēlnieku vienību komandieriem, kura darbībai lielā mērā bija izšķiroša nozīme Ziemassvētku kauju laikā, pēc atgriešanās Latvijas Republikā A. Auzāns bija viens no Latvijas armijas kara topogrāfijas nozares galvenajiem veidotājiem un organizētājiem.

Par priekšzīmīgu dienestu un varonību Krievijas–Japānas kara laikā un līdz Pirmajam pasaules karam A. Auzāns apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (Императорский и Царский Орден Святого Станислава), II, III (ar šķēpiem) šķira, Svētās Annas ordeni (Императорский орден Святой Анны), II, III šķira, Buhāras emīra Zelta zvaigzni. Par varonību Pirmā pasaules kara kaujās apbalvots ar Krievijas Svētā Vladimira ordeni (Oрден Святого Равноапостольного Князя Владимира), IV šķira, III šķira (abi ar šķēpiem) un par varonību latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās Svētā Jura ordeni, IV šķira. Par dienesta sasniegumiem Latvijas armijā apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni, III šķira, Igaunijas Ērgļa ordeni (Kotkarist), I šķira, Lietuvas Neatkarības 10 gadu piemiņas jubilejas medaļu (Medalis, skirtas Lietuvos nepriklausomybės 10 metų jubiliejui).

26.01.1957. Stokportas pilsētas kapos organizācija “Daugavas Vanagu Fonds” atklāja piemiņas plāksni A. Auzānam. Turpmākajos gados kapos neregulāri notika A. Auzāna piemiņas pasākumi. 01.05.2007. Stoktonas pilsētas kapos iesvētīts par “Daugavas Vanagu Fonda” līdzekļiem atjaunotais A. Auzāna kapa piemineklis. 11.11.2001. pie Medumu vidusskolas atklāta A. Auzāna piemiņas plāksne, atzīmējot viņa ieguldījumu pagasta dzīvē. Arī Latvijas Aizsardzības ministrijas un Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku vadība piedalījās A. Auzāna jubilejas pasākumos, piemēram, 04.04.2010. Pļaviņu vidusskolā.