Organizācijas mērķi: “Apvienot un audzināt latviešu katoļu studentus un akadēmiķus saskaņā ar baznīcas mācību un kristīgām latviešu akadēmiskām tradīcijām; pārstāvēt savus biedrus starptautiskā laukā; sniegt saviem biedriem garīgu un materiālu atbalstu.”

Apvienības “Dzintars” devīze ir “Deo et Patriae!” (‘Dievam un tēvijai!’). Studentu biedrības krāsu salikums, kas lietots krāsu atšķirības zīmēs: zils, dzeltens, balts, sarkans. Krāsu nozīme: zils – ticība, Terra Mariana (Māras zeme; Livonija); dzeltens un balts – Romas pāvesta valsts Vatikāna karoga krāsas; sarkans un balts – Latvijas karoga krāsas.

Atšķirības zīmes: karogs, vapenis (ģerbonis), piespraude, krāsu lentes, galvas sega (vīriešiem ar nagu, sievietēm bez naga). Apvienības “Dzintars” biedri organizācijas ikdienā un svētkos, kuru norise ir reglamentēta, ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš apvienības dibināšanas.

Apvienības “Dzintars” lēmējinstitūcijas ir kongress un konvents. Organizācijas darbību reglamentē statūti un “Iekšējās dzīves noteikumi”.

Apvienības “Dzintars” darbu vada un organizāciju reprezentē prezidijs, kura sastāvā saskaņā ar statūtiem ir sešas apvienības biedru vēlētas amatpersonas: prezidents, viceprezidents, sekretārs, kasieris, sabiedriskā audzinātāja un sabiedriskais audzinātājs. Prezidija locekļu faktiskais skaits dažādos laikos mēdza būt atšķirīgs. Arī citas apvienības biedru vēlētas amatpersonas (Revīzijas komisijas locekļi, Goda tiesas locekļi un citi) ir atbildīgas par noteiktām darbības jomām. Apvienības reģionālo struktūrvienību – vienību – darbu vada šo vienību prezidiji sešu amatpersonu sastāvā – seniors, viceseniors, sekretārs, kasieris, sabiedriskā audzinātāja un sabiedriskais audzinātājs. Agrāk pastāvējušo organizācijas struktūrvienību – kopu – darbu vadīja seniors un viceseniors.

04.1947. apvienība “Dzintars” uzņemta starptautiskajā katoļu studentu kustībā “Pax Romana”. 04.10.1954. organizācija uzņemta Amerikas Latviešu apvienībā.

17.04.1999. apvienība “Dzintars” parakstīja Sadraudzības deklarāciju ar studentu vienībām “Austrums”, “Latviete”, konkordijām “Valdemārija”, “Zinteniece” un studentu biedrību “Fraternitas Rusticana”.

Apvienībai “Dzintars” kopš 20. gs. 90. gadiem izveidojusies īpaša draudzība ar Vitauta Dižā Universitātes (Vytauto Didžiojo Universitetas; Kauņā, Lietuvā) studentu korporāciju “Tautito”. No 20. gs. 40. gadiem apvienībai “Dzintars” pastāvēja īpaša draudzība ar lietuviešu katoļu skolēnu un studentu organizāciju “Ateitis”, bet mūsdienās attiecības ar šo organizāciju netiek uzturētas.

Organizācijas izveide plānota no 1946. gada vasaras; tās dibināšanas kongress norisinājās 02.‒03.02.1947. Getingenē, kur organizācija dibināta ar pagaidu nosaukumu – Ārpus Latvijas esošo latviešu katoļu studentu apvienība. Par organizācijas pirmo prezidentu (saukts arī seniors) kļuva Benedikts Laupacis. Pārējie pirmā prezidija locekļi bija Jānis Blusanovičs, Boļeslavs Maikovskis, Vladislavs Počs, Izidors Vizulis un A. Znotiņš. Par apvienības darbības centru (sēdekli) tika izvēlēta Hamburga (Vācijā), bet faktiski par to kļuva Baltijas Universitāte (BU) Pinnebergā, Vācijā. Kopš dibināšanas apvienība “Dzintars” darbojas saskaņā ar Romas katoļu baznīcas kārtību. Darbības sākumā organizācija sastāvēja no dažās augstskolās studējošu katoļu studentu grupām.

21.03.1948. organizācijas nosaukums mainīts uz – Latviešu katoļu studentu apvienība “Dzintars” (LKSA “Dzintars”). 1951. gadā organizācijas sēdeklis pārcelts no Vācijas uz Beļģiju, 1954. gadā – no Beļģijas uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). 1954.–1997. gadā apvienības sēdeklis mainīja atrašanās vietu Ziemeļamerikā un Eiropā, lielāko daļu laika atrodoties ASV. Apvienības “Dzintars” kongresā 07.‒12.08.1961. Ņujorkā tika nolemts apvienības “Dzintars” lokālajām struktūrvienībām sniegt lielāku patstāvību jaunu biedru uzņemšanā.

Kopš 21.07.1991. apvienība “Dzintars” darbojas Latvijā (reģistrēta 26.02.1992.). Organizācijas darbības centrs ir Rīgā, bet tās vienības ir izveidotas un joprojām darbojas Liepājā un Rēzeknē. Īslaicīgi pastāvēja apvienības “Dzintars” vienība Daugavpilī. Organizācijas kongresā 05.09.1992. Mičiganā (ASV) mainīts tās nosaukums uz – Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība “Dzintars” (LKSAA “Dzintars”).

1992. gadā pastāvēja organizācijas 12 vienības (ASV, Austrālijā, Kanādā, Latvijā, Lielbritānijā un Vācijā). 1997. gadā apvienības “Dzintars” globālais centrs pārcelts uz Latviju. 2009. gadā pastāvēja organizācijas vienības ASV (Grandrepidsas, Austrumkrasta), Kanādā un Latvijā. 2021. gadā LKSAA “Dzintars” pastāv četras – Rīgas, Liepājas, Rēzeknes un Čikāgas – vienības. Kopš 2000. gada apvienības “Dzintars” mītnes adrese ir Klostera ielā 4, Rīgā (no 90. gadu sākuma līdz 2000. gadam – Mazā Pils iela 2).

Kopš 2004. gada LKSAA “Dzintars” par darbu Dieva un tēvijas labā (atbilstoši organizācijas devīzei “Deo et Patriae!”) ar Svētā Meinarda goda zīmi (zeltā kopš 2004. gada un sudrabā kopš 2017. gada) apbalvo apvienības “Dzintars” filistrus un organizācijā nesastāvošos sabiedriskos un reliģiskos darbiniekus Latvijā un citviet pasaulē.

Apvienībā “Dzintars” uzņem abu dzimumu latviešu katoļu studentus, kuri pabeiguši vismaz vienu semestri augstskolā un studijas turpina, kā arī tos, kuri studijas jau beiguši. Kandidātam jābūt diviem galvotājiem no apvienības “Dzintars” pilntiesīgo biedru vidus. Pēc tam, kad interesenti ir izrādījuši vēlmi iestāties organizācijā un iesnieguši aizpildītu anketu, apvienība “Dzintars” lemj par jauno biedru uzņemšanu. Apvienības “Dzintars” biedru gradācija: filistri, komilitoņi (arī – krāsneši), jaunieši. Akadēmisko organizāciju vidē apvienības “Dzintars” biedri tiek saukti par dzintariešiem (biedrenes – par dzintarietēm).

Apvienībā “Dzintars” 1947. gadā bija 136 biedri, 1948. gadā – 190 biedri, 1952. gadā – 197 biedri, 1957. gadā – 187 biedri, 1963. gadā – 254 biedri, 1972. gadā – 265 biedri, 1991. gadā – 218 biedri. 2021. gada augustā LKSAA “Dzintars” bija 159 biedri, no kuriem 61 Latvijā, 98 citviet pasaulē.

Starp apvienības “Dzintars” biedriem ir daudzi trimdas sabiedriskie darbinieki, teologi un garīdznieki, diplomāti, juristi, literāti, mākslinieki, medicīnas darbinieki. Nozīmīgu ieguldījumu apvienības “Dzintars” darbībā un attīstība snieguši Oļģerts Balodis, Jāzeps Baško, Jānis Dimants, Aivars Jerumanis, Jānis Jerumanis, Atis Homka, Jānis Klīdzējs, B. Laupacis, Leons Liepa, B. Maikovskis, Vilis Mileiko, Aleksis Rubulis, Alberts Spoģis, Silvija Tretjakova, Jāzeps Trizna, Eduards Upenieks, Juris Valainis, Jānis Valtervitenheims, I. Vizulis, Zigfrīds Zadvinskis.

Apvienība “Dzintars” izdod interno (iekšējo) izdevumu “Dzintara Apkārtraksts” (iznāk kopš 1947. gada; kopā izdoti 68 numuri, no tiem pēdējais – digitālā formātā). No 1991. gada Latvijā tika izdots internais izdevums “Dzimtenes Dzintars”. Pēckara gados trimdā īslaicīgi izdeva žurnālu “Pax Romana” (pārdēvēts par žurnālu “Dzintars”). Apvienība “Dzintars” izdod rakstu krājumus (līdz 2021. gadam izdotas trīs grāmatas).