Spāru kārta tiek iedalīta divās apakškārtās: vienādspārnu spāres (Zygoptera) un dažādspārnu spāres (Anisoptera). Spāres visā dzīves ciklā apdzīvo gan ūdens, gan sauszemes vidi. Līdz ar to sugas un populācijas pastāvēšana ir atkarīga no dažādu biotopu un to veidojošo elementu esamības. Tie nodrošina olu dēšanai, kāpuru attīstībai, pieaugušo spāru nobriešanai (dzimumgatavības sasniegšanai) piemērotus apstākļus, kas ļauj baroties un pāroties. Piemērotos apstākļus veido gan fizikāli, gan ķīmiski, gan bioloģiski vides parametri.
Spārēm ir raksturīga nepilnā metamorfoze – to dzīves cikls ietver olu, kāpuru un pieaugušu kukaiņu stadiju, bet nav kūniņas stadijas. Spāres dēj olas ūdenī vai augos, vai mitrā augsnē. Olu attīstība ilgst no divām līdz četrām nedēļām. No olas sākumā izšķiļas prokāpurs, kas dažu minūšu laikā pirmoreiz nomaina ādu un kļūst par īstu kāpuru. Augšanas gaitā kāpurs ādu nomaina vairākas reizes. Kāpura attīstība Latvijas klimatiskajos apstākļos ilgst vienu līdz divus gadus. Attīstības ilgums sugai var atšķirties pat vienas ūdenstilpes robežās.
Pieaugušās spāres Latvijā ir sastopamas no aprīļa beigām līdz novembra sākumam un ir relatīvi ilgi dzīvojoši kukaiņi – tās var nodzīvot pat 40–60 dienas (izņemot ziemasspāres Sympecma, kas ziemo kā pieauguši kukaiņi). Tomēr to vidējais dzīves ilgums ir īsāks – no septiņām līdz četrpadsmit dienām.
Purvuspāres Leucorrhinia sp. izlidošana (spāre neilgi pēc izlīšanas no kāpura ādas). Latvija, 2015. gads.
