Rakstītajos avotos Matkule (locus Matecule) pirmo reizi minēta 1230. gadā, kad pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns (vācu Baldwin von Alna, franču Baudoin d’Aulne) slēdza līgumu ar 12 vārdā nosauktiem Austrumkursas ciemiem ap Ventu un Abavu.
Matkules pilskalns
nocietinājums Kandavas novada Matkules pagastā, Imulas upes krastā, pie Busēm, fiziskai personai piederošā zemes gabalā, dabas parka Abavas senleja teritorijā
Saistītie šķirkļi
Matkules pilskalns. Kandavas novads, 1936. gads.
Satura rādītājs
Pilskalna apzināšanas vēsture
Matkules pilskalnu pirmo reizi zinātniskajā literatūrā 1869. gadā minējis un tā aprakstu sniedzis ievērojamākais 19. gs. Latvijas pilskalnu apzinātājs Augusts Bīlenšteins (August Bielenstein), kurš atzīmē, ka pilskalna valnis daļēji ieskalots upē, kā arī plaši apraksta pilskalna tuvumā esošo iespējamo upurvietu – Baznīcas kalnu. 03.09.1922. pilskalnu apmeklēja un uzmēroja, un 1923. gadā izdevumā “Latvijas pilskalni. I. Kuršu zeme” tā uzmērījumu un aprakstu publicēja pirmais un pazīstamākais Latvijas Republikas laika pilskalnu apzinātājs Ernests Brastiņš, kurš atzīmēja, ka “pilskalna plakuma vidū mītņu slāņa nav, bet tas toties dziļāks gar plakuma malām un bagāts kauliem, oglēm un trauku gabaliem.” Pilskalns toreiz izmantots kā “izrīkojumu” vieta, un ierīkotās takas un muzikantu tribīnes to postījušas.
1937. gadā pilskalna vaļņa priekšā, aiz grāvja esošajā uzkalniņā, arheologa Eduarda Šturma vadībā tika veikti pārbaudes izrakumi. E. Šturms secināja, ka šeit atradusies ziedojumu vieta ar ziedojumu bedrēm. Plašāki izrakumi pilskalnā, priekšpilī un senpilsētas vietā 1965. gadā tika veikti arheologa Ēvalda Mugurēviča vadībā.
Matkules pilskalns. Kandavas novads, 1936. gads.
Teikas par pilskalnu
Par Matkules (Buses) pilskalnu pierakstītas vismaz četras teikas vai to versijas. Pirmkārt, jāmin arī par daudziem citiem Latvijas pilskalniem bieži izplatītā teika par kalnā bijušo stalto pili, kas nogrimusi. Palicis tikai caurums, kurā ielaistā pīle izpeldējusi kādā tuvumā esošā upē vai ezerā, konkrētajā gadījumā – Imulas upē.
Divas teikas vēsta par ganiņu, kurš pie pilskalna parasti ganījis govis (vai cūkas). Vienā versijā no pilskalna ik dienas pie viņa nākusi daiļava un cienājusi ar gardiem ēdieniem un dzērieniem. Kad viņš izaugšot, kļūšot par pils ķēniņu, tikai nevienam par to viņš nedrīkstot stāstīt. Viņš tomēr mājiniekiem izstāstījis, un otrā dienā raudoša daiļava pateikusi, ka tagad ganiņa dēļ viņai vēl tūkstoš gadu jādzīvo pazemē. Otrā versijā daiļā jaunava (pils ķēniņa meita) ne tikai nesusi ganiņam ēst, bet tādēļ, ka viņš nevienam par to nav stāstījis, novedusi pilī un iedevusi maisiņu ar dārglietām. Ganiņš vēlāk nopircis muižu un dzīvojis laimīgi.
Kāda cita teika vēsta par kalnā aprakto šķirstu ar zelta naudu. Kāds vīrs kopā ar paziņām to arī atracis, bet, tā kā nav dalījušies ar citiem, šķirsts aizvēries, un bedre pati aizbirusi.
Matkules pilskalns. Kandavas novads, 20. gs. 20. gadi.
Matkules pilskalna 3D modelis.
Mūsdienu stāvoklis
Matkules pilskalns ierīkots ap 200 m garā un 24 m augstā zemes ragā, kas iestiepjas Imulas upes līkumā; līdz ar to pilskalna austrumu un rietumu nogāzes dabīgi nocietinātas. Pilskalna 25 x 50 m lielais plakums no ziemeļu puses norobežots ar diviem pārrakumiem un zemes vaļņiem. Dienvidu pusē ir mazāks valnis, bet 6 m zemāk par plakumu atrodas 40 x 60 m liela priekšpils. Pilskalna nogāzes apaugušas kokiem un krūmiem, plakums un priekšpils – ar zālāju. To izmanto kā sarīkojumu un Jāņu svinēšanas vietu. Uz rietumiem un ziemeļiem no pilskalna atrodas vairākus hektārus plaša senpilsētas vieta.
Nelielajā stāvlaukumā, kas ierīkots ziemeļos no pilskalna, pie ceļa, kas no Plostakroga–Matkules šosejas gar Busēm ved uz pilskalnu, pēc biedrības “Abavas ielejas attīstības centrs” pasūtījuma uzstādīts koka informācijas stends. 2021. gadā pēc Busu māju īpašnieka iniciatīvas pilskalna rietumu pakājē, Imulas labajā krastā esošajā pļavā, ierīkota izgaismojama distanču slēpošanas trase.
Nozīme pētniecībā
Lai gan vairākas senlietas un trauku lauskas no Matkules pilskalna toreizējās Pieminekļu valdes rīcībā nonākušas jau kopš 20. gs. 20. gadiem, svarīgākās liecības par pilskalna apdzīvotību iegūtas arheologa Ē. Mugurēviča vadītajos izrakumos, kas norisinājās 17.05.–14.06.1965. Pilskalnā tika konstatēts 0,2–1,8 m biezs kultūrslānis. Lielākā apdzīvotības intensitāte konstatēta plakuma malās. Pēc stratigrāfijas un atradumu rakstura izdalāmi divi atšķirīgi pilskalna apdzīvotības periodi. Agrākais attiecināms uz 1. g. t. p. m. ē. beigām un m. ē. pirmajiem gadsimtiem. Šim periodam raksturīgas iedziļinātas stabu konstrukcijas celtnes. Starp atradumiem dominē švīkātās keramikas trauku lauskas. Otrais apdzīvotības periods attiecināms uz 10.–14. gs. Izpētīta kādas ilgstoši apdzīvotas, iedziļinātas celtnes vieta, kuras pamatos atrasti divi lieli taura ragi – kuršiem raksturīgais īpatnējais dzīvnieku kaulu ziedojums ēku pamatos, līdzīgi kā tas konstatēts arī, piemēram, Talsu pilskalnā. Atradumu klāstā minamas vairākas kuršiem raksturīgas rotaslietas – bronzas saktas, gredzeni, spirālītes –, kā arī ar saimniecisko dzīvi saistāmi atradumi: dzelzs naži, īleni, atslēgas, vērpjamo vārpstu skriemeļi un citi rīki.
Mazāka apjoma izrakumi izdarīti arī priekšpilī, kur apdzīvotība sākusies tikai vēlajā dzelzs laikmetā, un senpilsētā, kur atsevišķi atradumi attiecināmi arī uz 1. g. t. otro pusi.
Minētie atradumi, kā arī citu senvietu izvietojums pilskalna tiešā tuvumā, t. i., 11.–14. gs. kuršu ugunskapi un Baznīckalns Imulas upes pretējā krastā, liecina, ka Matkule ir bijusi viens no lielākajiem Austrumkursas politiskajiem un ekonomiskajiem centriem 10.–14. gs.
Bronzas piekari – krustiņi. Matkules pilskalns, 12.–13. gs.
Bronzas lentveida aproces. Matkules pilskalns, 12.–14. gs.
Nozīme tūrismā
Matkules (Busu) pilskalns minēts gandrīz visos Kurzemei un jo īpaši Abavas ielejai veltītajos ceļvežos kopš 20. gs. 20. gadiem. Vieta tūrisma kontekstā gan zināma vēl agrāk, tiek uzskatīts, ka Busu mājās bijusi vecākā tūristu mītne Latvijā, kuras īpašnieks bija Jānis Busenbergs. Busenbergu dzimtas (kura tur dzīvo vismaz kopš 18. gs. otrās puses) īpašumā esošā mājas un pilskalnu apmeklējušo viesu grāmata aizsākta 16.07.1911. Par to rakstījis arī Imants Ziedonis un Rimants Ziedonis grāmatā “Mežu zemē Latvijā” (2006).
Multivide
Matkules pilskalns. Kandavas novads, 1936. gads.
Matkules pilskalns. Kandavas novads, 20. gs. 20. gadi.
Matkules pilskalns. Kandavas novads, 1936. gads.
Matkules pilskalna 3D modelis.
Bronzas piekari – krustiņi. Matkules pilskalns, 12.–13. gs.
Bronzas lentveida aproces. Matkules pilskalns, 12.–14. gs.