Augusts Pecolds bija migrējošs Baltijas gleznotājs un zīmētājs. Dzimis Rakverē ārsta Johana Dītriha Pecolda (Johann Dietrich Pezold) un viņa sievas Katarīnas Elizabetes Pecoldas (Catharina Elisabeth Pezold, dzimusi Knaka, Knack) ģimenē, bet pēc mātes un tēva nāves pieņemts Rēbinderu (Rehbinder) ģimenē un uzaudzis Udriku muižā Vezenbergas apriņķī, Igaunijas guberņā (mūsdienās Kadrinas pagastā, Lēnes–Viru apriņķī, Igaunijā). No 1808. gada mācījās Rēveles Domskolā (Domschule zu Reval). 1812.–1814. gadā studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Ülikool), bet šīs studijas pārtrauca un pievērsās humanitārajām zinātnēm un vēlāk – mākslai. No 1814. gada kopā ar draugu – mākslinieku Oto Ignatiusu (Otto Ignatius) – ceļoja pa Eiropu, kur studēja Karaliskajā Prūsijas mākslas akadēmijā (Königlich Preußische Akademie der Künste) Berlīnē un Vīnes mākslas akadēmijā (Akademie der bildenden Künste Wien), apmeklēja Venēciju, Mantuju, Paduju, Florenci, Neapoli, uzturējās Romā, bija saistīts ar nācariešu loka māksliniekiem, uzturējās Nicā un nodarbojās ar ainavu glezniecību, apmeklēja arī Parīzi, Štutgarti un Londonu. 1821. gadā atgriezās Baltijā un turpmāk ik palaikam dzīvoja Rīgā, Tērbatā, Rēvelē un Pēterburgā.
1825. gada 13. jūlijā apprecējās ar Karolīni Tilingu (Karoline Tiling), un vēlāk abu laulībā dzima seši bērni; viņu dēls Leopolds Dītrihs Ernsts Pecolds (Leopold Diedrich Ernst Pezold) kļuva par Baltijā pazīstamu gleznotāju un žurnālistu.
