Etnonīmi tiek klasificēti pēc dažādiem principiem. Pēc nozīmīguma: makroetnonīmi – lielu etnosu vai etnisku kopienu nosaukumi, kas dažreiz nosauc ģenētiski atšķirīgus etnosus, piemēram, “amerikāņi”, “arābi”, un mikroetnonīmi – nelielu etnisku grupu, cilšu nosaukumi, piemēram, “kriviči”, “heti”. Pēc lingvistiskās izcelsmes: pašnosaukumi jeb autoetnonīmi vai endoetnonīmi un cita etnosa piešķirtie nosaukumi jeb aloetnonīmi vai eksoetnonīmi, piemēram, vāciešu pašnosaukums ir Deutsche, krievu valodā tiek lietots eksoetnonīms немцы, lietuviešu valodā – vokiečiai, franču valodā – allemands. Tiek atzīts, ka eksoetnonīmi vēsturiski bieži turpina tradīciju kādas ģeogrāfiski tuvākas cilts nosaukumu attiecināt uz visas tautas nosaukumu, piemēram, somu valodā krievu apzīmējums venäläiset radies no slāvu cilts veneti nosaukuma.
Etnonīmi parasti tiek saistīti ar makrotoponīmiem. Ir sastopami gadījumi, kad valsts nosaukums ir radies no etnonīma, piemēram, “franki” – “Francija”, “grieķi” – “Grieķija”, un otrādi – etnonīms ir radies no valsts nosaukuma, piemēram, “Amerika” – “amerikāņi”, “Ukraina” – “ukraiņi”.
Dažādi termini tiek lietoti etnosu neoficiālo nosaukumu apzīmēšanai: etniskie nomelnojumi (angļu ethnic slurs), etnofaulismi (angļu ethnophaulisms), etniskās iesaukas (krievu этнические прозвища) un citi. Etnosu neoficiālajiem apzīmējumiem lielākoties piemīt negatīva konotatīvā semantika, to motivācija parasti tiek saistīta ar kādām pamanāmām parādībām: fiziskām pazīmēm, uzvedības modeļiem, valodu, tradicionālu apģērbu, ēšanas vai dzeršanas paradumiem un citām stereotipiskām asociācijām. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu multikulturālajā vidē funkcionē etniskās iesaukas: rice-belly ‘rīsu vēders’ – ķīnietis, turf-cutter ‘kūdras griezējs’ – īrs, zip (no zero inteligence potential ‘nulle intelektuālā potenciāla’) – vjetnamietis un citas.
Etnonīmu tematiskajai grupai piederīgi ir etnikoni – kopējs nosaukums ciltij vai tautai un teritorijai, piemēram, senkrievu hronikā “Pagājušo laiku stāsts” (Повесть временных лет, 12. gs. sākums) Лѣтьгола ‘latgaļi, latgaļu apdzīvota teritorija’. Etnikonus bieži lietojuši antīkās literatūras autori.
Etnonīmus pētī onomastikas nozare etnonīmika. Etnonīmu izpētē lielu ieguldījumu snieguši ne tikai valodnieki, bet arī vēsturnieki, etnogrāfi, demogrāfi, antropologi un citi.