Termina “konkordija” pamatā ir latīņu concordia (‘vienprātība, saticība, harmonija’). Nosaukums “Valdemārija” izvēlēts par godu latviešu sabiedriskajam darbiniekam Krišjānim Valdemāram.

Organizācijas mērķi 1927. gada redakcijā: “Apvienot visus studentus latviešus akadēmiskam un sabiedriskam darbam, stiprināt viņos nacionāli valstisko un pienākuma apziņu, tautas cieņu un goda prātu; disciplinētā pašdarbības ceļā izkopjot viņu individualitāti, veicināt interesi pret zinātni un mākslu, pētot latviešu izcilu sabiedrisko darbinieku dzīvi un darbus, piegriežot galveno vērību Krišjānim Valdemāram; tuvinot studentus sabiedrībai, sniedzot studiju laikā biedrības biedriem morālisku un materiālu pabalstu, aizstāvot viņu intereses Universitātē un ārpus tās.”

Organizācijas mērķi 1990. gada redakcijā: “Kalpot latviešu tautas nākamībai un sargāt tautas brīvības ideālus. Izkopt un pilnveidot latviskas akadēmiskas tradīcijas, veikt valdemāriešu [konkordijas “Valdemārija” biedru] audzināšanu un izglītošanu internā draugu sabiedrībā, izkopjot viņos pozitīvās rakstura īpašības un veidojot viņus par vispusīgi attīstītām, disciplinētām, inteliģentām, harmoniskām personībām. Veidot vispusīgu, pilnvērtīgu, uz goda un draudzības jūtām balstītu valdemāriešu kopīgu darbību un atpūtu saskaņā ar “Valdemārijas” tradīcijām.”

Konkordijas “Valdemārija” krāsu salikums, kas lietots krāsu atšķirības zīmēs, sākumā bija divkrāsu: zils, zelts. Taču kopš 1927. gada izvēlēts četru krāsu salikums: zils, oranžs, zaļš, zelts. Četras krāsas simbolizē vienu no četriem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem (Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un Latgali), taču nav noteikts, kurai krāsai atbilst konkrēts novads. Atšķirības zīmes: karogs, ģerbonis (vapenis), krāsu vairodziņš, krāsu lentes, šarfa, cirķelis, galvas sega. Konkordijas “Valdemārija” juniori (jaunie biedri) nēsā zilu galvassegu ar sānos piespraustu zeltītu nozīmi (cirķeli), kurā stilizēti atainoti pirmie burti “SMCV” no vēlējuma: “Saules Mūžu Concordia Valdemaria.”

Konkordijas “Valdemārija” devīzes ir “Esi vīrs un turi vārdu!” un “Tēvzemei un brīvībai!”. Konkordijas junioru devīze – “Viens par visiem, visi par vienu!”. Konkordijas “Valdemārija” krāsu devīze – “Zelta sirds, ceri un dedzi Krišjāņa Valdemāra idejās!”. Konkordijas “Valdemārija” biedri organizācijas ikdienā un svētkos, kuru norise ir reglamentēta, ievēro kopš tās dibināšanas izkoptas tradīcijas.

Konkordijas “Valdemārija” lēmējinstitūcija ir konvents. Organizācijas darbību reglamentē iekšējie darbības noteikumi – statūti.

Aktīvie biedri darbojas konventā. Konkordijas “Valdemārija” darbu vada un organizāciju reprezentē prezidijs, kas sastāv no piecām konventa vēlētām amatpersonām – seniora, viceseniora, sekretāra, kasiera un audzinātāja. Par konkordijas “Valdemārija” jauno biedru (junioru) audzināšanu un dzīvi konkordijā ir atbildīgs audzinātājs. Arī citas konventa vēlētas amatpersonas (literārais maģistrs, vēsturnieks, dziesmu maģistrs jeb kantu maģistrs, revidents un citi) ir atbildīgas par noteiktām darbības jomām.

Studijas pārtraukušos un beigušos organizācijas biedrus vieno konkordijas “Valdemārija” filistru biedrība. Tā reģistrēta 26.10.1933. Rīgas apgabaltiesā (oficiālais nosaukums – Latvijas Universitātes studentu biedrības “Concordia Valdemaria” filistru biedrība), slēgta padomju okupācijas laikā 1940. gadā un darbību atjaunojusi 08.10.2002. Latvijā.

1927. gadā konkordija “Valdemārija” piedalījās konkordiju jumtorganizācijas – Konkordiju seniorāta (KS) – dibināšanā. Tā sastāvā darbojās līdz pat KS slēgšanai, kas notika 31.08.1940. ar iekšlietu tautas komisāra rīkojumu. Konkordija “Valdemārija” 30.05.1954. piedalījās KS darbības atjaunošanā trimdā (mūsdienās KS faktiski nepastāv).

12.02.1994. konkordija “Valdemārija” parakstīja piecu organizāciju paziņojumu par kopīgu sadarbību; starp šīm organizācijām bija arī studentu vienības “Austrums”, “Latviete”, “Līdums” un studentu biedrība “Fraternitas Rusticana”. 17.04.1999. konkordija “Valdemārija” parakstīja Sadraudzības deklarāciju ar konkordiju “Zinteniece”, studentu vienībām “Austrums”, “Latviete”, studentu apvienību “Dzintars” un studentu biedrību “Fraternitas Rusticana”. Īpaši draudzīgas attiecības ir izveidojušās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes studentu biedrību “Šalkone”.

“Valdemārija” dibināta pie LU 11.02.1927., kad norisinājās dibināšanas sapulce. Reģistrēta Rīgas apgabaltiesā 16.02.1927. kā Latvijas Universitātes studentu biedrība “Concordia Valdemaria” (13.02.1939. oficiālais nosaukums pārreģistrēts uz – Latvijas Universitātes studentu biedrība “Konkordia Valdemarija”). Pagaidu prezidijā tika ievēlēti seniors Kārlis Elksnis, viceseniors Kārlis Kalniņš, sekretārs Aleksandrs Cimdiņš, audzinātājs Arnolds Asars (Asaris) un kasieris Artūrs Zvaigznītis.

Konkordiju “Valdemārija” dibināja domubiedru grupa, izvēloties vairākus studentu korporāciju darbības principus un pieņemot arī daudzas principiālas atšķirības no korporācijām. Konkordijas “Valdemārija” pirmajā konventā 20.02.1927. ievēlēts pirmais oficiālais prezidijs. Konkordijā “Valdemārija” bija izveidota K. Valdemāra komisija, kas apkopoja un pētīja materiālus par K. Valdemāru.

Padomju okupācijas laikā konkordija “Valdemārija” slēgta 31.08.1940. ar iekšlietu tautas komisāra rīkojumu. Padomju varas iestādes atsavināja organizācijas īpašumus, bet daudzi konkordijas “Valdemārija” biedri bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām. Nacistiskās okupācijas laikā konkordija “Valdemārija” darbojās neoficiāli.

Konkordija “Valdemārija” darbību atsāka pēc Otrā pasaules kara, 1949. gadā, bēgļu gaitās. Organizācijas darbība trimdā aktivizējās no 1957. gada, tad tika atsākta jaunu biedru uzņemšana. Turpmāk tika izveidotas vairākas kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ‒ Mičiganas, Viskonsinas, Čikāgas, Kalifornijas kopas. Darbojās biedru grupas arī Austrālijā un Eiropā. Mūsdienās ārvalstīs esošo biedru skaita samazināšanās dēļ ārvalstu kopu darbība nenorisinās.

23.07.1990. konkordija “Valdemārija” atjaunoja darbību Latvijā (05.05.1993. reģistrēta ar oficiālo nosaukumu – Sabiedriska organizācija “Konkordija Valdemārija”; no 14.05.2003. juridiskais nosaukums – Akadēmiskā organizācija “Konkordija Valdemārija”; kopš 15.02.2007. oficiālais nosaukums – Akadēmiskā biedrība “Konkordija Valdemārija”). Kopš 1996. gada konkordijas “Valdemārija” mītne (konventa dzīvoklis) atrodas namā Artilērijas ielā 34/2 (Rīgā).

Konkordijā “Valdemārija” uzņem augstākajā mācību iestādē studējošas vai augstāko izglītību jau ieguvušas vīriešu dzimuma personas, kuru uzņemšanu atbalsta galvotājs – vismaz viens konkordijas “Valdemārija” biedrs. “Valdemārija” rīko viesu vakarus, kuros studentiem ir iespēja viesoties organizācijas mītnē. Pēc tam, kad interesenti ir viesojušies konkordijas “Valdemārija” konventa dzīvoklī un ir izrādījuši vēlmi iestāties organizācijā, konkordija lemj par jauno biedru uzņemšanu. Konkordijas “Valdemārija” biedru gradācija: filistri (arī – vecbiedri), krāsneši (sākumā arī – komilitoņi), juniori (arī – kandidāti). Akadēmisko organizāciju vidē konkordijas “Valdemārija” biedri tiek saukti par valdemāriešiem.

1927. gadā konkordijai “Valdemārija” bija 17 dibinātāji. 1928. gadā konkordijā bija 27 biedri, 1933. gadā – 81 biedrs. Līdz 1940. gadam konkordijā “Valdemārija” kopumā uzņemts 121 biedrs, no kuriem 43 biedri pēc Otrā pasaules kara nonāca trimdā. 1976. gadā konkordijā “Valdemārija” bija 105 biedri, 2009. gadā – 91 biedrs. 2021. gada septembrī konkordijā “Valdemārija” bija 59 biedri, no kuriem 51 – Latvijā, astoņi – citviet pasaulē.

Starp konkordijas “Valdemārija” biedriem ir daudzi valsts un sabiedriskie darbinieki, mākslinieki, literāti, mūziķi, juristi, valodnieki, tautsaimnieki. Nozīmīgu ieguldījumu konkordijas “Valdemārija” darbībā un attīstība snieguši vairāki tās biedri, starp tiem Ernsts Ābele, Kārlis Bikše, Agris Bitāns, A. Cimdiņš, K. Elksnis, Jēkabs Gailītis, Jānis Izaks, Gunars Janovskis, Mārcis Krūmiņš, Augusts Lācis, Jānis Laganovskis, Arturs Langmanis, Jūlijs Madernieks, Uldis Osītis, Teodors Sīlis, Gundars Strautnieks, Roberts Šilings, Jānis Šteins, Ēriks Vasers (Vaseris), Kārlis Zāle.

Organizācijas publikācijas

Konkordija “Valdemārija” izdeva interno (iekšējo) literāriski humoristisku žurnālu “Dzirksts” (pirmais numurs 15.02.1930.; izdots īslaicīgi). No 1949. gada trimdā izdots internais izdevums “Informācijas Biļetens”; no 1952. gada līdz 90. gadiem tā vietā trimdā iznāca “Valdemārijas Vēstis” (līdz 07.1994. kopā izdoti 73 numuri). No 03.1993. Latvijā sāka iznākt “Valdemārijas Vēstnesis”, kas vēlāk pārtapis par izdevumu “Valdemārijas Vēstneša Apkārtraksts” (nav numurēts; izdots vienu līdz divas reizes gadā; mūsdienās digitālā formā).