AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 24. augustā
Mārtiņš Kalniņš

spāres Latvijā

spāres (Odonata) ir viena no posmkāju (Arthropoda) tipa kukaiņu (Insecta) klases kārtām

Saistītie šķirkļi

  • bioloģija
  • bioloģijas zinātne Latvijā
  • entomoloģija
  • odonatoloģija
  • odonatoloģija Latvijā
  • spāres
  • zooloģija

Nozares un apakšnozares

odonatoloģija
  • spāres
  • spāres Latvijā
Ziemeļu smaragdspāre Somatochlora arctica (tēviņš). Baltais purvs, dabas liegums "Mežole", Launkalnes pagasts, Latvija, 2017. gads.

Ziemeļu smaragdspāre Somatochlora arctica (tēviņš). Baltais purvs, dabas liegums "Mežole", Launkalnes pagasts, Latvija, 2017. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Vispārīgs Latvijas spāru raksturojums
  • 3.
    Populācijas dinamika Latvijā
  • 4.
    Aizsargājamās sugas
  • 5.
    Latvijā sastopamās spāru dzimtas
  • Multivide 10
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Vispārīgs Latvijas spāru raksturojums
  • 3.
    Populācijas dinamika Latvijā
  • 4.
    Aizsargājamās sugas
  • 5.
    Latvijā sastopamās spāru dzimtas

Spāru kārta tiek iedalīta divās apakškārtās: vienādspārnu spāres (Zygoptera) un dažādspārnu spāres (Anisoptera). Spāres visā dzīves ciklā apdzīvo gan ūdens, gan sauszemes vidi. Līdz ar to sugas un populācijas pastāvēšana ir atkarīga no dažādu biotopu un to veidojošo elementu esamības. Tie nodrošina olu dēšanai, kāpuru attīstībai, pieaugušo spāru nobriešanai (dzimumgatavības sasniegšanai) piemērotus apstākļus, kas ļauj baroties un pāroties. Piemērotos apstākļus veido gan fizikāli, gan ķīmiski, gan bioloģiski vides parametri.

Spārēm ir raksturīga nepilnā metamorfoze – to dzīves cikls ietver olu, kāpuru un pieaugušu kukaiņu stadiju, bet nav kūniņas stadijas. Spāres dēj olas ūdenī vai augos, vai mitrā augsnē. Olu attīstība ilgst no divām līdz četrām nedēļām. No olas sākumā izšķiļas prokāpurs, kas dažu minūšu laikā pirmoreiz nomaina ādu un kļūst par īstu kāpuru. Augšanas gaitā kāpurs ādu nomaina vairākas reizes. Kāpura attīstība Latvijas klimatiskajos apstākļos ilgst vienu līdz divus gadus. Attīstības ilgums sugai var atšķirties pat vienas ūdenstilpes robežās.

Pieaugušās spāres Latvijā ir sastopamas no aprīļa beigām līdz novembra sākumam un ir relatīvi ilgi dzīvojoši kukaiņi – tās var nodzīvot pat 40–60 dienas (izņemot ziemasspāres Sympecma, kas ziemo kā pieauguši kukaiņi). Tomēr to vidējais dzīves ilgums ir īsāks – no septiņām līdz četrpadsmit dienām.

Purvuspāres Leucorrhinia sp. izlidošana (spāre neilgi pēc izlīšanas no kāpura ādas). Latvija, 2015. gads.

Purvuspāres Leucorrhinia sp. izlidošana (spāre neilgi pēc izlīšanas no kāpura ādas). Latvija, 2015. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Vispārīgs Latvijas spāru raksturojums

Latvijas spāru faunā līdz šim konstatētas 64 spāru sugas, kas pārstāv divas apakškārtas, deviņas dzimtas un 25 ģintis. Vēl astoņu sugu atrašana Latvijā ir iespējama. Lielākā daļa (82 %) no Latvijas spāru faunas, tai skaitā no potenciālajām sugām, pieder Palearktiskās vai Rietumpalearktiskās izplatības tipam. Šo grupu veido sugas ar plašiem areāliem Eirāzijas Eiropas daļā. Neliela daļa sugu (13 %) pieder Holarktiskās izplatības tipam – tās ir sugas ar visplašāko izplatību mūsdienās, kas sastopamas gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā. Bet četras sugas (5 %) pieder citiem izplatības tipiem: Vidusjūras-Afrotropiskā, Rietumu-Palearktiskā-Afrotropiskā un Vidusjūras-Palearktiskā.

Gaišzilā krāšņspāre Coenagrion puella. Pārošanās process – tēviņš ar cerkām vēdera galā tur mātīti aiz galvas, savukārt mātīte vēdera galu ir pieliekusi pie tēviņa sekundārajām ģenitālijām. Kausu ezers, Baldones pagasts, Latvija, 2008. gads.

Gaišzilā krāšņspāre Coenagrion puella. Pārošanās process – tēviņš ar cerkām vēdera galā tur mātīti aiz galvas, savukārt mātīte vēdera galu ir pieliekusi pie tēviņa sekundārajām ģenitālijām. Kausu ezers, Baldones pagasts, Latvija, 2008. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Lielā ugunsspāre Pyrrhosoma nymphula (tēviņš). Ķemeru Nacionālais parks, Latvija, 2008. gads.

Lielā ugunsspāre Pyrrhosoma nymphula (tēviņš). Ķemeru Nacionālais parks, Latvija, 2008. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Upju zilspāre Calopteryx splendens (tēviņš). Taurenes pagasts, Latvija, 2006. gads.

Upju zilspāre Calopteryx splendens (tēviņš). Taurenes pagasts, Latvija, 2006. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Strautu zilspāre Calopteryx virgo (tēviņš). Taurenes pagasts, Latvija, 2009. gads.

Strautu zilspāre Calopteryx virgo (tēviņš). Taurenes pagasts, Latvija, 2009. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Melnkāju upjuspāre Gomphus vulgatissimus (tēviņš). Latvija, 2005. gads.

Melnkāju upjuspāre Gomphus vulgatissimus (tēviņš). Latvija, 2005. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Brūnganā plankumspāre Epitheca bimaculata (tēviņš). Liepupes pagasts, Latvija, 2007. gads.

Brūnganā plankumspāre Epitheca bimaculata (tēviņš). Liepupes pagasts, Latvija, 2007. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Melnā klajumspāre Sympetrum danae. Dabas liegums "Ziemeļu purvi", Ramatas pagasts. Latvija, 2005. gads.

Melnā klajumspāre Sympetrum danae. Dabas liegums "Ziemeļu purvi", Ramatas pagasts. Latvija, 2005. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Populācijas dinamika Latvijā

Latvijā pašlaik nav pieejami precīzi dati par spāru populācijas dinamiku. Pēc spāru sugu relatīvās izplatības Latvijā galvenokārt pārstāvētas mēreni izplatītas sugas, bet ļoti plaši, plaši, lokāli un ļoti reti izplatīto sugu ir mazāk: astoņas sugas (13 %) – ļoti plaši izplatītas; 15 sugas (24 %) – plaši izplatītas; 18 sugas (29 %) – mēreni izplatītas; 12 sugas (19 %) – lokāli izplatītas; 10 sugas (15 %) – ļoti reti izplatītas. Vairums spāru sugu konstatētas visā Latvijas teritorijā, kas galvenokārt saistāms ar dažādu tām piemēroto ūdeņu biotopu tipu plašo izplatību. Papildus izplatības iespējas nodrošina pēdējo 10–20 gadu laikā pieaugošais piemājas dīķu skaits, bebraines un meža meliorācijas sistēmas. Tas rada plašas izplatības iespējas daudzām, jo īpaši ekoloģiski plastiskām (piemēroties spējīgām), spāru sugām. Citās Eiropas valstīs ir konstatēta spāru sugu un indivīdu skaita samazināšanās, kas saistīta ar barības (citu kukaiņu) trūkumu. To savukārt izraisa lauksaimniecības intensifikācija (insekticīdi, monokultūru platību palielināšanās).

Aizsargājamās sugas

Patlaban aizsargājamās spāru sugas minētas Ministru kabineta 14.11.2000. noteikumos Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, kas izdoti, pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Sākotnēji aizsargājamo sugu sarakstā bija iekļautas 15 spāru sugas (visas Latvijas Sarkanās grāmatas sugas, izņemot lielo ugunsspāri Pyrrhosoma nymphula un trīs purvuspāru Leucorrhinia sugas), taču vēlāk, izvērtējot sugu apdraudētību, četras no sarakstā iekļautajām spāru sugām tika izslēgtas.

Daļai no īpaši aizsargājamām spāru sugām (to atradnēm) var veidot nelielas (1–20 ha) aizsargājamas teritorijas jeb mikroliegumus. Tomēr kopš noteikumu pieņemšanas nav izveidots neviens mikroliegums tieši spāru sugu aizsardzībai. Daļa šo sugu atradņu jau ir aizsargājamās teritorijās, vai arī šīs atradnes nav apdraudētas (apdraudējumi nav identificēti).

Domājot par spāru sugu aizsardzību Latvijā, par prioritāti uzskatāma Latvijas spāru faunas daudzveidības un dzīvotspējīgu populāciju saglabāšana. Tomēr, tā kā sugu aizsardzība nav atkarīga tikai no katras atsevišķas valsts (administratīvas vienības) rīcības un Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības dabas daudzveidības saglabāšanā, tad otrs svarīgākais mērķis ir Eiropā apdraudēto sugu aizsardzība un saglabāšana. Pamatojoties uz iepriekš minēto, par īpaši aizsargājamām Latvijā būtu uzskatāmas 17 spāru sugas – gan Latvijas, gan Eiropas mērogā apdraudētās sugas.

No līdz šim neaizsargātajām sugām aizsargājamas sugas statusu vissvarīgāk būtu noteikt sūnupurvu dižspārei Aeshna subarctica (Walker, 1908) un ziemeļu smaragdspārei Somatochlora arctica (Zetterstedt, 1840), jo abas sugas Latvijā apdzīvo galvenokārt augstos vai pārejas purvus ar akačiem un lāmām. Latvijā populāciju negatīvi ietekmē atklāto purvu platību ar akačiem un lāmām samazināšanās, lokālā mērogā – purvu lāmu izžūšana vasaras periodā, kas, ņemot vērā sugu lokālo izplatību, ir nozīmīgs populāciju apdraudošs faktors. 

Zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia. Dabas liegums "Melturu sils", Drabešu pagasts. Latvija, 2017. gads.

Zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia. Dabas liegums "Melturu sils", Drabešu pagasts. Latvija, 2017. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Latvijā sastopamās spāru dzimtas

Spāru dzimta 

Sugu skaits 

 Sugu piemēri

 Zaigspāres (Lestidae)

 6

Rudens zaigspāre Lestes sponsa (Hansemann, 1823)

Sibīrijas ziemasspāre Sympecma paedisca (Brauer, 1877)

 Zilspāres (Calopterygidae)

 2

Upju zilspāre Calopteryx splendens (Harris, 1780)

Strautu zilspāre Calopteryx virgo (Linnaeus, 1758)

 Platkājspāres (Platycnemididae)

 1

Zilā platkājspāre Platycnemis pennipes (Pallas, 1771)

 Krāšņspāres (Coenagrionidae)

 13

Gaišzilā krāšņspāre Coenagrion puella (Linnaeus, 1758)

Lielā ugunsspāre Pyrrhosoma nymphula (Sulzer, 1776)

 Dižspāres (Aeshnidae)

 14

Brūnā dižspāre Aeshna grandis (Linnaeus, 1758)

Karaliskā dižspāre Anax imperator (Leach, 1815)

 Upjuspāres (Gomphidae)

  4

Melnkāju upjuspāre Gomphus vulgatissimus (Linnaeus, 1758) 

Zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia (Geoffroy in Fourcroy, 1785) 

 Strautuspāres (Cordulegsteridae)

 1

Parastā strautuspāre Cordulegaster boltonii (Donovan, 1807)

 Smaragdspāres (Corduliidae)

 5

Agrā smaragdspāre Cordulia aenea (Linnaeus, 1758)

Brūnganā plankumspāre Epitheca bimaculata (Charpentier, 1825)

 Platspāres (Libellulidae)

 18

Plankumainā platspāre Libellula quadrimaculata (Linnaeus, 1758)

Melnā klajumspāre Sympetrum danae (Sulzer, 1776)

Multivide

Ziemeļu smaragdspāre Somatochlora arctica (tēviņš). Baltais purvs, dabas liegums "Mežole", Launkalnes pagasts, Latvija, 2017. gads.

Ziemeļu smaragdspāre Somatochlora arctica (tēviņš). Baltais purvs, dabas liegums "Mežole", Launkalnes pagasts, Latvija, 2017. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Purvuspāres Leucorrhinia sp. izlidošana (spāre neilgi pēc izlīšanas no kāpura ādas). Latvija, 2015. gads.

Purvuspāres Leucorrhinia sp. izlidošana (spāre neilgi pēc izlīšanas no kāpura ādas). Latvija, 2015. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Gaišzilā krāšņspāre Coenagrion puella. Pārošanās process – tēviņš ar cerkām vēdera galā tur mātīti aiz galvas, savukārt mātīte vēdera galu ir pieliekusi pie tēviņa sekundārajām ģenitālijām. Kausu ezers, Baldones pagasts, Latvija, 2008. gads.

Gaišzilā krāšņspāre Coenagrion puella. Pārošanās process – tēviņš ar cerkām vēdera galā tur mātīti aiz galvas, savukārt mātīte vēdera galu ir pieliekusi pie tēviņa sekundārajām ģenitālijām. Kausu ezers, Baldones pagasts, Latvija, 2008. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Lielā ugunsspāre Pyrrhosoma nymphula (tēviņš). Ķemeru Nacionālais parks, Latvija, 2008. gads.

Lielā ugunsspāre Pyrrhosoma nymphula (tēviņš). Ķemeru Nacionālais parks, Latvija, 2008. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Upju zilspāre Calopteryx splendens (tēviņš). Taurenes pagasts, Latvija, 2006. gads.

Upju zilspāre Calopteryx splendens (tēviņš). Taurenes pagasts, Latvija, 2006. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Strautu zilspāre Calopteryx virgo (tēviņš). Taurenes pagasts, Latvija, 2009. gads.

Strautu zilspāre Calopteryx virgo (tēviņš). Taurenes pagasts, Latvija, 2009. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Melnkāju upjuspāre Gomphus vulgatissimus (tēviņš). Latvija, 2005. gads.

Melnkāju upjuspāre Gomphus vulgatissimus (tēviņš). Latvija, 2005. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia. Dabas liegums "Melturu sils", Drabešu pagasts. Latvija, 2017. gads.

Zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia. Dabas liegums "Melturu sils", Drabešu pagasts. Latvija, 2017. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Brūnganā plankumspāre Epitheca bimaculata (tēviņš). Liepupes pagasts, Latvija, 2007. gads.

Brūnganā plankumspāre Epitheca bimaculata (tēviņš). Liepupes pagasts, Latvija, 2007. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Melnā klajumspāre Sympetrum danae. Dabas liegums "Ziemeļu purvi", Ramatas pagasts. Latvija, 2005. gads.

Melnā klajumspāre Sympetrum danae. Dabas liegums "Ziemeļu purvi", Ramatas pagasts. Latvija, 2005. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Ziemeļu smaragdspāre Somatochlora arctica (tēviņš). Baltais purvs, dabas liegums "Mežole", Launkalnes pagasts, Latvija, 2017. gads.

Fotogrāfs Mārtiņš Kalniņš.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • bioloģija
  • bioloģijas zinātne Latvijā
  • entomoloģija
  • odonatoloģija
  • odonatoloģija Latvijā
  • spāres
  • zooloģija

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Dabas aizsardzības pārvalde
  • Dabas novērojumu dienasgrāmata

Ieteicamā literatūra

  • Kalniņš, M., Spāres (Odonata) Latvijā, Pētījumu vēsture, bibliogrāfija un izplatība no 18. gadsimta līdz 2016. gadam, Sigulda, Zaļā upe, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kalniņš, M., Latvijas Spāru (Odonata) noteicējs, Sigulda, Zaļā upe, 2018.

Mārtiņš Kalniņš "Spāres Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 25.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4033 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana