Organizācijas nosaukuma tulkojums no latīņu valodas – ‘zemnieku brālība’.
Nosaukums "Fraternitas Rusticana"
Organizācijas tips studentu biedrība
Dibināšanas datums 02.11.1921.
Dibināšanas vieta Rīga
Filistru biedrības dibināšanas datums 31.12.1932.
Filistru biedrības darbības pārtraukšanas datums 13.07.1940.
Devīze
Krāsas violets, zelts
Organizācijas nosaukuma tulkojums no latīņu valodas – ‘zemnieku brālība’.
Organizācijas mērķi 1926. gada redakcijā: “Pulcēt Latvijas Universitātes studentus, attīstīt biedru īpatnējās garīgās dāvanas, veicināt viņu sabiedrisko attīstību, sniegt juridisku un materiālu pabalstu trūcīgiem biedriem.”
Studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” mērķi 1939. gada redakcijā: “Apvienot Latvijas Universitātes latviešu studentus, audzināt viņus saskaņā ar 1934. gada 15. maija idejām, disciplinēt savus biedrus pašaizliedzīgai kalpošanai tēvzemei, tautai, valstij un zinātnei saskaņā ar L. U. studentu biedrības Fraternitas Rusticana devīzēm.”
“Fraternitas Rusticana” mērķi 1964. gada redakcijā – “vienot un audzināt latviešu studentus aktīvam darbam par brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti”.
“Fraternitas Rusticana” mērķi 2007. gada redakcijā: “Apvienot Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentus; disciplinēt savus biedrus pašaizliedzīgai kalpošanai tēvzemei, tautai, valstij saskaņā ar biedrības devīzēm “Laiki mainās – personība paliek” un “Sirds – zemnieka gods"."
Studentu biedrības "Fraternitas Rusticana" krāsu salikums, kas lietots krāsu atšķirības zīmēs: violets, zelts. “Fraternitas Rusticana” krāsu nozīme: violets – simbolizē enerģiju, izturību, mieru, koncentrēšanos un atbildību, rosina uz jaunradi; zelts – simbolizē mūžību un apskaidrību.
Atšķirības zīmes: karogs, ģerbonis (vapenis), krāsu vairodziņš (vapenītis), krāsu lentes, šarfa (cedra), cirķelis, galvas sega (deķelis). Studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” biedri organizācijas ikdienā un svētkos, kuru norise ir reglamentēta, ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš “Fraternitas Rusticana” dibināšanas.
Studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” lēmējinstitūcija ir biedru sapulce. Organizācijas darbību reglamentē iekšējie noteikumi – kārtības rullis un astoņi komāni.
Studentu biedrības darbu vada un to reprezentē prezidijs, kas sastāv no trijām biedru vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora un oldermaņa. Oldermanis ir atbildīgs par studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” jauno biedru (jaunekļu) audzināšanu un dzīvi studentu biedrībā. Arī citas prezidija ieceltas amatpersonas (kasieris, ekonoms, magister cantandi, magister literarum, sekretārs u. c.) ir atbildīgas par noteiktām darbības jomām.
Līdz valsts okupācijai (1940) darbojās “Fraternitas Rusticana” filistru biedrība, kas vienoja studijas pārtraukušos un beigušos organizācijas biedrus. “Fraternitas Rusticana” filistru biedrība reģistrēta 31.12.1932. (no 12.10.1939. tās oficiālais nosaukums – Latvijas Universitātes studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” filistru biedrība). Padomju okupācijas laikā ar sabiedrisko lietu ministra rīkojumu 13.07.1940. filistru biedrība tika slēgta; mūsdienās darbību nav atjaunojusi.
12.02.1994. studentu biedrība “Fraternitas Rusticana” parakstīja piecu organizāciju paziņojumu par kopīgu sadarbību; starp šīm organizācijām arī studentu vienības “Austrums”, “Latviete”, “Līdums” un konkordija “Valdemārija”. 17.04.1999. “Fraternitas Rusticana” parakstīja Sadraudzības deklarāciju ar studentu vienībām “Austrums”, “Latviete”, konkordijām “Valdemārija”, “Zinteniece” un studentu apvienību “Dzintars”.
Dibināta pie LU kā Jelgavas latviešu studentu savienība, kas vienoja abu dzimumu studējošos. 1926. gadā organizācija pārtapa par vīriešu studentu organizāciju ar stingrākiem iekšējās kārtības noteikumiem un īpatnējām tradīcijām, kas daļēji aizgūtas no studentu korporācijām. No 17.11.1926. organizācijas oficiālais nosaukums – Studentu biedrība “Fraternitas Rusticana” (12.10.1939. oficiālais nosaukums mainīts uz – Latvijas Universitātes studentu biedrība “Fraternitas Rusticana”). Jelgavas latviešu studentu savienības 17 biedri kļuva par biedrības pārveides iniciatoriem 1926. gada rudenī un faktiski tiek uzskatīti par “Fraternitas Rusticana” dibinātājiem. Par studentu biedrību “Fraternitas Rusticana” pārveidotās organizācijas pirmajā prezidijā 1926. gada rudens semestrī bija seniors Žanis Šēnbergs, viceseniors Valdemārs Salmiņš un sekretārs Edgars Sūna. Oldermanis šajā semestrī bija Arvīds Freimanis, bet drīzumā viņu nomainīja Dāvids Kūgelbergs.
Jaunā organizācija izveidoja ciešas saites ar Latviešu Zemnieku savienību (LZS), un jau 1926. gada rudens semestrī par “Fraternitas Rusticana” goda filistriem (goda biedriem) tika uzņemti vadošie LZS politiķi – Kārlis Ulmanis, Ādolfs Klīve, Artūrs Alberings, Augusts Briedis. 1929. gada rudens semestrī par goda filistru kļuva LU profesors Augusts Tentelis. Jelgavas Latviešu studentu savienībai pārveidojoties par studentu biedrību “Fraternitas Rusticana”, novadniecības princips jaunu biedru uzņemšanā vairs netika ievērots.
Visi "Fraternitas Rusticana" biedri bija LZS biedri, un “Fraternitas Rusticana” biedri veidoja LZS Akadēmiskās sekcijas kodolu. Pēc valsts apvērsuma (1934) K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā "Fraternitas Rusticana" biedri tika iecelti nozīmīgos amatos valsts pārvaldē un uzņēmumos. 30. gados “Fraternitas Rusticana” uzturēja ciešas draudzības attiecības ar 16. Jelgavas aizsargu pulku.
Padomju okupācijas laikā “Fraternitas Rusticana” slēgta 13.07.1940. ar sabiedrisko lietu ministra rīkojumu. Padomju varas iestādes atsavināja organizācijas īpašumus, bet daudzi studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” biedri bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām. Nacistiskās okupācijas laikā “Fraternitas Rusticana” darbojās neoficiāli.
“Fraternitas Rusticana” darbību atsāka 1951. gadā trimdā. Darbojās studentu biedrības vairākas kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (Filadelfijas, Jaunanglijas, Ņujorkas, Vidējo rietumu, Amerikas Savienotajās Valstīs atsevišķi dzīvojošo), Austrālijā, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā. Organizācijas darbu vadīja Globālais prezidijs.
Latvijā studentu biedrība “Fraternitas Rusticana” darbību atjaunoja 1990. gada vasarā. “Fraternitas Rusticana” un LU vadības pārstāvji 30.08.1990. parakstīja rezolūciju par studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” atjaunošanu pie LU. Kopš 2007. gada studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” konventa dzīvoklis atrodas namā Artilērijas ielā 34/2 (Rīgā). 2010. gadā darbību pārtrauca “Fraternitas Rusticana” Globālais prezidijs, un turpmāk organizācijas darbu vada “Fraternitas Rusticana” prezidijs Latvijā.
Studentu biedrībā “Fraternitas Rusticana” uzņem draudzīgus, aktīvus, patriotiskus, nacionāli domājošus studentus, kuri studē kādā no Latvijas Republikas akreditētām augstākās izglītības iestādēm. “Fraternitas Rusticana” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties studentu biedrībā. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies “Fraternitas Rusticana” konventa dzīvoklī un ir izrādījuši vēlmi iestāties organizācijā, “Fraternitas Rusticana” lemj par jauno biedru uzņemšanu. “Fraternitas Rusticana” biedru gradācija: filistri, tautieši, jaunekļi. Akadēmisko organizāciju vidē studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” biedri tiek saukti par rustikāņiem.
Kopumā laikā no 1926. līdz 1940. gadam studentu biedrībā “Fraternitas Rusticana” tika uzņemti vairāk nekā 260 biedri. Kaut arī novadniecības princips bija atmests, 20. gs. 20.–30. gados tradicionāli lielākais organizācijas biedru skaits bija cēlies no Jelgavas apriņķa. Studentu biedrībā “Fraternitas Rusticana” 1961. gadā bija 114 biedri, 1975. gadā bija 130 biedri, 1993. gadā ‒ 150 biedri (t. sk. 50 Latvijā). 2009. gadā Latvijā bija 17 “Fraternitas Rusticana” biedru. 2021. gada jūnijā studentu biedrībā “Fraternitas Rusticana” bija ap 70 biedru, no kuriem 10 Latvijā, ap 60 – citviet pasaulē.
Starp studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” biedriem daudzi valsts un sabiedriskie darbinieki, literāti, žurnālisti, zinātnieki, politiķi. “Fraternitas Rusticana” biedrs ir Guntis Ulmanis – pirmais Latvijas valsts prezidents pēc neatkarības atjaunošanas. Nozīmīgu ieguldījumu studentu biedrības “Fraternitas Rusticana” darbībā un attīstība snieguši tās biedri Jānis Alsiņš, Ojārs Akots, Kārlis Auziņš, Andrievs Austriņš, Aivars Berķis, Andris Bļodnieks, Gunārs Cīcers, Jānis Daģis, Kārlis Druva, Alberts Kleinhofs, Visvaldis Varnesis Klīve, Aivars Ošs, Jānis Ošs, Elmārs Pelkaus, Jānis Pone, Martis Pone, Henrijs Pulmanis, Jānis Sebris, Andris Sprukuls, Krists Steinbergs, Elmārs Šķobe, G. Ulmanis, Francis Usāns, Artūrs Vidriķis, Jānis Vidriķis, Andris Zālmanis, Edgars Zariņš, Antonijs Zunda, Voldemārs Zvirgzdiņš.
Studentu biedrība “Fraternitas Rusticana” izdeva internos (iekšējos) izdevumus “Fraternitas Rusticana Informācijas Biļetens” (izdots 1951.–1994. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs; kopā iznākuši 193 numuri), “Fraternitas Rusticana Vēstis” (izdots 1994.–1996. gadā Latvijā; kopā iznākuši 15 numuri).