Zemgaļus parasti pieskaita austrumbaltiem, bet krievu arheologs ValentÄ«ns Sedovs (ŠŠ°Š»ŠµŠ½ŃŠøŠ½ ŠŠ°ŃŠøŠ»ŃŠµŠ²ŠøŃ Š”ŠµŠ“Š¾Š²) ā vidusbaltiem. Zemgaļi minÄti gan skandinÄvu, gan senkrievu rakstÄ«tajos avotos sÄkot ar 11. gs.
SkandinÄvu 11. gs. rÅ«nu akmeÅos dažÄdos locÄ«jumos minÄta Zemgale (simkalum, simskum, saimi). MÄrvallas rÅ«nakmenÄ« SÄdermanlandÄ ā Simakala. VÄrds āzemgalisā vai āSembas vÄ«rsā (simskum mani) iegrebts 11. gs. svaru kÄrbÄ SigtÅ«nÄ. Ingvara TÄlbraucÄja sÄgÄ (Yngvars saga vidfƶrla) zemgaļi saukti Seimgaler, senkrievu hronikÄ āPagÄjuÅ”o laiku stÄstsā (ap 1113. gadu), tautu uzskaitÄ«jumÄ atzÄ«mÄti arÄ« zemgaļi (ŠŠøŠ¼ŠøŠ³Š¾Š»Š°). Baltu filoloÄ£ijas pamatlicÄji ā lietuvieÅ”u valodnieks Kazimiers BÅ«ga (Kazimieras BÅ«ga) un latvieÅ”u valodnieks JÄnis EndzelÄ«ns pieÅÄma, ka zemgaļi saukuÅ”ies āziemgaļiā. EtnonÄ«mu ziemgaļi valodnieki atvasina no saknes ziem-/žiem- ā āziemaā, āziemeļiā (ziemeļu gala ļaudis), kam var atrast pamatojumu arÄ« arheoloÄ£ijÄ ā agrÄ dzelzs laikmeta kultÅ«ras situÄcijÄ. AgrÄ dzelzs laikmeta uzkalniÅkapus ZemgalÄ tautÄ sauc par zaimu jeb žeimju kapiem, zaimju vÄrds sastopams arÄ« dažos mÄju vÄrdos ZemgalÄ. Zemgaļu vÄrda atvasinÄÅ”ana no vÄrdiem āzemais galsā ir jaunÄku laiku parÄdÄ«ba.
FranÄu bruÅinieks ŽilbÄrs de LannuÄ (Ghillebert de Lannoy) savÄ 1412. gada ceļojuma aprakstÄ zemgaļus sauc Zamegaelz. Pauls Einhorns (Paul Einhorn) darbÄ Historia Lettica (latÄ«Åu ālatvieÅ”u vÄstureā; 1649) vÄrdu Zemgale (Semgallen) skaidro kÄ āZemes galsā (Semmes Gals). Gotharda FrÄ«driha Stendera (Gotthard Friedrich Stender) vÄrdnÄ«cÄ āLatvieÅ”u leksikonsā (Lettisches Lexicon, 1789) lÄ«dzÄs āaugÅ”galieÅ”iemā (OberlƤndr) minÄti arÄ« zemgalieÅ”i (NiederlƤnder). Tiek pieļauta arÄ« etnonÄ«ma hidronÄ«miskÄ izcelsme, kÄ arÄ« atvasinÄjums no lietuvieÅ”u žeme, latvieÅ”u āzemeā.
Zemgaļi ir baltu sentauta, kurai bÅ«tiska loma mÅ«sdienu latvieÅ”u un lietuvieÅ”u etnoÄ£enÄzÄ. Zemgaļu apdzÄ«votÄ teritorija aptver Latvijas vidieni, Lielupes baseinu un iesniedzas ZiemeļietuvÄ. LaikÄ no 1. lÄ«dz 7./8. gs. zemgaļi vai to priekÅ”teÄi (protozemgaļi) dzÄ«vojuÅ”i arÄ« dienvidrietumu VidzemÄ. Zemgaļu kultÅ«ras pirmsÄkumi meklÄjami uzkalniÅkapu ar akmens riÅÄ·i pie pamatnes kultÅ«rÄ, tÄs rietumu grupÄ. Zemgaļu formÄÅ”anÄs etnosÄ noslÄdzÄs 5. gs., kad Lielupes baseinÄ notika pÄreja uz lÄ«dzenajiem kapulaukiem, kuriem raksturÄ«gs apbedÄ«jumu kÄrtojums rindÄs, kas stiepjas galvenokÄrt dienvidrietumuāziemeļaustrumu virzienÄ, ievÄrojot vÄ«rieÅ”uāsievieÅ”u pretÄjo orientÄciju. Å Ädi kapulauki un kultÅ«ras kontinuitÄte turpinÄjÄs lÄ«dz 11.ā12. gs., kad rakstÄ«tie avoti Å”eit apstiprina zemgaļus.
Zemgaļi no 10. gs. uzturÄja tirdznieciskos sakarus ar skandinÄviem, domÄjams, viÅu kontrolÄ atradÄs ievÄrojamais amatniecÄ«bas un tirdzniecÄ«bas centrs pie Daugavas ā Daugmales pilskalns, lai gan tajÄ no 11. gs. dzÄ«voja galvenokÄrt lÄ«bieÅ”i. SkandinÄvu un senkrievu avotos atrodamas ziÅas, ka zemgaļi 9.ā11. gs. periodiski maksÄjuÅ”i meslus gan senkrieviem, gan skandinÄviem, tomÄr Å”o ziÅu patiesumam nav apstiprinÄjuma.
Zemgaļu sabiedrÄ«bu var raksturot kÄ vadonÄ«bas sabiedrÄ«bu, bet sÄkot ar 10. gs. vara pakÄpeniski koncentrÄjÄs atseviŔķu dzimtu rokÄs un kļuva mantojama. RietumzemgalÄ par varas centru kļuva TÄrvete, un tÄs valdnieki 13. gs. pretendÄja uz varu visÄ ZemgalÄ.
Zemgaļi 13. gs. sÄkumÄ sadarbojÄs ar bÄ«skapu un ordeni, galvenokÄrt cÄ«ÅÄs pret lietuvieÅ”iem, bet no 1219. gada kļuva par izteiktiem krustneÅ”u pretiniekiem, Ä«paÅ”i tas attiecas uz Rietumzemgali. Zemgaļu cÄ«Åas ar bÄ«skapu un ordeni turpinÄjÄs lÄ«dz 1290. gadam, kad zemgaļi daļÄji pameta Zemgali un devÄs uz Lietuvu. Zemgaļu aizieÅ”anu apliecina vairÄki avoti, tomÄr aizgÄjuÅ”o skaits acÄ«mredzot pÄrspÄ«lÄts. Zemgaļu cÄ«Åas par Zemgali kopÄ ar lietuvieÅ”iem turpinÄjÄs arÄ« 14. gs., kad tÄ pakÄpeniski nonÄca krustneÅ”u varÄ un tika nostiprinÄta ar ordeÅa pilÄ«m.
Zemgaļu etnosa klÄtbÅ«tni Latvijas teritorijÄ 15. gs. sÄkumÄ apliecina Ž. de LannuÄ, savukÄrt 16. gs. avotos zemgaļi kÄ tauta un viÅu valoda vairs netiek minÄti. Å ajÄ laikÄ zemgaļi iekļÄvÄs jaunÄ etniskÄ kopienÄ ā latvieÅ”u tautÄ, bet viÅu valodai ir bÅ«tiska loma latvieÅ”u valodas vidus dialekta izveidÄ.
Zemgaļu kultÅ«ras izcelÅ”anos saista ar agrÄ dzelzs laikmeta kapu uzkalniÅu ar akmens riÅÄ·i pie pamatnes kultÅ«ru. Å Ä« kultÅ«ra bija izplatÄ«ta Latvijas vidienÄ ā ZemgalÄ, Vidzemes dienvidu daÄ¼Ä un AugÅ”zemÄ, Lietuvas vidusdaÄ¼Ä un ziemeļu daļÄ, ŽemaitijÄ. LatvijÄ uzkalniÅu kapu kultÅ«ras areÄls ziemeļos stiepÄs lÄ«dz Lielstraupei, rietumos ā lÄ«dz Zantei un Ezerei. LietuvÄ tas sasniedza MažeiÄ·us, Taurgali, Arjogalu, KedaiÅus, ŔķÄrsoja PaÅevežas rajonu (pie Ramigalas). Å ai kultÅ«rai piederÄ«go miruÅ”ie nesadedzinÄti tika apglabÄti zem kapu uzkalniÅiem, ko ietvÄra akmens riÅÄ·is, kas veidots pie uzkalniÅa pamatnes. Latvijas teritorijÄ izdalÄmas divas lokÄlas grupas ā austrumu un rietumu. Rietumu grupai pieskaitÄmi uzkalniÅi ZemgalÄ ā Lielupes baseinÄ, kÄ arÄ« dienvidrietumu VidzemÄ, austrumu grupai SÄlijÄ ā Aizkraukles un JÄkabpils novadÄ un dienvidaustrumu VidzemÄ, pÄrsvarÄ Aiviekstes baseinÄ.
Rietumu grupai piederÄ«gos uzskata par protozemgaļiem vai zemgaļiem. TÄ kÄ rietumu grupa iesniedzÄs arÄ« dienvidrietumu VidzemÄ, kur vÄlÄk rakstÄ«tie avoti apliecina latgaļus, jautÄjums par Ŕīs grupas veidotÄju etnisko piederÄ«bu ticis diskutÄts, uzskatot tos gan par latgaļu vai latgaļuāsÄļu priekÅ”teÄiem, gan zemgaļiem. PÄdÄjos gados nostiprinÄjies viedoklis, ka uzkalniÅkapu kultÅ«ra VidzemÄ saistÄma ar t. s. Gaujas zemgaļiem. J. EndzelÄ«ns norÄdÄ«jis uz latvieÅ”u valodas lÄ«dzÄ«bu Vidzemes vidienÄ un Lielupes baseinÄ ZemgalÄ. UzkalniÅu kapu kultÅ«ras rietumu grupu saistÄ«ba ar zemgaļiem ļauj izprast etnonÄ«ma āzemgaļiā izcelsmi no vÄrda āziemgaļiā ā 1.ā4. gs. tÄ bija vistÄlÄk ziemeļos esoÅ”Ä baltu grupa.
Lielupes baseinÄ, sÄkot ar 5. gs., agrÄko kapu uzkalniÅu tradÄ«cijas vietÄ izplatÄ«jÄs jauna paraža apbedÄ«t nesadedzinÄtus miruÅ”os lÄ«dzenajos kapulaukos. PÄreju uz lÄ«dzenajiem kapulaukiem pavadÄ«ja apmestÄs keramikas ievieÅ”anÄs. SÄkot ar 5. gs. te noformÄjÄs vienots kultÅ«ras apgabals, kurÄ kultÅ«ras kontinuitÄte vÄrojama lÄ«dz 11.ā12. gs., kad rakstÄ«tie avoti Å”eit apliecina zemgaļus.
LÄ«dzenajos kapulaukos miruÅ”ie guldÄ«ti ar galvu ziemeļrietumos, dienvidrietumos, perioda beigÄs dominÄ ziemeļuādienvidu orientÄcija. ApbedÄ«jumos ievÄrota vÄ«rieÅ”uāsievieÅ”u pretÄja orientÄcija ā vÄ«rieÅ”i guldÄ«ti ar galvu uz dienvidiem, dienvidaustrumiem, sievietes ā ziemeļu, ziemeļrietumu virzienÄ, kas zemgaļus tuvina latgaļiem, bet no 11. gs., nostiprinoties kapu orientÄcijai, ziemeļuādienvidu virzienÄ ā lÄ«bieÅ”iem, tikai atŔķirÄ«bÄ no pÄdÄjiem, zemgaļi saglabÄja vÄ«rieÅ”uāsievieÅ”u pretÄjo orientÄciju.
Kapi bija izvietoti rindÄs, kas stiepÄs galvenokÄrt dienvidrietumuāziemeļaustrumu virzienÄ. VairÄki kapulauki izcÄlÄs ar lielu teritoriju un rindu garumu. 8.ā11. gs. izmantots DreÅÄ£eruāÄunkÄnu kapulauks, kur pÄtÄ«ti 724 kapi, bet to skaits bijis lielÄks.
LÄ«dzenie kapulauki koncentrÄjÄs Lielupes baseina vidienÄ un austrumu daļÄ. SeviŔķi blÄ«vi (ik pÄc 3ā5 km) kapulauki izvietoti Lielupes krastos starp Vecsauli un Jaunsvirlauku. Daudzos zemgaļu lÄ«dzenajos kapulaukos apbedÄ«Å”ana beigusies 11. gs., dažos (Jaunsvirlaukas KakužÄni, Mežotnes centrs u. c.) miruÅ”ie apbedÄ«ti 12. gs., vietÄm arÄ« 13. gs. (Ceraukstes PodiÅi, Jaunsvirlaukas Ciemalde, Bauskas SiliÅi u. c.). 12.ā13. gs., domÄjams, lietuvieÅ”u iespaidÄ, vietÄm miruÅ”ie kremÄti (Jaunsaules SiliÅi, PavirsÄ«teāGudi, JakÅ”taiÄiāMeŔķi u. c).
2020. gadÄ atklÄts lÄ«dz Å”im nezinÄms ugunskapu kapulauks TÄrvetes Viesturos. Tas devis pamatu izteikt domas (TÄrvetes vÄstures muzeja vadÄ«tÄjs Normunds JÄrums), ka zemgaļi 12. gs. pÄrgÄjuÅ”i uz miruÅ”o kremÄciju. TÄ kÄ TÄrvetÄ atklÄtajos uguskapos atrastas arÄ« lÄ«bieÅ”iem un vendiem raksturÄ«gas rotas, var arÄ« pieÅemt, ka pÄdÄjie migrÄjuÅ”i uz Zemgali pÄc vÄcieÅ”u nostiprinÄÅ”anÄs Daugavas lejtecÄ. Nevar izslÄgt arÄ« migrÄciju no Kurzemes.
Zemgaļi dzÄ«vojuÅ”i pilskalnos. VÄlajÄ dzelzs laikmetÄ bijuÅ”i apdzÄ«voti 12 pilskalni, tiem lÄ«dzÄs pastÄvÄjuÅ”as 2ā13 ha lielas senpilsÄtas. Latvijas daÄ¼Ä apzinÄtas 30 apmetnes, parasti upju tuvumÄ, un atseviŔķÄs viensÄtÄs. Ap 1. gadu tÅ«kstoÅ”a vidu datÄjama viensÄta pÄtÄ«ta Daugavas kreisajÄ krastÄ ā Daugmales Vedmeros. Zemgaļu pamatnodarboÅ”anÄs bijusi zemkopÄ«ba. DarbarÄ«kiem uzlabojoties, viÅi apguvuÅ”i Zemgales lÄ«dzenumu, kam raksturÄ«ga auglÄ«ga, bet smaga, mÄlaina augsne. No 5. gs. zemgaļi lietoja dzelzs izkaptis. Ap Å”o laiku par atseviŔķu nodarbi kļuva kalÄja amats. KalÄja piederumi ā trÄ«s ķīļveida laktas, divi veseri, vÄ«les, cirtÅi, ogļu lÄpstiÅa ir 5. gs. Kokmuižas I depozÄ«ta sastÄvÄ. Ne vÄlÄk kÄ 9. gs. ieviesÄs spīļarkls.
Zemgaļi lÄ«dz 7. gs. lietoja dzelzs uzmavas cirvi, kad to nomainÄ«ja dzelzs Å”aurasmens cirvis. Uzmavas kalti liecina par nodarboÅ”anos ar dravniecÄ«bu, kur tos izmantoja biÅ”u dobumu ā doru izcirÅ”anai, un zvejniecÄ«bu, kur tos lietoja ÄliÅÄ£u izcirÅ”anai.
SievieÅ”u kapos likti dzelzs kÄtcauruma kapļi, sirpji, Ä«lens un nazis. SievieÅ”u rotas veido spirÄļu vainags, kaklariÅÄ·i. PlaÅ”i lietotas rotadatas ā krustadatas, rotadatas ar plÄkÅ”Åu galvu, riÅÄ·adatas, rozetadatas. Krustadatas spraustas pa pÄriem, tÄm pievienoti važturi un tÄs savienotas ar dubultvažiÅu. Rotadatas zemgaļi lietoja ilgÄk nekÄ citas Latvijas sentautas.
Zemgaļu vÄ«rieÅ”u kapos likti ieroÄi ā uzmavas ŔķÄpi ā parasti divi, bet no 10. gs. beigÄm ā viens. IzÅÄmumi attiecas uz 8.ā9. gs., kad atseviŔķos gadÄ«jumos kapÄ likti 3ā5 ŔķÄpi. Zemgaļiem raksturÄ«gs ŔķÄpu novietojums ar smaili pie galvas.
Duramos un cÄrtamos ieroÄus pÄrstÄv platais vienasmens zobens (skramasaks), ko 10. gs. otrajÄ pusÄ aizstÄja ap 50 cm gari vienasmens zobeni jeb kaujas naži. 11.ā12. gs. ieviesÄs ap 85 cm garÅ” vienasmens zobens ar nelielu paplaÅ”inÄjumu pret smaili. Ar 10. gs. bagÄtu vÄ«rieÅ”u kapos atrod arÄ« divasmens zobenus, dzeramos ragus, no 10. gs. ā saliekamos svariÅus. 10. gs. zemgaļi sÄka lietot platasmens cirvjus, daži no kuriem ievesti no SkandinÄvijas. Zemgaļu aizsardzÄ«bas bruÅojumÄ ietilpa apaļas formas koka vairogs, kura centrÄlo daļu aizsargÄ dzelzs umbons. Zemgaļu teritorijÄ dzelzs umboni zinÄmi jau 5.ā6. gs. un saglabÄjÄs lÄ«dz 12.ā13. gs.
VairÄku Latvijas sentautu lietotu rotu formu pirmsÄkumi meklÄjami tieÅ”i zemgaļu kultÅ«ras apgabalÄ ā sievieÅ”u galvas vainagi ar masÄ«vÄm starpskÄrnÄ«tÄm, krustadatu agrÄkÄs formas, manÅ”etaproces Å”eit sÄka lietot 5.ā6. gs.
Zemgaļu teritorijÄ atrodami arÄ« agrÄkie karavÄ«ra aproÄu eksemplÄri. Å Ä«s aproces lietotas laikÄ no 9. lÄ«dz 12. gs. sÄkumam. TÄs atrada galvenokÄrt ar piedevÄm bagÄtos latgaļu vÄ«rieÅ”u kapos, un tÄs uzskata par augsta sociÄlÄ statusa simbolu. Zemgaļiem 10. gs. par lÄ«dzÄ«gu simbolu kļuva masÄ«vas bronzas trÄ«sviju aproces. Tikai zemgaļiem raksturÄ«gi kaklariÅÄ·i ar pogas un cilpu galiem, ar kruÄ·u galiem, kaklariÅÄ·i ar paresninÄtiem un noslÄgumÄ saÅ”aurinÄtiem galiem.
6.ā7. gs. zemgaļi iepazina un salÄ«dzinoÅ”i daudz lietoja dÄrgmetÄlus ā Ä«paÅ”i sudrabu. Katlakalna Pļavniekkalna kapulaukÄ atrasta sudraba stopsakta, kas rotÄta ar zelta gredzeniem uz loka. Sudraba kaklariÅÄ·i likti gan piedevÄm bagÄtu vÄ«rieÅ”u, gan sievieÅ”u kapos. VÄlajÄ dzelzs laikmetÄ zemgaļiem Ä«paÅ”i raksturÄ«gas krusta, ÄetrstÅ«ra, apaļÄs, ažūrÄs plÄksnes saktas. Zemgaļu pakavsaktas ar skaldÅotiem galiem mÄdza bÅ«t lielas un smagas. Tipiska vÄ«rieÅ”u rota ir stopsaktas ar magoÅgalvu galiem. 10. gs. tÄs kļuva seviŔķi platas. Salgales pagasta Pudžu depozÄ«ta sastÄvÄ ir Ŕī tipa stopsakta, izgatavota no sudraba. Zemgaļiem raksturÄ«go aizrauÅ”anos ar smagnÄjÄm rotÄm apliecina paradums sastiprinÄt kopÄ trÄ«s kaklariÅÄ·us ar kruÄ·a un kÄÅ”u galiem, tÄdÄjÄdi iegÅ«stot masÄ«vu, savdabÄ«gu rotu, kÄdas zemgaļu sievietes nÄsÄjuÅ”as 10.ā11. gadsimtÄ.
Zemgaļu apdzÄ«votÄ teritorija dalÄ«jusies vairÄkÄs zemÄs. 13. gs. ZemgalÄ zinÄmi septiÅi lielÄki novadi jeb zemes, kuras pÄc apdzÄ«voto vietu koncentrÄcijas sÄkuÅ”as iezÄ«mÄties jau iepriekÅ”ÄjÄ laikmetÄ.
VÄlÄkajos avotos zemgaļu apdzÄ«votajÄ teritorijÄ izdalÄ«tas divas lielas Ä£eogrÄfiskÄs vienÄ«bas ā Austrumzemgale, kuru bÄ«skapa dokumentos sauc par Upmali (terra Opemele, Upemolle, Uppemel), un Rietumzemgale, kuru parasti sauc par Zemgali. Upmali sastÄdÄ«ja lielÄs zemes ā Nogailena (Nogaylen), PlÄne (Plane), Mežotne (Meyote, Mesiote, Mesiothe, Mezoten), bet tÄm savukÄrt bija pakļauti mazÄki novadi ā Å urpe (Serpen), Gostagele (Goscegole), Putelene (Putelene). Visas Austrumzemgales centrs 12.ā13. gs. bija MežotnÄ.
Putelene 1272. gadÄ, saukta par ciemu (villa Putelene), atradusies starp Misu un Iecavu.
Rietumzemgale ietvÄra TÄrvetes (Thervethene, Therweten, Terwthein), Dobeles (Dubelene, Dobelen, Dobelenen), Žagares (Sagara), Silenes (Silene), Dobenes (Dobene, Dubene), SpÄrnenes (Sparnene) zemes.
Diskutabls ir jautÄjums, vai Sidrabrene jeb Sidrabre (Sidobren, Sydober) atradÄs Upmales zemÄ, vai tÄ bija atseviŔķa zeme. PÄdÄjÄ laikÄ nostiprinÄjies viedoklis (Ernests Vasilausks, Ernestas Vasilauskas), ka tÄ uzskatÄma par atseviŔķu zemi. Uz to norÄda arÄ« tÄs dalÄ«ba 13. gs. beigu cÄ«ÅÄs kopÄ ar pÄrÄjo Rietumzemgali. No 13. gs. avotiem noprotams, ka starp Upmali un tÄs centru Mežotni, un Rietumzemgali ar centru TÄrvetÄ pastÄvÄja konflikts, Austrumzemgalei pretojoties TÄrvetes vecÄko centralizÄcijas centieniem.
Zemgaļu sabiedrÄ«bu vidÄjÄ un daļÄji arÄ« vÄlajÄ dzelzs laikmetÄ var raksturot kÄ vadonÄ«bas sabiedrÄ«bu. ApbedÄ«jumi rindÄs norÄda uz visumÄ egalitÄru sabiedrÄ«bu, kur personas ar ievÄrojamÄku statusu var atŔķirt galvenokÄrt pÄc kapu piedevÄm. Uz personas izcilo statusu norÄda lÄ«dzi doto ieroÄu skaits, rotas, prestiža priekÅ”meti.
SituÄcija mainÄ«jÄs ap 10. gs. ā apbedÄ«jumu kÄrtojums regulÄrÄs rindÄs ne vienmÄr tika ievÄrots, bet pÄc 11. gs. zemgaļiem raksturÄ«gie kapulauki ar apbedÄ«jumiem garÄs rindÄs izzuda. Dažas Ä£imenes sÄka norobežoties, un to statuss kļuva mantojams. Uz sociÄlÄ statusa pÄrmantotÄ«bu norÄda zÄnu kapos liktÄs miniatÅ«rveida karavÄ«ra aproces. Mežotnes centra 81. kapÄ Å”Äda aproce ielikta pat zÄ«daiÅa kapÄ.
SociÄlÄ statusa nostiprinÄÅ”anos veicinÄja vairÄki faktori ā viens no tiem bija starptautiskÄs tirdzniecÄ«bas pieaugums vikingu laikmetÄ (800ā1050), kas veicinÄja bagÄtÄ«bu uzkrÄÅ”anos atseviŔķu dzimtu rokÄs. Uz tirdzniecÄ«bas lomas pieaugumu norÄda svariÅi un atsvariÅi, kas ieviesÄs 10. gs. otrajÄ pusÄ. TÄdi atrasti gan kapulaukos (DreÅÄ£eriāÄunkÄni, Mežotnes centrs, Lindkuva, PavirvÄ«teāGudi u. c.), gan pilskalnos (Daugmale, Mežotne u. c.). Ar skandinÄvu starpniecÄ«bu zemgaļu teritorijÄ nonÄca arÄbu monÄtas ā dirhÄmi, domÄjams, arÄ« daļa Rietumeiropas monÄtu.
DreÅÄ£eruāÄunkÄnu kapulaukÄ, 5.ā6. gadus vecas meitenes kapÄ atrastas divas trÄ«sspÄrnu saktas, kÄdas bija izplatÄ«tas Dienvidzviedrijas un Viduszviedrijas austrumu daļÄ. TirdzniecÄ«ba acÄ«mredzot notikusi gan pa Daugavas, gan Lielupes ceļu, kura tuvumÄ atklÄti lieli sudraba rotaslietu depozÄ«ti. Ap 1000. gadu datÄjams Salgales Pudžu depozÄ«ts, ar 11. gs. sÄkumu ā Salgales Rijnieku depozÄ«ts.
No 13. gs. sÄkuma avotiem noprotams, ka TÄrvetes novada vecÄkais Viestards (Viesthard, Vester) pretendÄja uz varu pÄr visiem zemgaļiem. VienÄ«gi Viestards Heinriha (arÄ« IndriÄ·is, iespÄjams, identisks latÄ«Åu Henricus de Lettis) IndriÄ·a Livonijas hronikÄ (Heinrici cronicon Lyvoniae, 1225ā1227) nosaukts par augstdzimuÅ”o un vecÄko pÄc dzimuma (Viesthard, maior natu de Semigallia), bet AtskaÅu hronikÄ (LivlƤndische Reimchronik) ā par valdnieku jeb Ä·ÄniÅu (konic Vesters). Viestards bijis zemgaļu vadonis vismaz 25 gadus ā laikÄ no 1205. lÄ«dz 1228.ā1230. gadam.
13. gs. vidÅ« zemgaļu vadonis bija Å Äbis (Schabe). TrÅ«kst norÄžu, ka Å Äbis bÅ«tu zemgaļu valdnieks, viÅÅ” saukts tikai par varoni (vromer helt), tÄpat nav nosakÄms no kuras Zemgales zemes viÅÅ” nÄk.
13. gs. otrÄs puses Zemgales valdnieks Nameisis (Nameise) jeb Nameiks (Nameyxe) atkal ir no TÄrvetes. Nameisis 1312. gadÄ Franciska no Moliano (Franciscus de Moliano) izmeklÄÅ”anas protokolÄ dÄvÄts par Zemgales karali (rex Semigalie) un Ä·ÄniÅu (kunic). ViÅÅ” saukts arÄ« par karavadoni (houbet, houbetman).
Nav ziÅu, ka Upmali ar tÄs centru MežotnÄ pÄrvaldÄ«tu viens vecÄkais. 1220. gada kaujas aprakstÄ atrodamas ziÅas par simts Mežotnes vecÄko nodevÄ«gu nogalinÄÅ”anu, savukÄrt uz pÄrrunÄm par padoÅ”anÄs noteikumiem ieradÄs divi vecÄkie ā Madis (Made) un Gailis (Gayle). DomÄjams, ka Upmales zemÄ spÄcÄ«gÄs dzimtas un to vecÄkie pretojÄs centralizÄtas varas izveidei, bet Mežotnes pils 9. gs. tika izveidota kopÄ«gai aizsardzÄ«bai pret ÄrÄju ienaidnieku.
Krievu un skandinÄvu avotos atrodamas ziÅas, ka zemgaļi nonÄkuÅ”i meslu atkarÄ«bÄ te no vieniem, te otriem. RÄ«das AnnÄles (Annales Ryenses, sarakstÄ«tas ap 1250. gadu) vÄsta, ka valdnieka Ärika Barna dÄla Loteneknuta (LothƦnƦknut, filius Erici Barn) laikÄ ā 9. gs., dÄÅi pakļÄva PrÅ«siju (Pruciam), Zemgali (Semigalliam), karÄļu (Karelorum) un daudzas citas zemes.
Ingvara TÄlbraucÄja (sennorvÄÄ£u Yngvarr vĆĆ°fƶrli) sÄga (Yngvars saga vĆĆ°fƶrla) stÄsta, ka zviedru karalis Olafs (Olof, miris ap 1021. gadu) sÅ«tÄ«jis savu dÄlu Änundu (Aunund) un Ingvaru (Ynguar) pie zemgaļiem (Seimgaler) pÄc mesliem. TomÄr nav citu avotu, kas apliecinÄtu Å”o avotu ticamÄ«bu.
Zemgaļu biežo pieminÄjumu skandinÄvu rakstÄ«tajos avotos var skaidrot arÄ« ar to, ka zemgaļi lÄ«dz 11. gs. dzÄ«voja, bet pÄc 11. gs., visticamÄk, saglabÄja kontroli pÄr Austrumbaltijas nozÄ«mÄ«go tirdzniecÄ«bas un amatniecÄ«bas centru ā Daugmales pilskalnu. DomÄjams, tieÅ”i Å”eit meklÄjama IndriÄ·a Livonijas hronikÄ pieminÄtÄ Zemgales osta.
Krievu avotos atrodamas ziÅas, ka zemgaļi maksÄjuÅ”i meslus krieviem. Pat ja Ŕīs ziÅas ir patiesas, zemgaļu uzvara pÄr Polockas valdniekiem brÄļiem VseslaviÄiem (ŠŃŠµŃŠ»Š°Š²ŠøŃ) 1106. gadÄ acÄ«mredzot pÄrtrauca gan krievu meslu kundzÄ«bu, gan pareizticÄ«bas izplatÄ«bu rietumu virzienÄ.
Livonijas krusta karu laikÄ no visÄm Latvijas sentautÄm tieÅ”i zemgaļi izrÄdÄ«ja vissÄ«vÄko pretestÄ«bu krustneÅ”iem. 1205. gadÄ zemgaļu vecÄkais Viestards noslÄdza savienÄ«bu ar vÄcieÅ”iem RÄ«gÄ, bet pÄc tam, kad 1219. gadÄ Mežotnes zemgaļi piekrita kristÄ«ties un uzÅemt pilÄ« ordeÅbrÄļus aizsardzÄ«bai pret lietuvieÅ”iem, nobrieda konflikts starp ordeni un Viestarda vadÄ«tajiem TÄrvetes zemgaļiem. 1225. gadÄ pÄvesta legÄta Vilhelma no Modestas (latÄ«Åu Guillelmum Mutinensis, vÄcu Wilhelm von Modena) vizÄ«tes laikÄ Viestards atteicÄs no piedÄvÄjuma pieÅemt kristietÄ«bu. PÄc VecÄkÄs AtskaÅu hronikas (Ćlteste LivlƤndische Reimchronik) ziÅÄm, zemgaļi piedalÄ«jÄs Saules kaujÄ sakautÄ ZobenbrÄļu ordeÅa iznÄ«cinÄÅ”anÄ.
1254. gadÄ notika Zemgales dalÄ«Å”ana, kuras rezultÄtÄ ordenis ieguva TÄrveti un Dobeli, arhibÄ«skaps ā Sileni un Žagari. TajÄ paÅ”Ä gadÄ arhibÄ«skaps un ordenis sadalÄ«ja Upmali. Zemgaļiem vajadzÄja uzÅemt savÄs pilÄ«s fogtus ā ierÄdÅus teritorijas pÄrvaldÄ«Å”anai. 1259. gadÄ zemgaļi sacÄlÄs Å Äbja vadÄ«bÄ ā izraidÄ«ja fogtus un atguva galvenÄs pilis. 1265. gadÄ ordenis Rietumzemgales priekÅ”Ä (4 jÅ«dzes no tÄs) uzcÄla Jelgavas (Mytowe) pili.
1271. gadÄ ordenis ieÅÄma TÄrvetes pili, 1272. gadÄ mestrs Valters (Walter von Nortecken, Nordeck) sarÄ«koja jaunu karagÄjienu uz Mežotni un to ieÅÄma. TajÄ paÅ”Ä gadÄ krustneÅ”i ieÅÄma Raktes pili un to nodedzinÄja. 1272. gadÄ RÄ«gas arhibÄ«skaps Alberts II (Alberts ZuerbÄrs, vÄcu Albert Suerbeer, latÄ«Åu Albertus Westphalus (Saurbier)) un mestrs Valters ar zemgaļu zemes vecÄkajiem noslÄdza mieru. Zemgaļi, saskaÅÄ ar lÄ«gumu, nezaudÄja savu personÄ«go brÄ«vÄ«bu. 05.03.1279. lietuvieÅ”i pie Aizkraukles sakÄva ordeÅa karotÄjus. Zemgaļi, kuri bija iesaistÄ«ti ordeÅa spÄkos, kauju pameta, ļaujot lietuvieÅ”iem uzvarÄt. DrÄ«z pÄc tam NameiÅ”a vadÄ«bÄ zemgaļi ieÅÄma TÄrveti, bet rudenÄ« negaidÄ«ti devÄs uzbrukumÄ RÄ«gai. PÄrsteiguma momentam izpaliekot, zemgaļi atkÄpÄs, tomÄr uz Lielupes ledus sakÄva ordeÅa izsÅ«tÄ«tos vajÄtÄjus, sagÅ«stot ordeÅa marÅ”alu Gerhardu no Kacenellenbogenes (GĆŖrhart von Katzenellenbogen), kuru kÄ dÄvanu nosÅ«tÄ«ja lietuvieÅ”u valdniekam Traidenim (lietuvieÅ”u Traidenis, vÄcu Thoreiden, Thraydene).
1281. gadÄ ordenis atjaunoja uzbrukumu Dobelei, bet, tÄ kÄ zemgaļiem palÄ«gÄ ieradÄs lietuvieÅ”i, atkÄpÄs. 08.1281. liels livonieÅ”u karaspÄks, pÄc hronikas ziÅÄm ā 14 000 vÄ«ru ā, devÄs uz TÄrveti. Ar RÄ«gas prÄvesta starpniecÄ«bu Nameisim izdevÄs noslÄgt jaunu miera lÄ«gumu ar ordeni. Zemgaļi paturÄja savas pilis un valdniekus, bet uzÅÄmÄs saistÄ«bas lÄ«dzÄ«gi iepriekÅ”ÄjÄm. TÄ kÄ ordenis nebija apmierinÄts ar lÄ«gumu, kas bija panÄkts ar RÄ«gas prÄvesta starpniecÄ«bu, ordenis meklÄja veidu, kÄ to apiet. Zemgaļu vadoÅi tika uzaicinÄti uz dzÄ«rÄm un tur nogalinÄti. Nameisis 1281. gadÄ rudenÄ« devÄs uz Lietuvu pie sava sabiedrotÄ TraideÅa. ZemgalÄ palikuÅ”ie zemgaļi sacÄlÄs no jauna, bet jau cita vadoÅa vadÄ«bÄ. 1287. gadÄ zemgaļi kaujÄ pie Garozes (ad locum Grose) ordeÅa karaspÄkus pilnÄ«gi sakÄva ā krita ordeÅa mestrs VillekÄ«ns (Willeken von Endorp), vismaz 33 ordeÅa bruÅinieki un daudz viÅu sabiedroto. Krita arÄ« zemgaļu karavadonis, kura vÄrds palicis nezinÄms. OrdeÅa sirojumu nomÄkti, zemgaļi nodedzinÄja TÄrvetes pili, vÄlÄk tika nodedzinÄta Rakte, Dobele un Sidrabene. PÄc Sidrabenes atstÄÅ”anas 1289. gada beigÄs vai 1290. gada sÄkumÄ, liels skaits zemgaļu izceļoja uz Lietuvu. Zemgales pakļauÅ”ana, visticamÄk, noslÄdzÄs tikai 14. gs., kad Å”eit uzceltas galvenÄs vÄcu pilis (MežotnÄ 1321., DobelÄ 1335., TÄrvetÄ 1339. gadÄ, pÄdÄjo jau 1345. gadÄ iznÄ«cinÄja lietuvieÅ”i), bet Bauskas pili netÄlu no Lietuvas robežas tikai 15. gs. Lietuvas dižkunigaitis Ä¢edimins (Gediminas) 14. gs. sÄkumÄ sevi titulÄja par Zemgales valdnieku (dux Semigalliae) un vÄstulÄs ordenim prasÄ«ja atsÅ«tÄ«t mÄcÄ«tÄju, kas prastu arÄ« zemgaļu valodu.
Zemgaļi smagi cieta Livonijas krusta karu laikÄ, Ä«paÅ”i to piektajÄ posmÄ, kÄ rezultÄtÄ daudzi zemgaļi izceļoja uz Lietuvu. Par zemgaļu izceļoÅ”anu uz Lietuvu rakstÄ«ts VecÄkÄ AtskaÅu hronikÄ. PÄvesta Klementa V (Pope Clement V, latÄ«Åu Clemens V; Raymond Bertrand de Got) rakstÄ minÄts, ka ordeÅa vardarbÄ«bas rezultÄtÄ vairÄk nekÄ 100 000 zemgaļu aizbÄguÅ”i pie pagÄniem. Å is skaitlis noteikti pÄrspÄ«lÄts. IzceļoÅ”ana skÄra galvenokÄrt Rietumzemgali, kura 13. gs. otrajÄ pusÄ izrÄdÄ«ja sÄ«vu pretestÄ«bu VÄcu ordenim.
Ž. de LannuÄ 1412. gadÄ savÄ ceļojumÄ, braucot no PrÅ«sijas, izbraucis caur daudziem āzemgaļu, kurÅ”u un lÄ«bieÅ”u ciemiemā (villaiges des Zemegaelz, des Corres et des Lives), atzÄ«mÄjot, ka ātiem katram sava valoda par seviā, tÄlÄk, braucot no RÄ«gas lÄ«dz Narvai, atkal sastapis ÄetrÄs valodÄs runÄjoÅ”us ļaudis ā lÄ«bieÅ”us, zemgaļus, latvieÅ”us (Loches) un igauÅus (Eestes). Ticams, ka 15. gs. sÄkumÄ zemgaļi dzÄ«voja arÄ« RÄ«gÄ.
PÄc kristÄ«gÄs ticÄ«bas ievieÅ”anas, Zemgales apbedÄ«jumos liktas piedevas, kas liecina par zinÄmu zemgaļu 13. gs. kultÅ«ras pÄctecÄ«bu 14. un 15. gs. ZemgalÄ viduslaiku kapsÄtas bieži ierÄ«kotas lÄ«dzÄs senajiem kapulaukiem vai pat daļÄji tos sedzot.
14.ā15. gs. apbedÄ«jumi ar zemgaļu materiÄlÄs kultÅ«ras pazÄ«mÄm konstatÄti arÄ« ZiemeļkurzemÄ un Daugavas lejtecÄ, kas varÄtu liecinÄt par zemgaļu ieplÅ«Å”anu Å”ajos reÄ£ionos. KuldÄ«gas komturejÄ 1341. gadÄ minÄti zemgaļu ciemi ā ĶimÄle (Semigalli de Kemalen) un Ķevale (Semigalli de Kewalen). PÄc J. EndzelÄ«na domÄm, zemgaļi apmetuÅ”ies DienvidkurzemÄ ā NÄ«cas, BÄrtas, Ezeres, KalÄtu, Gramzdas un PurmsÄtu pagastos, kas atbilst arÄ« Ž. de LannuÄ novÄrotajam.
1584. gadÄ izdotajÄ Baltazara Rusova (Balthasar RĆ¼ssow) Rusova Livonijas hronikÄ (vÄcu Chronica der Prouintz Lyfflandt) zemgaļu valoda vairs netiek minÄta, norÄdot, ka KurzemÄ ietilpst arÄ« Zemgale. 16. gs. zemgaļi bija iekļÄvuÅ”ies latvieÅ”u tautas sastÄvÄ, bet viÅu valodai bija ievÄrojama loma latvieÅ”u valodas vidus dialekta izveidÄ.
VÄlajÄ dzelzs laikmetÄ zemgaļi dzÄ«voja galvenokÄrt Lielupes un tÄs pieteku krastos, daļÄji arÄ« Ventas Vidusteces baseinÄ. Zemgaļu apdzÄ«votÄ teritorija rietumos robežojÄs ar kurÅ”u zemi. To nodalÄ«ja mazapdzÄ«votÄ āZeme starp Skrundu un Zemgaliā (terra inter Scrunden et Semigalliam, lande tusschen Scrunden und Aemigallen). Austrumos no sÄļu apdzÄ«votÄs teritorijas to nodalÄ«ja meži pie mÅ«sdienu Jaunjelgavas un Taurkalnes.
Ziemeļu robeža bijusi mainÄ«ga. Vispirms dienvidrietumu VidzemÄ zemgaļi robežojÄs ar latgaļiem, vÄlÄk par dabisko robežu kļuva Daugava un no 10. gs. zemgaļu ziemeļu kaimiÅi bija lÄ«bieÅ”i. Mežaino teritoriju ap Baldoni zemgaļi, Ŕķiet, atstÄjuÅ”i laikÄ, kad beidza pastÄvÄt Katlakalna Pļavniekkalna kapulauks ā ap 7.ā8. gs., bet Daugmales pilskalnÄ no 11. gs. pÄrsvarÄ dzÄ«voja lÄ«bieÅ”i. TÄlÄkÄ zeme Å”ajÄ virzienÄ bija Putelene Misas baseinÄ. Neskaidrs ir jautÄjums, kam piederÄjusi Lielupes grÄ«va un zeme starp Lielupi un BabÄ«tes ezeru.
Dienvidos zemgaļu 5.ā13. gs. kapulauki iesniedzÄs apmÄram lÄ«dz mÅ«sdienu Å auļiem un PaÅevÄžai, kur robežojÄs ar aukÅ”taiÅ”iem. Dienvidrietumos zemgaļu zemes robežojÄs ar žemaiÅ”u UpÄ«tes un Saules zemÄm (terrarum Upiten at Saulen). MÅ«sdienu Latvijas dienvidu robeža formÄjÄs ordeÅa karos ar lietuvieÅ”iem un tika vairÄkkÄrt regulÄta ā 1328., 1392., 1473., 1541./1542. un 1545. gadÄ. TÄ rezultÄtÄ daļa zemgaļu apdzÄ«votÄs teritorijas ā Upmale, Žagare (Sagare) un Silene nonÄca LietuvÄ. Zemgaļu pils Sidrabene jeb Sidrabre, visticamÄk, atradusies JoniŔķos. Žagares pils vieta lokalizÄjama Žagares pilsÄtÄ Å½velgaiÄu kalnÄ.
Zemgaļu cÄ«Åas ar krustneÅ”iem iedvesmojuÅ”as daudzus rakstniekus, dzejniekus un mÄksliniekus. Zemgaļu gadsimtu ilgÄs cÄ«Åas ar bÄ«skapu un ordeni izmantotas, lai modinÄtu un celtu tautas paÅ”apziÅu.
Zemgaļu cÄ«Åas, to traÄ£ika apcerÄta Viļa PlÅ«dona balÄdÄ āSalgales Mada lomsā (1913), LaimoÅa Pura tetraloÄ£ijÄ āDegoÅ”ais pilskalnsā (1962), āKrusts virs pilskalnaā (1979), āTÄlajos pilskalnosā (1981), āSÅ«rÄbele pilskalnÄā (1986).
IecienÄ«ts ir zemgaļu vadoÅu Viestarda un NameiÅ”a attÄlojums gan mÄkslÄ, gan literatÅ«rÄ ā Edvarta Virzas poÄma āKaralis Nameitisā (1924), Aleksandra GrÄ«na romÄns āNameja gredzensā (1931).
Latvijas RepublikÄ, Ä«paÅ”i KÄrļa UlmaÅa autoritÄrÄ režīma laikÄ, zemgaļu vadoÅi Viestards un Nameisis tika izmantoti, lai uzsvÄrtu Latvijas valstiskuma senumu. RÄ«gas pilÄ« tika izvietoti Ludorfa Liberta gleznotie Viestarda ā Westhardus rex Semigallorum ā un NameiÅ”a ā Nameise rex Semigallorum ā portreti, zemgaļu cÄ«Åu ainas ietvertas RÄ«gas pils SvÄtku zÄles griestu gleznojumÄ.
Zemgaļu vÄsture un cÄ«Åas atveidotas arÄ« kino ā populÄrzinÄtniskÄ dokumentÄlÄ filmÄ āBaltu ciltis: Eiropas pÄdÄjie pagÄniā (režisori Raitis Äbele un Lauris Äbele, 2018), spÄlfilmÄ āNameja gredzensā (režisors Aigars Grauba, starptautiskais nosaukums The Pagan King; 2018).
VoldemÄra Vimbas glezna āTÄrvetes pilskalns 13. gs.ā, kartons, guaÅ”a, 1963. gads.
Dzelzs laikmets 1.ā4. gs.
Dzelzs laikmets 5.ā8. gs.
Latvijas teritorija 12. gs. beigÄs.
Senlietas no vÄ«rieÅ”a apbedÄ«juma: bronzas sakta, dzelzs cirvis. ÄŖles mežs, 2. gs.
IncÄnu (Dobes) pilskalns. Dobeles novads, 05.2015.
Daugmales pilskalns. Daugmales pagasts, 03.03.2020.
Bubju pilskalns mÅ«sdienu LietuvÄ. 04.2017.
Senlietas no sievietes apbedÄ«juma: bronzas saktas, aproces, rotadatas, spirÄlgredzens, kaklarota. ÄŖles GailÄ«Å”i, 2.ā3. gs.
KaklariÅÄ·is no vÄ«rieÅ”a apbedÄ«juma, sudrabs. Jaunsvirlaukas KakužÄni, 5. gs.
VažiÅrota ar divÄm rotadatÄm no sievietes apbedÄ«juma, bronza, sudrabs. TÄrvetes Ķūri, 6. gs.
Vainags no sievietes apbedÄ«juma, bronza. TÄrvetes Ķūri, 6. gs.
Senlietas no vÄ«rieÅ”a apbedÄ«juma: dzelzs cirvis, dzelzs spieÄ·adatas fragments ar bronzas važiÅÄm, bronzas stopsakta, bronzas spirÄlÄ«tes no apÄ£Ärba rotÄjuma, bronzas spirÄlgredzeni, aproce, dzelzs nazis. Katlakalna Pļavniekkalns, 6. gs.
Senlietas no vÄ«rieÅ”a apbedÄ«juma: dzelzs doru kalts, cirvis, bronzas stopsakta, dzelzs ŔķÄpu gali, bronzas jostas sprÄdze un apkalumi. ÄŖslÄ«ces ZiedoÅskola, 8.ā9. gs.
Trīsviju aproces, bronza. Jaunsvirlaukas Ciemalde, savrupatradums. 10. gs.
TrÄ«skÄrÅ”ais kalariÅÄ·is, bronza. Vecsaules ÄapÄni, savrupatradums, 10.ā11. gs.
Pakavsakta no vÄ«rieÅ”a apbedÄ«juma, bronza. Bauskas DreÅÄ£eri-ÄunkÄni, 10.ā11. gs.
Stopsakta, sudrabs. Salgales Pudžas, depozīts. 11. gs.
Vienasmens zobens no vÄ«rieÅ”a apbedÄ«juma, dzelzs. Ceraukstes PodiÅi, 11. gs.
Senlietas no sievietes apbedÄ«juma: bronzas kaklariÅÄ·i, spirÄlaproces, dzelzs važiÅrotas fragmenti un divas bronzas krustadatas. Mežotnes kapulauks, 11. gs.
Senlietas no sievietes apbedÄ«juma: bronzas kaklariÅÄ·i, gredzeni, važiÅrota ar divÄm krustdatÄm, dzelzs sirpis, nazis, kaplis. Jaunsvirlaukas Ciemalde, 11. gs.
Naudas stienÄ«Å”i un kaklariÅÄ·is, sudrabs. Salgales Rijnieki, depozÄ«ts, 11. gs.
VÄ«tais gredzens, bronza. TÄrvetes pilskalns, 12.ā13. gs.
Kaujas cirvis, dzelzs. Auce, savrupatradums, 11.ā12. gs.
Guntis ZemÄ«tis "Zemgaļi". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-zemga%C4%BCi (skatÄ«ts 26.02.2026)