Ārons Rubins dzimis ebreju namīpašnieka ģimenē Daugavpilī. Viņa tēvs bija Daugavpils goda pilsonis Eljašs (Iļja) Rubins (Эльяш Ицикович Рубин), māte – Etlja Rubina (Этля (Этель) Гиршевна Рубина). Ā. Rubina dēls Vitālijs Rubins (Виталий Аронович Рубин) bija pazīstams sinologs PSRS, pēc izceļošanas 1972. gadā – Izraēlā. 

Ā. Rubins mācījās hederā un ieguva tradicionālo ebreju izglītību. Absolvēja Pēterburgas Universtātes (Санкт-Петербургский государственный университет) Juridisko fakultāti un bija filozofijas mācībspēks Maskavas Universitātē (Московский государственный университет имени М. В. Ломоносова). 12.1931. tika atbrīvots no darba augstskolā saistībā ar brāļa, ekonomikas teorijas vēsturnieka Isāka Rubina (Исаак Ильич Рубин) apcietināšanu un nošaušanu, ko veica padomju drošības iestādes. Pēc tam Ā. Rubins gandrīz 20 gadus pelnīja iztiku ar tulkošanu (no vācu, jidiša, ivrita, itāļu, latīņu, poļu, arābu valodas), periodiski strādāja par mācībspēku Kaļiņinas Valsts pedagoģiskajā institūtā (Калининский государственный педагогический институт) un Jaroslavļas Valsts pedagoģiskajā institūtā (Ярославский государственный педагогический институт) (1929–1958). 1944. gadā ieguva filozofijas kandidāta grādu. 

Ā. Rubins nodarbojās ar vācu filozofijas, filozofijas vēstures, ideālisma vācu filozofijā pētniecību. Viņa raksts “Kants un Markss” 1960. gadā no Maskavas tika pārvests uz Izraēlu, iztulkots ivritā un publicēts žurnālā Ba-šaar, bet krievu valodā publicēts ar pseidonīmu Aharons Ben Ilijahu (t. i., Ārons, Eljaša dēls). Viņa darbi “Filozofa dienasgrāmata. Kants un Markss” (Философский дневник. Кант и Маркс), “Raksti par krievu dzejniekiem. No filozofiskās dienasgrāmatas” (Статьи о русских поэтах. Из философского дневника) pirmo reizi tika pilnībā izdoti krievu valodā Izraēlā tikai 20. gs. 80. gados. Ā. Rubina darbi, saskaņā ar vēsturnieka Joela Veinberga un ekonomista Georga Libermana atmiņām, PSRS netika publicēti, jo tajos Kārļa Marksa (Karl Marx) loma – salīdzinājumā ar Imanuelu Kantu (Immanuel Kant) – bija ievērojami mazāka un tas neatbilda padomju ideoloģijai. Savukārt Vladimiru Ļeņinu (Владuмир Ильuч Лeнин), pretēji oficiālajām nostādnēm, Ā. Rubins nav uzskatījis par nopietnu filozofu.