Valdlauči ir lielciems Ķekavas novada Ķekavas pagastā. Ciems atrodas 8,5 kilometrus uz ziemeļiem no novada centra Ķekavas, 10,5 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas (centra) un 5 km uz austrumiem no tuvākās Ķekavas novada pilsētas – Baložiem. Valdlauči robežojas ar Ķekavas pagasta apdzīvotajām vietām – Katlakalnu (ciems), Rāmavu (ciems), otrpus A7 autoceļam ar Krustkalniem (ciems) – un Rīgas pilsētu.

Caur Valdlaučiem plūst upe – Olekte.

Valdlaučiem raksturīga daudzstāvu dzīvojamo māju apbūve, kura, atbilstoši teritorijas plānojumam, nākotnē varētu paplašināties Katlakalna virzienā.

Valdlauču iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 1667.

Ciema statuss apstiprināts pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā. 

Valdlauči ir viena no ekonomiski aktīvākajām zonām Ķekavas novadā.

Pie robežas ar Rīgu, blakus Dienvidu tiltam, atrodas akciju sabiedrības “SEB banka” finanšu centrs jeb bankas galvenā ēka. Viens no nozīmīgākajiem objektiem Valdlaučos ir biznesa centrs “RĀMAVA” – izstāžu un publisko pasākumu, konferenču un semināru centrs, kurā regulāri notiek lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu nozaru izstādes. Valdlaučos atrodas arī dažādi citi pakalpojumu sniedzēji, piemēram, SIA “REPARK” (meža tehnikas, celtniecības tehnikas, ceļu būves iekārtu tirdzniecība), SIA “Mežmaļi+” (koka logu un durvju ražošana), SIA “ACA Timber” (kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība), SIA “Individual” (namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana, virtuves mēbeļu ražošana), “OZ Serviss” (mīksto mēbeļu tīrīšana), kā arī autoserviss, naktsmītnes un citi.

Valdlaučos atrodas pārtikas veikali “LaTS”, “top!”, “Aibe”.

Valdlaučos ir viena izglītības iestāde – Ķekavas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Zvaigznīte”. Tuvākās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes atrodas Katlakalnā, Baložos, Ķekavā.

Iedzīvotājiem ir pieejama veselības aizsardzības iestāde – “Veselības centra 4” filiāle “Valdlauči”.

Ciema infrastruktūru papildina sporta laukums un bērnu rotaļu laukums.

Uz Valdlaučiem var nokļūt, braucot uz dienvidiem no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A7 (Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle)), kā arī braucot no Rīgas pa Dienvidu tiltu. Valdlaučus šķērso vietējās nozīmes autoceļš V2 (Rāmava–Valdlauči).

Pasažieru pārvadājumus uz ciemu nodrošina starppilsētu un SIA “Rīgas satiksme” autobusi vairākos maršrutos: “Rīgas satiksmes” 12. un 23. maršruta autobuss “Abrenes iela–Kooperatīvs “Ziedonis””, “Abrenes iela–Baloži”, kā arī starppilsētu autobusi maršrutos nr. 6843 un 6844 “Ķekava–Pļavniekkalns–Rīga” (a/s “Liepājas autobusu parks”), “Ķekava–Pļavniekkalns–Valdlauči–Rīga” (a/s “Liepājas autobusu parks”). Autobusi pietur pieturvietās – “Valdlauču centrs”, “Jāņa Čakstes gatve”, “Sarma”, “Štrausi” uz Bauskas ielas, “Rāmava” uz Auzu ielas, kā arī pieturās uz Bauskas ielas un A7 šosejas. 

Valdlauči pēc sava plānojuma Ķekavas novadā ir kategorizēts kā apkaimciems, tas ietilpst Pierīgas urbānajā telpā. Valdlaučos ir pieejami mobilie sakari un interneta pārklājums, kā arī novada nozīmes attīstības centram atbilstoša funkcionālo pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra.

Mūsdienu Valdlauču ciema teritorija ietilpa 17. gs. izveidotā Akmeņsalas draudzes novadā, kas piederēja pie Katlakalna un Olaines draudzes. 19. gs. izveidojās Katlakalna mācītājmuižas pagasts, vēlāk – Katlakalna pagasts. Netālu, pie Olektes ietekas Daugavā, no 1635. gada atradās mācītāja muiža jeb Katlakalna pastorāts, uz kura zemes sāka veidoties nelielas zemnieku saimniecības. 20. gs. pirmajā pusē tā bija samērā blīvi apdzīvota vieta, kurā atradās vairākas atsevišķas saimniecības (piemēram, “Arāji”, “Bērziņi”, “Ķilpas”, “Putriņi”, ”Rozītes”, “Skadiņi”, “Svīkuļi”, “Zilberti”), kas redzamas arī vēsturiskajās kartēs. Vieta bija pazīstama kā Mācītājkalns, arī Mācītājmuiža.

Ciema nosaukums “Valdlauči” radies padomju okupācijas laikā un veidojies kā saliktenis no personvārda “Valdis (Voldemārs) Laucis”. Pēc Otrā pasaules kara Mācītājmuižā tika izveidota Rīgas 6. maizes kombināta palīgsaimniecība, kuru vadīja Voldemārs Laucis. Apdzīvotās vietas nosaukums “Mācītājmuiža” nebija pieņemams padomju varas pārstāvjiem, tāpēc maizes kombināta direktors izlēmis, ka to nosauks par Valdlaučiem – palīgsaimniecības vadītāja vārdā. Citā stāsta versijā nosaukums radies, jo V. Laucis pie savas mājas pielicis plāksni ar uzrakstu “Valdlaucis” un laika gaitā tā iesaukta tuvākā apkārtne.

1956. gada maijā tika izveidots lauksaimniecības mašīnu projektēšanas speciālo konstruktoru birojs (SKB), kas atradās Rīgā, bet izmēģinājumu bāze – pie Līgatnes. 1957. gada septembrī konstruktoru biroju pievienoja Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcai. 1959. gadā izmēģinājumu bāzi no Līgatnes pārcēla uz Valdlaučiem, kur SKB rīcībā nodeva Rīgas rajona Meliorācijas mašīnu stacijas teritoriju ar tajā esošām ēkām. Netālu no darbnīcām ierīkoja poligonu. 1961. gadā konstruktoru izmēģinājumu bāzei pievienoja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (mūsdienās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) mācību saimniecību “Rāmava”.

1964. gada augustā SKB atdalījās no Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas un kļuva par patstāvīgu organizāciju – Lauksaimniecības mašīnu Valsts speciālo konstruktoru biroju (VSKB). 1964. gadā VSKB darbinieku vajadzībām Ķekavas pārvietojamā mehanizētā kolona sāka būvēt daudzdzīvokļu namus. Tika uzbūvēts arī veikals, ēdnīca, bet 1983. gadā – arī bērnudārzs.

1965. gadā tika uzsākta zemes gabalu piešķiršana VSKB darbiniekiem jaundibinātajā dārzkopības kooperatīvā “Ziedonis”.

1970. gadā tika uzsākta jaunas izmēģinājumu bāzes veidošana. Netālu no konstruktoru biroja teritorijas tika uzcelts piena lopu fermu tehnoloģiju un tehnikas izmēģinājumu komplekss ar divām kūtīm (kopā 300 govīm), kas bija paredzēts kūtsmēslu izvākšanas tehnoloģiju izpētei, kā arī dažāda tipa slaukšanas iekārtu izmēģināšanai. Kompleksā bija plašas telpas darbinieku vajadzībām.

1973. gadā izmēģinājumu bāzes teritorijā tika uzcelts laboratoriju korpuss.

Laika gaitā VSKB dažādās nodaļās strādāja vairāk nekā 500 darbinieku, radot iekārtas lauksaimniecības dzīvnieku slaukšanai, piena dzesēšanai un uzglabāšanai, lopbarības izdalīšanai, kūtsmēslu tīrīšanai, skābbarības un skābsiena sagatavošanai un citas.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gada septembrī VSKB pārņēma Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, piešķirot tam nosaukumu – Valsts uzņēmums Vadošais specializētais konstruktoru birojs “Rāmava”. 1993. gada 29. oktobrī uzņēmums tika likvidēts, bet īpašumi – privatizēti. Izmēģinājumu bāzes ēkās darbojas izstāžu komplekss “Rāmava”.