Sērs ķīmisko elementu periodiskajā tabulā tiek apzīmēts ar simbolu S un atrodas 3. perioda 16. grupā. Sēra relatīvā atommasa ir 32,07. Tā atoms sastāv no 16 protoniem, 16 neitroniem un 16 elektroniem (elektronu konfigurācija [Ne]3s23p4). Sērs ir bāli dzeltens, trausls materiāls, bez smaržas un garšas. Tam pastāv trīs allotropās formas: rombiskais, monoklīnais un amorfais sērs. Ik gadus pasaulē ražo ap 80 miljoniem tonnu sēra (pēc ASV Ģeoloģijas dienesta Minerālu preču kopsavilkuma (US Geological Survey Mineral Commodity Summaries) datiem, 2019). Lielākais ražotājs ir Ķīna. Sadegot sēram vai sēra savienojumiem, veidojas sēra dioksīds. Sēra dioksīds (SO2) rada negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Lielākais SO2 avots atmosfērā ir fosilā kurināmā sadedzināšana elektrostacijās un citos rūpniecības uzņēmumos. SO2 emisijas avoti ir arī vulkāni, lokomotīves, kuģi un citi transportlīdzekļi, kā arī smagā tehnika, kas sadedzina degvielu ar augstu sēra saturu. Sēra dioksīds izdalās arī metāla iegūšanas procesā no rūdas. Īslaicīga SO2 iedarbība var kaitēt cilvēka elpošanas sistēmai un apgrūtināt elpošanu. SO2 emisijas, kas noved pie lielas SO2 koncentrācijas gaisā, izraisa arī citu sēra oksīdu (SOx) veidošanos. SOx var reaģēt ar citiem atmosfēras savienojumiem, veidojot mazas daļiņas. Šīs daļiņas veicina gaisa piesārņojumu un var uzkrāties plaušās, izraisot veselības problēmas.