Lietuvas valsts Ä£erbonis ir sarkanÄ laukÄ attÄlots sudraba bruÅinieks VÄ«tis (Vytis) sudraba zirgÄ. BruÅinieks labajÄ rokÄ tur virs galvas paceltu sudraba zobenu, kreisajÄ plecÄ karÄjas zils vairogs ar zelta dubultkrustu. Zirga iejÅ«gs un sedli ir zili ar zeltu, bruÅinieka pieÅ”i, zobena rokturis un ŔķÄrsis ā zelta. Lietuvas Republikas 1992. gada konstitÅ«cijas 15. pants nosaka, ka āvalsts Ä£erbonis ā sarkanÄ laukÄ balts VÄ«tisā.
Ä¢erboÅa nosaukums āVÄ«tisā tiek saistÄ«ts ar lietuvieÅ”u valodas vÄrdu vyti (ādzÄ«tā), tÄdÄjÄdi bruÅinieka figÅ«ra apzÄ«mÄ karotÄju, kas padzen ienaidnieku. ApzÄ«mÄjums atbilst arÄ« Ŕī Ä£erboÅa nosaukumam PogoÅ poļu valodÄ, kas Ä£erboÅa aprakstÄ«Å”anai izmantots jau 16. gs. Tiek uzskatÄ«ts, ka lietuviskais Ä£erboÅa nosaukums parÄdÄ«jies tikai 19. gs. pirmajÄ pusÄ un ka Lietuvas Ä£erboÅa apzÄ«mÄjums nostiprinÄjies gadsimta beigÄs.
BruÅotais jÄtnieks VÄ«tis ar zobenu un vairogu ir viens no vecÄkajiem valstiskajiem Ä£erboÅiem EiropÄ. TÄ izcelsme saistÄma ar 14. gs., kad bruÅinieks zirgÄ ar zobenu atveidots Lietuvas dižkunigaiÅ”u zÄ«mogos. VecÄkais saglabÄjies zÄ«mogs ir Jagaiļa (Jogaila) zÄ«mogs, kas izmantots 1377.ā1380. gadÄ, bet ir arÄ« ziÅas par senÄku zÄ«mogu, kas bijis pievienots 1366. gada Polijas un Lietuvas lÄ«gumam. BruÅinieka un jÄtnieka attÄlojums bieži sastopams arÄ« uz citu Ŕī laika Eiropas valdnieku zÄ«mogiem.
No 14. gs. 80. gadiem figÅ«ra (bruÅinieks zirgÄ ar zobenu) tika attÄlota vairogÄ un kļuva par Ä£erboni. 14. gs. beigÄs bruÅinieks zirgÄ kÄ Lietuvas simbols sastopams arÄ« uz monÄtÄm. PÄc Jagaiļa kronÄÅ”anas par Polijas karali 1386. gadÄ viÅa valdnieka zÄ«mogÄ kÄ Lietuvas dižkunigaitijas simbols atveidots vairogs ar bruÅinieku zirgÄ. Tiek uzskatÄ«ts, ka Å”ajÄ laikÄ Lietuvas valdnieku simbolikÄ parÄdÄ«jÄs arÄ« dubultkrusts, ko Jagailis pieÅÄma pÄc laulÄ«bÄm ar Jadvigu (Jadwiga), UngÄrijas karaļa LajoÅ”a I (Nagy Lajos) meitu. Dubultkrusts ungÄru zemÄs kopÅ” 12. gs. bija plaÅ”i izmantots simbols. Tas saglabÄjies arÄ« mÅ«sdienu UngÄrijas valsts Ä£erbonÄ«.
KopÅ” 15. gs. sÄkuma vairogs ar jÄtnieku plaÅ”i izmantots kÄ Lietuvas dižkunigaitijas heraldiskais simbols. Å ajÄ laikÄ nostiprinÄjÄs arÄ« Ä£erboÅa krÄsu salikums: sarkans lauks, sudraba jÄtnieks sudraba zirgÄ, zils vairogs ar zelta dubultkrustu. AtseviŔķos gadÄ«jumos lÄ«dz 1440. gadam dubultkrusta vietÄ uz bruÅinieka vairoga attÄlots arÄ« cits Lietuvas simbols ā Ä¢ediminaiÅ”u stabi (GediminaiÄių stulpai).
PÄc Polijas-Lietuvas Å«nijas 1569. gadÄ un kopvalsts (poļu Rzeczpospolita Korony Polskiej i Wielkiego KsiÄstwa Litewskiego, lietuvieÅ”u Lenkijos karalystÄ ir Lietuvos Didžioji KunigaikÅ”tystÄ) izveides Lietuvas Ä£erbonis tika atveidots ÄetrskaldÄ«tÄ vairoga otrajÄ un treÅ”ajÄ laukumÄ pamÄ«Å”us ar Polijas Ä£erboni ā kronÄtu sudraba Ärgli.
PÄc Polijas un Lietuvas kopvalsts sadalÄ«Å”anas Lietuvas dižkunigaitijas lielÄkÄ daļa tika iekļauta Krievijas ImpÄrijÄ, VÄ«tis ā iekļauts Krievijas ImpÄrijas lielajÄ Ä£erbonÄ«. 1845. gadÄ tika apstiprinÄts ViļÅas guberÅas Ä£erbonis, kas lÄ«dzinÄjÄs vÄsturiskajam Lietuvas heraldiskajam simbolam. VienÄ«gÄ bÅ«tiskÄ izmaiÅa Ä£erboÅa vairogÄ bija dubultkrusta aizstÄÅ”ana ar sarkanu pareizticÄ«go krustu. VÄ«tim lÄ«dzÄ«gs jÄtnieks, tikai bez vairoga ar krustu, bija attÄlots arÄ« Vitebskas guberÅas Ä£erbonÄ« (1856). 1802.ā1842. gadÄ VÄ«tis bija iekļauts arÄ« GrodÅas guberÅas Ä£erbonÄ« kÄ viena no tÄ figÅ«rÄm.
16.02.1918. Lietuvas Padome pasludinÄja Lietuvas neatkarÄ«bu un par tÄs Ä£erboni pieÅÄma VÄ«ti. Pirmos Ä£erboÅa projektus izstrÄdÄja Tads Daugirds (Tadas Daugirdas) un Antans ŽmuidzinaviÄs (Antanas ŽmuidzinaviÄius). 20. gs. 20.ā30. gados populÄrÄks kļuva cits, nedaudz citÄds A. ŽmuidzinaviÄa valsts Ä£erboÅa zÄ«mÄjums, tomÄr vienveidÄ«gs vai oficiÄls Ä£erboÅa zÄ«mÄjums Å”ajÄ laikÄ nepastÄvÄja. PiemÄram, uz monÄtÄm tika izmantots cita mÄkslinieka, Joza Zikara (Juozas Zikaras), veidotais VÄ«ta dizains.
Lai izveidotu vienotu valsts Ä£erboÅa zÄ«mÄjumu, 1929. gadÄ tika izveidota Ä«paÅ”a komisija, kurÄ galvenais mÄkslinieks bija Mstislavs Dobužinskis (ŠŃŃŠøŃŠ»Š°Š² ŠŠ°Š»ŠµŃŠøŠ°Š½Š¾Š²ŠøŃ ŠŠ¾Š±ŃŠ¶ŠøŠ½ŃŠŗŠøŠ¹). Komisijas piecu gadu darba gaitÄ izstrÄdÄtÄ versija starpkaru periodÄ tÄ arÄ« netika apstiprinÄta. Valsts Ä£erboÅa turpmÄko attÄ«stÄ«bu 20. gs. 40. gados apturÄja Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) Ä«stenotÄ okupÄcija.
PSRS veiktÄ Lietuvas okupÄcija pÄrtrauca vÄsturiskÄ valsts Ä£erboÅa lietoÅ”anu. Lietuvas valsts Ä£erboÅa izmantoÅ”ana kļuva par sodÄmu darbÄ«bu. 05.09.1940. pirmo reizi tika publicÄts Lietuvas PSR Ä£erbonis ā neheraldiska apļveida emblÄma, kas bija veidota PSRS simbolikas stilÄ. Ä¢erbonÄ« attÄlotÄs graudaugu vÄrpas iezÄ«mÄja jaunÄs sociÄlistiskÄs valsts uzplaukumu, vitalitÄti un bagÄtÄ«bu. Ozollapas simbolizÄja Lietuvas spÄku padomju republiku saimÄ, bet Ämurs un zÄÄ£is Ä£erboÅa centrÄ ā strÄdnieku un zemnieku Ŕķiras vienotÄ«bu. SarkanÄ piecstÅ«ra zvaigzne apzÄ«mÄja komunisma ideju, bet uzlecoÅ”Ä saule simbolizÄja gaiÅ”u nÄkotni un komunisma uzplaukumu. Simbola autors bija M. Dobužinskis.
LÄ«dzÄ«gi kÄ vairÄkÄs citÄs PSRS okupÄtajÄs valstÄ«s, 20. gs. 80. gadu beigÄs, sabrÅ«kot padomju iekÄrtai, strauji pieauga sabiedrÄ«bas interese par vÄsturisko simboliku un tÄs pielietojumu. 11.03.1990. Lietuva pasludinÄja neatkarÄ«bu un atjaunoja visus pirmskara valsts simbolus, arÄ« vÄsturisko Ä£erboni āVÄ«tisā, bet 20.03. apstiprinÄja valsts Ä£erboÅa aprakstu un tÄ lietoÅ”anas noteikumus. Ä¢erboÅa attÄlojumam tika izvÄlÄts J. Zikara starpkaru periodÄ radÄ«tais zÄ«mÄjums. Ar to tika parÄdÄ«ts, ka Lietuva atjauno valsts tradÄ«cijas, kas pastÄvÄja no 1918. lÄ«dz 1940. gadam. 04.09.1991. pÄc Ä«paÅ”as Lietuvas Heraldikas komisijas (Lietuvos heraldikos komisija) ieteikumiem tika apstiprinÄts jauns ArvÄ«da Každaiļa (Arvydas Každailis) veidots Ä£erboÅa dizains. TÄ pamatÄ bija Lietuvas dižkunigaiÅ”a VÄ«tauta lietotais Ä£erbonis ar tajÄ izmantotajÄm vÄsturiskajÄm krÄsÄm un metÄliem. 15. gs. heraldiskÄs tradÄ«cijas respektÄÅ”ana uzsvÄra to, ka Lietuvas Republika ir ne tikai 1918.ā1940. gada neatkarÄ«gÄs Lietuvas, bet arÄ« Lietuvas dižkunigaitijas valstiskuma tradÄ«ciju mantiniece un turpinÄtÄja.
Lietuvas valsts Ä£erboÅa lietoÅ”anu nosaka likums āPar Lietuvas Republikas valsts Ä£erboni, citiem Ä£erboÅiem un Ä£erboÅu zÄ«mÄmā (1990ā2008). Lietuvas Republikas prezidents izmanto valsts Ä£erboni, kura vairogu balsta divi sudraba vairoga turÄtÄji ā grifs un vienradzis, kuri stÄv uz konsoles. Lietuvas Seims izmanto valsts Ä£erboni, vainagotu ar dižkunigaiÅ”a kroni. ArÄ« Å”ajÄ Ä£erbonÄ« vairogu balsta divi sudraba vairoga turÄtÄji ā grifs un vienradzis, kuri stÄv uz konsoles. Konsoles priekÅ”plÄnÄ ir zelta Ä¢ediminaiÅ”u stabi, zem tiem ā sarkana devÄ«zes lenta ar zelta tekstu VienybÄ težydi (āVienotÄ«ba lai plaukstā ā rinda no Lietuvas valsts himnas). Å o Ä£erboÅa versiju ierosinÄja pieÅemt par lielo valsts Ä£erboni.
LietuvÄ plaÅ”i izmanto valsts Ä£erboÅa vairogÄ attÄloto VÄ«ta figÅ«ru Ärpus Ä£erboÅa vairoga. Å Ä« figÅ«ra lietota sarkanajÄ Lietuvas vÄsturiskajÄ karogÄ un attÄlota uz Lietuvas litu un eiro monÄtÄm. Neskatoties uz 1991. gadÄ apstiprinÄto jauno Ä£erboÅa zÄ«mÄjumu, uz Lietuvas litu un centu monÄtÄm lÄ«dz pat eiro ievieÅ”anai 2015. gadÄ bija attÄlots J. Zikara veidotais jÄtnieks.
SaskaÅÄ ar likuma āPar Lietuvas Republikas valsts Ä£erboni, citiem Ä£erboÅiem un Ä£erboÅu zÄ«mÄmā 6. pantu Lietuvas vÄsturiskie nacionÄlie simboli ir arÄ« dubultkrusts (dvigubas kryžius) un Ä¢ediminaiÅ”u stabi. Likums uzsver, ka zelta dubultkrusts zilÄ vairogÄ ir Lietuvas valsts Ä£erboÅa neatÅemama sastÄvdaļa, bet var tikt izmantots arÄ« Ärpus tÄ. Ä¢ediminaiÅ”u stabi tiek attÄloti zeltÄ sarkanÄ laukÄ vai arÄ« Ärpus tÄ.
1991.ā1995. gadÄ sarkanÄ vairoga laukÄ attÄlotais sudraba bruÅinieks bija arÄ« Baltkrievijas Republikas Ä£erbonis. Ä¢erboÅa zÄ«mÄjums bija tuvs Lietuvas valsts Ä£erbonim, atŔķīrÄs tikai zirga iejÅ«ga, vairoga, seglu un zobena roktura krÄsas. LÄ«dzÄ«gÄ heraldiskÄ simbola izvÄli noteica kÄdreizÄjÄ baltkrievu zemju atraÅ”anÄs Lietuvas dižkunigaitijas sastÄvÄ, VÄ«ta jeb PahoÅa (ŠŠ°Š³Š¾Š½Ń) simbolikas plaÅ”s pielietojums 18.ā19. gs. un tÄ izmantoÅ”ana Baltkrievijas Tautas RepublikÄ 1918. gadÄ.
Lietuvas valsts Ä£erbonis, 1991. gada versija, mÄkslinieks ArvÄ«ds Každailis (Arvydas Stanislavas Každailis).
Lietuvas dižkunigaiÅ”a un Polijas karaļa Jagaiļa karogs 1416. gada manuskriptÄ Armorial.
Lietuvas valsts Ä£erbonis (augÅ”ÄjÄ rindÄ pirmais no kreisÄs) izdevumÄ Bergshammars vapenbok, ap 1440. gadu.
Lietuvas dižkunigaitijas Ä£erbonis 16. gs. vidÅ« manuskriptÄ Recueil d'armoiries polonaises.
Lietuvas valsts Ä£erbonis, 1918. gads, mÄkslinieks Tads Daugirds (Tadas Daugirdas).
Lietuvas valsts Ä£erbonis, 20. gs. 20.ā30. gadi, mÄkslinieks Antans ŽmuidzinaviÄs (Antanas ŽmuidzinaviÄius).
Lietuvas 1 eiro monÄta, reverss un averss. 2014. gads.
Lietuvas 2 eiro monÄta, averss.
Lietuvas Republikas prezidenta ģerbonis.
Armands Vijups "Lietuvas valsts Ä£erbonis". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/147730-Lietuvas-valsts-%C4%A3erbonis (skatÄ«ts 08.10.2026)