Zobenbrāļu ordeņa rašanās pamatā bija nepieciešamība izveidot Livonijā stabilu un pastāvīgu bāzi kristiešu aizsardzībai, ko sezonālais krusta karotāju karaspēks visa gada garumā nespēja nodrošināt. Laika gaitā ordenis attīstījās un pierādīja sevi kā ar augstām kaujas spējām apveltīta un salīdzinājumā ar krustnešiem (bruņotajiem svētceļniekiem) labāk disciplinēta karotāju grupa. Iesaistoties Livonijas krusta karos, zobenbrāļi apliecināja savu efektivitāti ne tikai militārajā ziņā, bet arī spēju kontrolēt iekarotās zemes un tās pārvaldīt. Pēc ievērojamu zemes īpašumu iegūšanas viņi kļuva par galveno Rīgas bīskapa politisko konkurentu. Zobenbrāļu ordeņa augšupeju pārtrauca sagrāve 1236. gada Saules kaujā, pēc kuras tas tika likvidēts.