Dzimis zemnieka un galdnieka Rišarda Brežgo un viņa sievas Veronikas daudzbērnu ģimenē. 1897. gadā ģimene pārcēlās uz Rēzekni, 1905. gadā B. Brežgo beidza Rēzeknes pilsētas skolu. 09.1912. iestājās Lielkņaza Mihaila Nikolajeviča karaskolā Tiflisā (mūsdienās Tbilisi; Тифлисское великого князя Михаила Николаевича военное училище), kuru dažas dienas pirms Pirmā pasaules kara sākuma (25.07.1914.) beidza ar I šķiru. Papildus tiešo dienesta pienākumu pildīšanai 1915. gadā iestājās Maskavas Arheoloģijas institūta (Московский археологический институт имени Императора Николая; faktiski – tautas augstskolas) Vitebskas filiāles Arheogrāfijas nodaļā, pēc kuras pabeigšanas 1917. gada beigās iestājās institūta Arheoloģijas nodaļā, kuras kursu beidza 1918. gada vasarā, uzreiz iestājoties Mākslas vēstures nodaļas 4. (pēdējā) kursā, ko pabeidza pēc dažiem mēnešiem. 1921. gadā Voroņežas Valsts universitātes (Воронежский государственный университет) Filoloģijas fakultātē nokārtoja mutiskus pārbaudījumus mākslu teorijas un vēstures maģistra grāda iegūšanai. 1933. gadā privātā peļņas organizācijā “Filotehniskā universitāte” (Université Philotechnique) Briselē, Beļģijā, mācoties pasta korespondences ceļā, ieguva Beļģijā neatzītu iestādes “vēstures doktora” grādu ar darbu franču valodā “Latgales zemnieki 1772.–1861. gadā”.