Pēc vācbaltiešu valodnieka Augusta Bīlenšteina (August Bielenstein) domām, nosaukums “Dobes pilskalns” skaidrojams ar Avīksnes upes veidoto dziļo ieleju pie pilskalna, kas zemgaļu valodā saukusies ‘dobe’. Pilskalna Incēnu vārds radies daudz vēlāk no blakus esošajām mājām Incēni.

Dobes (Incēnu) pilskalns (Dobên) ir zemgaļu pilskalns, kura agrākais nosaukums ir bijis Dobesberg (Dobeskalns). Pastāv uzskats, ka Dobes pilskalns ir bijis senais Dobenes zemes pilsnovada centrs ar spēcīgi nocietinātu pili. Dienvidos–dienvidaustrumos pilskalna pakājē atradusies liela senpilsēta, par ko liecina biezais kultūrslānis un mākslīgi veidotais uzbērums. Dobes pilskalna kompleksā ietilpst arī Avīksnes upītes kreisajā krastā esošais Mežakalna pilskalns. 

Rakstītos avotos Dobene (Dubene) ir viena no Zemgales zemēm, kas minēta 1254. gada Upmales un Zemgales dalīšanas līgumā starp Rīgas arhibīskapu, Vācu ordeni Livonijā un Rīgas domkapitulu. Ir pieņemts uzskatīt, ka šajā līgumā minētās zemes pilsnovada centrs ir Dobes pils. Dobenes zeme tiek minēta arī 1272. gadā Zemgales dalīšanas līgumā starp Rīgas kapitulu un Vācu ordeni Livonijā, kur viena no zemēm tiek saukta par Dobeni (castrum Dobene, Dubene). Atskaņu hronikā minēts, ka pēc neveiksmīga uzbrukuma Tērvetei, Livonijas ordenis ceļ pili Dobes kalnā. Vairāki vēsturnieki izteikuši pieņēmumu, ka pils tiek celta līdzās Dobes pilskalnam Mežakalnā. Ņemot vērā, ka arheoloģiskie izpētes darbi nav notikuši nevienā no minētiem pilskalniem, izteiktais pieņēmums zinātniski nav apstiprināts. 

Pēc 1272. gada Rīgas domkapitula dokumenta, ar kuru Dobeni nācās atdot Livonijas ordenim, zināms, ka Dobenes novadā bijušas 16 sīkākas administratīvas vienības, kas sauktas par novadiem (provinciae). Ar šo terminu apzīmēti ciemi vai ciemu novadi: Eglonene, Wancule, Augegua, Padaugua, Velsene, Sigemoa, Jusa, Aren, Batsenen, Babuta, Paliten, Satcigalen, Scemua, Pelliseden, Drauden, Bliden. To atrašanās vietas mūsdienās nav iespējams droši noteikt, izņemot dažas. Eglonene meklējama Eglones upes krastos, Bliden identificējama ar mūsdienu Blīdeni, Satcigalen – mūsdienu Jaunpils Jumpravnieku apkārtnē.  

Pilskalnu apmeklējis un 1866. gadā līdzās esošajā Mežakalnā nelielus arheoloģiskos izrakumus veicis ievērojamais 19. gs. Latvijas pilskalnu apzinātājs A. Bīlenšteins, to vairākkārt aprakstot savās publikācijās. Viņaprāt, vācu pilij pretī nav varējusi atrasties zemgaļu pils.

1923. gada 6. augustā pilskalnu apmeklēja neatkarīgās Latvijas pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš. Viņš veica  uzmērījumus un aprakstu publicēja 1926. gada izdevumā “Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme”. E. Brastiņš uzskatīja, ka A. Bīlenšteins vācu celto Dobes pili kļūdaini lokalizējis Mežakalnā. Viņš bija pārliecināts, ka Incēnu pilskalnā atradusies zemgaļu Sidrabenes pils, jo tās tuvumā vēlāk atradušās Sudrabiņu mājas un Sudrabbirze. E. Brastiņs Dobes pili lokalizēja Kurzemē, Vormsātu pilskalnā (Nīkrāces pagastā). 

Par vācu celtās Dobes pils atrašanās vietu izteikti atšķirīgi uzskati, bet A. Bīlenšteins (1892), Karls fon Lēviss of Menārs (Karl von Löwis of Menar, 1922), Jēkabs Ozols (1971), Ēvalds Mugurēvičs (1988) Dobes pili meklēja vienā no šiem diviem pilskalniem. 1967. gadā, apzinot zemgaļu dzīves vietas un kapulaukus, pilskalnu apmeklējis arī zemgaļu pētnieks, arheologs Māris Atgāzis.

Netālu esošajā Mežakalna pakājē ir atrasti divi ievērojami depozīti. Pirmais no tiem atrasts 1869. gadā, padziļinot grāvi, kur 45 cm dziļumā atrasti 1260 priekšmeti. To kopsvars – 120 kg. Minētais depozīts ir viens no ievērojamākajiem Baltijas reģionā. Depozītā starp senlietām atrastas rotas, ieroči, sadzīves priekšmeti un kalēja piederumi. Tas datējams ar 5.–7. gs. un tiek uzskatīts par ziedojumu, iespējams pēc veiksmīga karagājiena un gūtas uzvaras kaujā. Otrais – Kokmuižas (Līgotņu) depozīts – atrasts 1929. gadā, netālu no pirmā depozīta. Tajā bijušas 130 salauztas un degušas senlietas (rotas, ieroči un sadzīves priekšmeti), kopsvarā 16 kg.

Dobes pilskalns izceļas apkārtējā ainavā kā savrupstāvošs, aptuveni 20 m augsts kalns ar izteiksmīgu formu un senpilsētu (pilskalna austrumu un dienvidaustrumu pusē), kas ar mākslīgi veidotām nogāzēm par dažiem metriem paceļas virs apkārtējā reljefa. Pilskalna plakumam ir gandrīz četrstūra forma ar noapaļotiem galiem. Plakuma aptuvenie izmēri – 35 x 40 m. Pilskalnam dienvidu malā izveidots 70 m garš un 7 m augsts valnis. Pilskalns ierīkots, daļēji pārveidojot vienu no Dobes kalna paugurgrēdas pakalniem. Pilskalna dienvidu-dienvidaustrumu pakājē un vaļņos atrodas kara laika ierakumi. Senā uzeja uz pilskalnu vedusi no dienvidu puses, un vārti atradušies pilskalna austrumu pusē. Uzeju uz pilskalnu, kas saglabājusies līdz mūsdienām, var saskatīt dabā agrā pavasarī. Pilskalnam ir biezs kultūrslānis, kas satur daudz ogļu, kaulu un trauku lausku.  

Dobes (Incēnu) pilskalns pagaidām arheoloģiski nav pētīts. Dažu simtu metru attālumā – dienvidrietumu virzienā no tā, atklāts Zvārdes Grīnertu kapulauks, kurš zināms kopš 1929. gada, kad Grīnertu jaunsaimniecības īpašnieks nodeva Pieminekļu valdei kopš 1923. gada atrastās senlietas. Arheoloģes Elvīras Šnores vadībā 1936. gadā kapulaukā tika veikti arheoloģiskie izpētes darbi, kuru laikā atklāja 6 apbedījumus ar zemgaļiem raksturīgām, mirušajiem līdzi dotām rotām, ieročiem un sadzīves priekšmetiem. Kapulauku teritorijā atrastie savrupatradumi datējami ar 1.–11. gs., kas liecina, ka Dobes pilskalna apkārtne apdzīvota jau kopš mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Turpmākie pilskalna un tās apkārtnes pētījumi, iespējams, atklās daudz senāku šīs dzīves vietas apdzīvotības posmu. 

Atklāts paliek jautājums par pilskalna identifikāciju – vai minētais pilskalns ir Dobenes zemes centrs, Dobes pils vai Sidrabenes pilskalns? Vai rakstītajos avotos minētajā 1257.(?) gadā vācu celtā Dobes pils atradusies Mežakalnā? Vai Mežakalna pilskalnā ir vācu vai zemgaļu celta pils? Uz minētiem jautājumiem atbildes var rast nākotnē, padziļināti pētot rakstītos avotus un veicot arheoloģiskās izpētes darbus Dobes (Incēnu) un Mežakalna pilskalnos, senpilsētas teritorijā.   

Dobes (Incēnu) pilskalns ir viens no ievērojamākajiem un skaistākajiem zemgaļu pilskalniem. Kā zemgaļu Dobenes zemes centrs, tas ir ievērojams objekts, kurš ieņem nozīmīgu vietu zemgaļu vēsturē. Pilskalns ar neparastu formu un mākslīgi veidotu terasi, uz kuras atradusies senpilsēta pilskalna pakājē, izceļas Zemgales ainavā ar savu iespaidīgo siluetu. Pilskalns ir labi saskatāms no liela attāluma, un tā atrašanās ceļa malā paver plašas iespējas tūrisma attīstībai. Tas ir viegli sasniedzams, un no tā vaļņa paveras iespaidīgi skati uz plašajiem Zemgales līdzenumiem.