Domājams, pilskalns saistāms ar 1253. gadā kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto, t. s. Miera Kursā (Vredecuronia) ietilpstošo Puzes ciemu (Pussen).
Puzes pilskalns
nocietinājums Ventspils novada Puzes pagastā, ap 1 km uz dienvidrietumiem no Puzes luterāņu baznīcas, starp Ķesteru un Pilskalnu mājām, pārsvarā valstij piederošā zemes gabalā
Saistītie šķirkļi
Puzes pilskalns. Ventspils novads, 02.11.2021.
Satura rādītājs
Pilskalna apzināšanas vēsture
Puzes pilskalnu pirmo reizi zinātniskajā literatūrā pieminējis ievērojamākais 19. gs. Latvijas pilskalnu apzinātājs Augusts Bīlenšteins (August Bielenstein), kurš 1892. gadā publicēja darbu par latviešu tautas un latviešu valodas robežām tagadnē un 13. gs. Nav ziņu, ka A. Bīlenšteins pats to būtu apmeklējis.
13.05.1923. pilskalnu apmeklēja un uzmēroja, un izdevumā “Latvijas pilskalni I. Kuršu zeme” tā uzmērījumu un pirmo plašāko aprakstu publicēja pazīstamākais Latvijas Republikas laika pilskalnu apzinātājs Ernests Brastiņš, kurš atzīmējis, ka pilskalna plakums ir “naudas racēju izvandīts”, bet tajā atrastie trauku gabali līdzinās atradumiem akmens laikmeta apdzīvotajās vietās. 1930. gadā Puzes pilskalns ar Nr. 584 iekļauts Pieminekļu valdes veidotajā valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. 1950. gadā pilskalna kā arheoloģiskā pieminekļa pasi sastādījis toreizējā Centrālā Valsts vēsturiskā muzeja līdzstrādnieks un mākslinieks Arvīds Gusārs, kurš to uzskata par akmens laikmetā apdzīvotu vietu. 2002. gadā plakuma dienvidaustrumu daļā un rietumu pakājē arheologa Andreja Vaska vadībā tika veikti pārbaudes izrakumi. Vēlāk pilskalnu pārsvarā apsekojuši pieminekļu aizsardzības iestāžu darbinieki, un 2007. gadā netālu no pilskalna fiksēta iespējama dzelzs ieguves vieta.
Teikas par pilskalnu
Par Puzes pilskalnu piefiksēts samērā daudz teiku un nostāstu. E. Brastiņš, pirmkārt, pieminējis saistībā ar daudziem Latvijas pilskalniem labi zināmo teiku par pilskalnā esošo caurumu, kurā šajā gadījumā ielaistā zoss izpeldējusi pie Ķesteru mājām. Līdzīga teika pierakstīta arī vēlāk – tajā minētā caurumā ielaistā pīle izpeldējusi Dūņezerā. Otra E. Brastiņa minētā teika vēsta par puisi, kurš kādu nakti kalnā esot racis, “bet no rīta nav varējis nevienam pateikt, ko redzējis un atradis, jo bijis pazaudējis valodu”. Zināmi arī vairāki nostāsti un teikas, ka pie pilskalnā bijušās pils senatnē atradusies arī osta.
Mūsdienu stāvoklis
Puzes pilskalns ierīkots zemu pļavu ieskautā, ap 10 m pār pļavām augstākā zemes ragā. Tā ziemeļu un austrumu nogāzes dabīgi stāvas, bet dienvidu pusē nogāze, domājams, mākslīgi pastāvināta un nocietināta ar grāvi. No dabas neaizsargātākajā rietumu pusē izveidoti divi ap 1 m augsti un 20 m atstatumā viens no otra esoši vaļņi, kuru ziemeļu pusē, iespējams, bijusi senā uzejas vieta plakumā. Pilskalna plakums salīdzinoši neliels (35 x 20 m), ar pēdējos gados gandrīz pilnībā aizmilzušām agrāk novērotajām mantraču un meža zvēru rakumu bedrēm. Paugurs apaudzis ar paretu skuju koku mežu, jauni postījumi tajā nav konstatēti, un kopumā pilskalna aizsardzības stāvoklis vērtējams kā labs.
Puzes pilskalns. Ventspils novads, 02.11.2021.
Puzes pilskalns. Ventspils novads, 02.11.2021.
Puzes pilskalna 3D modelis.
Nozīme pētniecībā
Puzes pilskalns pirms arheoloģiskās izpētes darbu veikšanas tajā, acīmredzot, balstoties tikai uz vizuālo informāciju par agras keramikas lausku atradumiem, līdz šim aprakstos tika attiecināts uz akmens laikmetu. 1974. gadā publicētajā pazīstamajā monogrāfijā “Latvijas PSR arheoloģija” ievietotajā “Latvijas PSR arheoloģisko pieminekļu un savrupatradumu vietu sarakstā” pilskalns tiek datēts ar senāko dzelzs laikmetu.
07.2002. pilskalnā arheologa A. Vaska vadībā tā plakuma dienvidaustrumu daļā notika pārbaudes izrakumi, kuros tika izpētīts 34 m² liels laukums, atrastas 49 pārsvarā degušas senlietas un vairāk nekā 350 trauku lauskas. Plakumā tika konstatēts līdz 0,3 m biezs kultūrslānis, bet pie nogāzes tas sasniedza 0,9 m. Par plakuma perimetrālās apbūves sastāvdaļu uzskatāma viena no divām atsegtajām nedaudz (līdz 0,3 m) iedziļināto guļbūvju daļām. Šīs 3,5 x 4 m lielās būves vidusdaļā atradās akmeņu pavards. Celtnes vietā un ap to tika atrasts liels daudzums degušu graudu – pārsvarā kviešu un rudzu, mazāk miežu. Otra celtne – iespējams, tās pagraba daļa – tika atsegta 1,6 x 2 m lielā platībā. Izrakumu laukumā neietilpstošajā celtnes daļā ar metālu detektora palīdzību 0,2–0,3 m dziļumā tika atrasts sieviešu rotaslietu depozīts, kas sastāvēja no 31 bronzas priekšmeta (kaklariņķis, kaklarota ar piekariņiem, saktas, gredzeni un citas rotas). Jāatzīmē arī vairāk nekā 500 bronzas spirālītes, kas, domājams, veidojušas vienu galvasrotu. Depozītu sīkāk analizējis arheologs Armands Vijups, kurš uzskata, ka depozītu veido kādas sievietes ikdienā nevalkātas rotas un tas datējams ar 13. gs. beigām. Pārbaudes izrakumi (15 m²) tika veikti arī iespējamajā apmetnē uz rietumiem no pilskalna lejas vaļņa, tomēr šeit iegūtās liecības (atsevišķas gludās bezripas keramikas trauku lauskas, māla apmetumu gabaliņi, sīkas oglītes), pēc izpētes vadītāja domām, liecina par zināmu saimniecisko aktivitāti pilskalna pakājē, bet ne par pastāvīgi apdzīvotu apmetni. 2016. un 2017. gadā arheologa A. Vijupa vadībā veiktie pētījumi pilskalna aizsardzības zonā gan liecina, ka uz rietumiem no pilskalna samērā plašā teritorijā tomēr atradusies nenocietināta apmetnes vieta, bet ap 300 m uz ziemeļiem no pilskalna konstatēta dzelzs ieguves vieta.
Līdzšinējie pētījumi liecina, ka Puzes pilskalns bijis apdzīvots samērā īsu laika posmu 12.–13. gs. un gājis bojā ugunsgrēkā 13. gs. beigās. Rakstītie vēstures avoti neliecina, ka šajā laikā Ziemeļkurzemē turpinātos kādas nopietnas cīņas starp kuršiem un Livonijas ordeņa vai bīskapa spēkiem, tādēļ grūti pateikt pilskalna bojāejas iemeslu. Hipotētiski varētu pieļaut, ka tas tomēr noticis militāru konfliktu laikā, piemēram, ar lietuviešu spēkiem, jo no Atskaņu hronikas zināms, ka ap 1290. gadu tie sirojumos bija nonākuši līdz pat no Puzes ne pārāk tālajai Talsu apkārtnei.
To, ka apdzīvotība Puzē turpinājās arī vēlāk, iespējams, kādā citā vietā, liecina pētītie apbedījumi ap 200 m uz dienvidrietumiem no Puzes luterāņu baznīcas esošajā Puzes Lejaskroga viduslaiku kapsētā, kurā pēc 2001.–2002. gadā notikušo arheoloģisko izrakumu vadītāju Vitolda Muižnieka un A. Vijupa aplēsēm trīs gadsimtu laikā (13./14. gs. mija–17. gs. sākums) varētu būt apbedīti ap 2000 mirušo.
Nozīme tūrismā
Lai gan Puzes pilskalns ir minēts vairākos Kurzemei veltītos ceļvežos jau kopš 20. gs. 30. gadiem, t. sk. Latvijas Republikas laika vadošā tūrisma speciālista Kārļa Vanaga populārajos ceļvežos par dzimto zemi, un atrodas salīdzinoši netālu no Puzes centra, sabiedrībai pieejamā, bet diezgan grūti sasniedzamā vietā, par tūristu īpaši iecienītu apskates objektu tas nav uzskatāms.
Multivide
Puzes pilskalns. Ventspils novads, 02.11.2021.
Puzes pilskalns. Ventspils novads, 02.11.2021.
Puzes pilskalns. Ventspils novads, 02.11.2021.
Puzes pilskalna 3D modelis.