Augusts Pecolds bija migrējošs Baltijas gleznotājs un zīmētājs. Dzimis Rakverē ārsta Johana Dītriha Pecolda (Johann Dietrich Pezold) un viņa sievas Katarīnas Elizabetes Pecoldas (Catharina Elisabeth Pezold, dzimusi Knaka, Knack) ģimenē, bet pēc mātes un tēva nāves pieņemts Rēbinderu (Rehbinder) ģimenē un uzaudzis Udriku muižā Vezenbergas apriņķī, Igaunijas guberņā (mūsdienās Kadrinas pagastā, Lēnes–Viru apriņķī, Igaunijā). No 1808. gada mācījās Rēveles Domskolā (Domschule zu Reval). 1812.–1814. gadā studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Ülikool), bet šīs studijas pārtrauca un pievērsās humanitārajām zinātnēm un vēlāk – mākslai. No 1814. gada kopā ar draugu – mākslinieku Oto Ignatiusu (Otto Ignatius) – ceļoja pa Eiropu, kur studēja Karaliskajā Prūsijas mākslas akadēmijā (Königlich Preußische Akademie der Künste) Berlīnē un Vīnes mākslas akadēmijā (Akademie der bildenden Künste Wien), apmeklēja Venēciju, Mantuju, Paduju, Florenci, Neapoli, uzturējās Romā, bija saistīts ar nācariešu loka māksliniekiem, uzturējās Nicā un nodarbojās ar ainavu glezniecību, apmeklēja arī Parīzi, Štutgarti un Londonu. 1821. gadā atgriezās Baltijā un turpmāk ik palaikam dzīvoja Rīgā, Tērbatā, Rēvelē un Pēterburgā.

1825. gada 13. jūlijā apprecējās ar Karolīni Tilingu (Karoline Tiling), un vēlāk abu laulībā dzima seši bērni; viņu dēls Leopolds Dītrihs Ernsts Pecolds (Leopold Diedrich Ernst Pezold) kļuva par Baltijā pazīstamu gleznotāju un žurnālistu.

A. Pecolds 19. gs. 20. gadu otrajā pusē strādāja par zīmēšanas skolotāju Smoļnija institūtā (Смольный институт благородных девиц) Sanktpētērburgā. 19. gs. 30. gadu pirmajā pusē dzīvoja Rīgā, Cēsīs, Vīlandē, Tērbatā, nodarbojoties galvenokārt ar portretu glezniecību. 1836.–1842. gadā pasniedza zīmēšanu Rēveles Guberņas ģimnāzijā (Gouvernements-Gymnasium zu Reval). 1842. gadā bija viens no Igaunijas literārās biedrības (Estländische Literärische Gesellschaft) līdzdibinātājiem un ir portretējis šīs biedrības biedrus. 1839. gadā Imperatora Mākslas akadēmijā (Императорская Академия художеств) Pēterburgā ieguva brīvmākslinieka nosaukumu. 1842. gadā pārcēlās uz dzīvi Sanktpēterburgā un līdz dzīves beigām strādāja par zīmēšanas skolotāju Galvenajā pedagoģijas institūtā (Главный педагогический институт), Sanktpēterburgas Universitātē (Императорский Санкт-Петербургский университет) un citur. 1846. gadā Krievijas Ģeogrāfijas biedrības (Русское географическое общество) uzdevumā kopā ar somu izcelsmes zinātnieku Andersu Jūhanu Šēgrēnu (Anders Johan Sjögren) piedalījās zinātniski etnogrāfiskajā un lingvistiskajā ekspedīcijā Ziemeļkurzemē, Rietumvidzemē, Bauskā, kur zīmējumos fiksēja vietējo tautu, t. sk. lībiešu, tipus un apģērbus, kā arī vietējās kultūrainavas.

1854. gadā Imperatora Mākslas akadēmija piešķīra akadēmiķa nosaukumu.

20. gs. sākumā, apzinoties A. Pecolda fiksēto Baltijas kultūrainavu un etnogrāfisko zīmējumu izcilo kultūrvēsturisko nozīmi, Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrība (Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der Ostseeprovinzen Russlands) iegādājās 33 A. Pecolda darinātas skices, kas pēcāk tika iekļautas Rīgas Doma muzeja (Dommuseum, mūsdienās – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs) kolekcijā. Mūsdienās daudzi A. Pecolda darbi glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Igaunijas Mākslas muzejā (Eesti Kunstimuuseum) un citur.

Mākslas vēsturē ir zināmi vairāki simti A. Pecolda darbu: tie galvenokārt ir portreti un ainavas, kā arī žanra darbi un tautisku apģērbu skices – etnogrāfiski zīmējumi. Liela daļa no šī radošā mantojuma ir zīmējumi akvareļa krāsu vai zīmuļa tehnikā. Pēc A. Pecolda zīmējumiem darināti arī daudzu Baltijā ievērojamu personu portreti litogrāfijas tehnikā, piemēram, Vidzemes guberņas valdes kolēģijas padomnieka Johana Kristiāna fon Lenca (Johann Christian von Lenz) portrets (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs). A. Pecolds darināja portretus arī pasteļa krāsu tehnikā, piemēram, profesora Augusta Vilhelma Šneidera (August Wilhelm Schneider) portrets (Igaunijas Mākslas muzejs); Vidzemes ģenerālsuperintendanta Karla Gotloba Zontāga (Karl Gottlob Sonntag) portrets (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs). Portretu glezniecības žanrā A. Pecolds strādāja arī eļļas krāsu tehnikā, piemēram, jurista Heinriha Kristofa Rīzemana (Heinrich Christoph Riesemann) portrets, gleznotāja Aleksandra Heibela (Alexander Heubel) portrets, mācītāja Arnolda Frīdriha Johana Knipfera (Arnold Friedrich Johann Knüpffer) portrets (Igaunijas Mākslas muzejs), Rīgas birģermeistara Johana Georga Švarca (Johann Georg Schwartz) portrets (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs) un citi.

1846. gada ekspedīcijas laikā darinātajos akvareļa krāsu tehnikas zīmējumos mākslinieks attēloja Ziemeļkurzemes lībiešu, Bauskas apkaimes krieviņu jeb votu u. c. vietējo iedzīvotāju tipus un to apģērbu un ainavās fiksēja Dundagas, Kolkasraga, Tukuma, Talsu, Dobeles, Bauskas un Cēsu skatus un šo vietu raksturojošas kultūrvēsturiski nozīmīgas celtnes: pilis un piļu drupas, dievnamus, bākas un tamlīdzīgi (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs). Daudzos darbos attēloja igauņu zemniekus, Igaunijas un Somijas ainavas (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Igaunijas Mākslas muzejs).

A. Pecolda darbi viņa dzīves laikā vairākkārt bija izstādīti Sanktpēterburgā (1842, 1846, 1850, 1852), Rēvelē (1850) un Rīgā (1842): viņa darbi bija iekļauti “Pirmajā vietējo mākslinieku gleznu izstādē” (Erste Gemäldeausstellung inländischer Künstler), ko 1842. gadā rīkoja Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (Literärisch-Praktische Bürgerverbindung). 20. gs. A. Pecolda darbi bija iekļauti vairākās Vācijā un Baltijas guberņās rīkotajās izstādēs, piemēram, “Kurzemes ceļojošajā izstādē” (Kurländische Wanderänausstellung), ko 1917. gadā Vācijas ārzemju muzejā (Deutsches Auslandsmuseum) Štutgartē rīkoja Vācijas okupētās Jelgavas Kurzemes Provinces muzejs (Kurlädisches Provinzial-Museum und Atheneum) un Kurzemes militārā pārvalde (Militärverwaltung Kurland); 1918. gadā Rēvelē rīkotajā “Mākslas izstādē no Rēveles privātkolekcijām” (Kunstausstellung aus Revaler Privatbesitz); 1986. gadā Ķīles pilsētas muzejā (Stadtmuseum Warleburger Hof) rīkotajā izstādē “19. gs. sākuma igauņu glezniecība” (Estnische Malerei des frühen 19. Jahrhunderts); 1993. gadā Tallinā Igaunijas mākslas muzeja izstādē “Četri vācbaltiešu mākslinieki: Karls Zigismunds Valters, Frīdrihs Ludvigs fon Maidels, Augusts Georgs Vilhelms Pecolds, Gustavs Adolfs Hipiuss” (Neli baltisaksa kunstnikku: Carl Siegismund Walther, Friedrich Ludwig von Maydell, August Georg Wilhelm Pezold, Gustav Adolf Hippius) un citur. 2022. gadā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā izveidota virtuāla izstāde “Augusta Pecolda vasaras ceļojumu skices”.

Mākslas vēsturē ir zināmi vairāki mākslinieka pašportreti: 19. gs. 30. gados eļļas krāsu tehnikā uz audekla gleznots pašportrets vēsturiski glabājās Rīgas Doma muzejā un mūsdienās – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kur tas ir izstādīts pastāvīgajā ekspozīcijā; 1818. gadā eļļas krāsu tehnikā uz audekla gleznots pašportrets un 1855. gadā pasteļa krāsu tehnikā uz papīra gleznots pašportrets mūsdienās glabājas Igaunijas Mākslas muzejā.