TradicionÄli medaļas tiek gatavotas no metÄla, to izkausÄtu lejot formÄ vai arÄ« tÄs kaļot ar divpusÄjiem spiedÅiem lÄ«dzÄ«gi kÄ monÄtas. LÄ«dz pat 20. gs. beigÄm medaļas izgatavoÅ”anai vispirms bija nepiecieÅ”ams vaska modelis, ko gatavoja pÄc autora zÄ«mÄtas skices. No vaska modeļa veidoja Ä£ipÅ”a nolÄjumu, no tÄ savukÄrt darinÄja formu medaļas lieÅ”anai vai arÄ« pÄrnesa medaļas attÄlu uz tÄrauda spiedÅiem, ar kuru palÄ«dzÄ«bu medaļa tika kalta. RetÄk medaļas gatavotas ar galvanoplastikas metodi. Bieži izmantoti metÄli medaļu izgatavoÅ”anai ir bronza un sudrabs, retÄk tÄs gatavotas no zelta. MasveidÄ ražotas medaļas varÄja gatavot arÄ« no cinka, alvas vai svina, kÄ arÄ« no dažÄdiem metÄlu sakausÄjumiem. DažkÄrt viens sižets tiek attÄlots dažÄda materiÄla medaļÄs, Ä«paÅ”i tad, ja tÄs ir apbalvojuma medaļas, kas tiek pieŔķirtas par dažÄda lÄ«meÅa nopelniem un dalÄ«tas pakÄpÄs. Bieži sastopam informÄciju par āzeltaā, āsudrabaā un ābronzasā godalgÄm. Ne vienmÄr gan tÄs tieÅ”Äm gatavotas no nosaukumÄ minÄtajiem metÄliem, bieži vien tiek aizgÅ«ta tikai to krÄsa. MetÄla dÄrdzÄ«bas un fizisko Ä«paŔību dÄļ āzeltaā medaļas visbiežÄk tikuÅ”as gatavotas no bronzas vai sudraba un apzeltÄ«tas. Medaļu gatavoÅ”anai izmanto arÄ« mÄlu, porcelÄnu un citas plastiskas masas, stiklu, koku, akmeni un citus materiÄlus. TÄs visbiežÄk izgatavo diska, dažkÄrt elipses, romba vai daudzstÅ«ra formÄ. MÅ«sdienÄs sastopamas arÄ« oriÄ£inÄlas, neregulÄras formas medaļas.
Medaļas priekÅ”pusÄ (aversÄ) un aizmugurÄ (reversÄ) tiek izvietoti attÄli un uzraksti cilnÄ«, kura reljefs parasti ir augstÄks nekÄ monÄtÄm. AversÄ tradicionÄli tiek izvietots galvenÄ medaļas sižeta attÄls ā personas portrets, sižetiska aina vai simboli, kas raksturo medaļas izveidoÅ”anas nolÅ«ku un tÄs funkciju. AttÄlu papildina un raksturo arÄ« medaļas laukumÄ izvietotie uzraksti. Medaļas reversÄ tiek novietoti sižetu paskaidrojoÅ”i vai papildinoÅ”i elementi. Reversa laukums var bÅ«t bez attÄla vai tikai norobežots ar dekoratÄ«viem elementiem, ļaujot nepiecieÅ”amo informÄciju iegravÄt pÄc vajadzÄ«bas jau gatavÄ medaļÄ. No medaļas laukuma apakÅ”ÄjÄ daÄ¼Ä ar lÄ«niju atdalÄ«tu sektoru dÄvÄ par nogriezumu, un tajÄ parasti novieto informÄciju par medaļas izgatavoÅ”anas laiku, autora iniciÄļus, meistara zÄ«mi, darbnÄ«cas zÄ«mi, dÄrgmetÄla raudzi. KlasiskÄ veidÄ kaltÄm medaļÄm mÄdz bÅ«t vairÄki autori: medaļas dizaina autors vai autori, kas zÄ«mÄ un plastiskÄ masÄ atveido medaļas aversa un reversa attÄlu, un meistars, kas gravÄ medaļas spiedni. Medaļas spiedÅa autora iniciÄļiem mÄdza pievienot burtu F (no latÄ«Åu fecit ā āgatavojaā).
Apbalvojuma medaļas, kas paredzÄtas nÄsÄÅ”anai kaklÄ vai pie krÅ«tÄ«m, pie lentes vai Ä·Ädes stiprina ar caurveramas sprÄdzes un starpposma palÄ«dzÄ«bu.