Cilvēku dzīvē nozīmīgs ir raugs Saccharomyces cerevisiae, kura dažādi celmi izraisa rūgšanu. Šo sēni izmanto pārtikas rūpniecībā – maizes cepšanā, vīna ražošanā –, kā arī proteīna, piemēram, insulīna ražošanā. Pateicoties asku sēnēm, atklātas antibiotikas, piemēram, Penicillium chrysogenum, kas tiek izmantots penicilīna ražošanā. Aspergillus un Penicillium ģints sēnes plaši izmanto biotehnoloģijā: citronskābes un citu bioloģiski aktīvu vielu ražošanā. Tās izmanto arī zinātniskos pētījumos kā modeļorganismus. Penicillium roqueforti un P. camemberti izmanto sieru nogatavināšanai. Dažas asku sēnes ir ēdamas, piemēram, baltā trifele Tuber magnatum, melnā trifele Tuber melanosporum un citas. Asku sēnes piedalās arī kritušas koksnes un citu organisko vielu noārdīšanā. Viena no biežāk sastopamajām saprotrofām sēnēm ir daudzveidīgā ksilārija Xylaria polymorpha, kas aug uz trūdošas koksnes un atrodama meža zemsedzē. Lodveida daldīnija Daldinia concentrica pārsvarā aug uz kritušas koksnes, bet sastopama arī uz dzīviem lapu kokiem. Sēnes no Ascobolus ģints noārda dzīvnieku mēslus. Apmēram 14 000 no asku sēnēm ir ķērpji. Ķērpji atrodami visos sauszemes biotopos, arī tur, kur citām dzīvām būtnēm nav piemēroti apstākļi – uz akmeņiem, klintīm, neauglīgas augsnes. Ķērpji aizsargā augsni no erozijas, daži izmantojami kā bioindikatori, piemēram, parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria. Ķērpjus izmanto medicīnā un parfimērijā, piemēram, Islandes cetrāriju Cetraria islandica.
Starp asku sēnēm ir cilvēku, dzīvnieku un augu patogēni. Kara milnene Cordyceps militaris parazitē uz kukaiņu kūniņām. Sēnes no Trichophyton ģints izraisa ādas iekaisumu (pēdām un nagiem) gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Aspergillus, Penicillium u. c. ģinšu sēnes var izraisīt elpošanas problēmas, alerģiju, plaušu iekaisumu. Asku sēnes ierosina augu slimības: miltrasas (ierosinātājs Erysiphales rindas sēnes), ābeļu kraupi (ierosinātājs Venturia inaequalis), priežu skuju skujbiri (ierosina sēnes no Lophodermium ģints), pelēko zemeņu puvi (ierosinātājs Botrytis cinerea), balto puvi (ierosinātājs Sclerotinia sclerotiorum) un citas. Dažas augu slimības ne tikai samazina kultūraugu ražu un tās kvalitāti, bet to rezultātā veidojas cilvēkiem un dzīvniekiem kaitīgas vielas – mikotoksīni. Viena no bīstamākajām slimībām ir vārpu fuzarioze, ko ierosina sēnes no Fusarium ģints (F. graminearum, F. avenaceum un citas). Slimības rezultātā graudos uzkrājas toksīni (deoksinivalenols u. c.), kas ir kancerogēni un var izraisīt cilvēka un dzīvnieku slimības.
Vārpu fuzarioze, ko ierosina sēnes no Fusarium ģints. 2012. gads.
Fotogrāfs Graham Rawlings. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc/2.0/