Kapu uzkalniņi Slates silā zinātniskajā literatūrā pirmo reizi minēti 19. gs. beigās, taču jau šajā laikā konstatētie postījumi liecina, ka apkārtnes iedzīvotājiem tie bijuši zināmi arī senāk. Pirmos arheoloģiskos pētījumus Slates senkapos veica Sergejs Bogojavļenskis (Сергей Константинович Богоявленский) 1896. gadā, gatavojoties togad Rīgā notiekošajam X Viskrievijas arheoloģijas kongresam. S. Bogojavļenskis Slates mežā uzskaitīja ap 20 kapu uzkalniņus un vairākos no tiem veica arī izrakumus. Diemžēl precīzs pētīto objektu skaits un izvietojums nav nosakāms, detalizētāks apraksts ir tikai par vienu rakto uzkalniņu. Nozīmīgākā informācija par Slates sila senkapiem gūstama no vēlākiem arheoloģiskajiem pētījumiem un to dokumentācijas. 20. gs. 20. gadu pirmajā pusē Slates silā bija fiksētas jau divas uzkalniņu grupas ar attiecīgi 18 un 11 uzkalniņiem (Slates senkapi I un II). 1925. gadā abās grupās kopumā piecus uzkalniņus izpētīja Harri Moora (Harri Moora). 1927. gadā arheoloģiskā izpēte Slates senkapos notika Franča Baloža vadībā, atklājot vēl vienu uzkalniņu grupu ar deviņiem uzbērumiem (Slates senkapi III), kā arī veicot izrakumus kopumā 12 uzkalniņos visās tobrīd zināmajās grupās.

Vēlāk izrakumi Slates senkapos nav notikuši, taču veikti nozīmīgi apzināšanas darbi. Apsekojot jaunizveidota meža ceļa apkārtni, 2004. gadā Juris Urtāns Slates silā atklāja iepriekš nezināmu trīs uzkalniņu grupu (Slates senkapi IV). Vēl divi savrupi uzkalniņi (Slates senkapi V un VI) atklāti 2010. gadā. Viens no tiem identificēts Latvijas Kultūras akadēmijas organizētajos lauka pētījumos, balstoties uz Slates iedzīvotāju sniegto informāciju. Šo pētījumu ietvaros Slates senkapi pirmo reizi skatīti arī plašākā arheoloģiskās ainavas kontekstā, mēģinot meklēt tiem atbilstošas apmetnes, seno ceļu vietas un citus objektus. Vienu iepriekš nezināmu kapu uzkalniņu J. Urtāns fiksējis arī 2013. gadā (Slates senkapi VII), bet 2020. gadā jaunatklāta 11 uzkalniņu grupa (Slates senkapi VIII). Kopumā līdz šim Slates silā astoņās vietās reģistrēti 55 kapu uzkalniņi, informācija ir par 18 uzkalniņu pētījumiem. Slates senkapi tiek regulāri apsekoti.

Slates silā lokalizētās astoņas uzkalniņu vai to grupu vietas atrodas aptuveni 300 m–2 km attālumā viena no otras. Savukārt atsevišķās grupās uzkalniņu savstarpējais attālums ir 2–30 m. Paši uzkalniņi lielākoties ir apaļas vai nedaudz iegarenas formas, to caurmērs sasniedz 5–12 m, bet augstums – 0,5–1,25 m. Viens uzkalniņš pēc ārējā veidola atgādināja dubultuzkalniņu, kur kopā saplūduši divi uzbērumi, taču arheoloģiskie pētījumi tam drošus pierādījumus nesniedza.

Visi pētītie uzkalniņi bija veidoti no gaišas smilts, kas vietām pārjaukta ar tumšāku grunti. Uzbērumos viscaur novērotas nelielas oglītes, taču atsevišķās vietās atklāti arī lielāki ogļaini laukumi, kas saistāmi ar apbedīšanas laikā veiktiem ugunsrituāliem. Vairumu pētīto uzkalniņu pamatņu ieskāva no akmeņiem veidots iežogs riņķa formā, kas gan ne vienmēr saglabājies pilnībā. Iežogi bija gan no vienā kārtā liktiem, gan no vairākās kārtās krautiem akmeņiem. Vienā gadījumā tas bija veidots no četrās kārtās līdz pat 1 m augstumā krautiem akmeņiem. Piecos pētītajos uzkalniņos akmeņu iežogs netika konstatēts.

Slates senkapu uzkalniņos atklāja no viena līdz 19 apbedījumiem (kopumā 17 uzkalniņos izpētīts ap 100 kapu; vienā uzkalniņā apbedījumus nekonstatēja). Mirušie bija apglabāti nededzināti, guļus uz muguras izstieptā stāvoklī. Kapu datējums un stratigrāfija liecina, ka agrākie apbedījumi veidoti uz sākotnējās zemes virskārtas, tiem pāri uzberot nelielu smilšu uzkalniņu, bet pēc tam mirušie likti uz jau izveidotā uzkalniņa virsmas, tos atkal pārklājot ar smilšu slāni. Vēlākie apbedījumi uzkalniņos ierakti. Mirušo guldīšanas virziens ir dažāds, un lielākoties nekādas likumsakarības nav vērojamas. Izņēmums ir viens uzkalniņš, kur visi apakšējā slānī apbedītie bija likti ar galvu uz rietumiem. Raksturīga apbedīšanas tradīcija ir mirušajiem līdzi dotie priekšmeti. Tomēr kopumā apbedījumos atklāto senlietu skaits nav liels – visbiežāk viens vai divi priekšmeti, kas gan daļā gadījumu, visticamāk, saistāms ar vēlāka laika postījumiem. No rotām raksturīgi bronzas kaklariņķi (ar sēņu galiem, ar konusveida galiem, ar paresninātiem galiem), bronzas un dzelzs rotadatas (ar ripas galvu, ar profilēto galvu, riteņadatas, spieķadatas, kruķadatas u. c.), kurās iekārtas važiņas ar dažādu formu bronzas piekariņiem, kā arī dažāda veida bronzas aproces. Tāpat apbedījumos atklāti ieroči un darba rīki – dzelzs šķēpu uzgaļi, šaurasmens cirvji, naži, sirpji un citi. Kā raksturīga apbedījumu sastāvdaļa minami arī lielākoties pie mirušā galvas un kājgalī novietotie akmeņi.

Kopumā Slates senkapos atklātās liecības datējamas ar 3.–7. gs., un tās ir raksturīgas austrumbaltu agrā un vidējā dzelzs laikmeta uzkalniņu ar akmeņu riņķi izplatības areālam. Slates senkapi nereti tiek minēti kā lielākais šāda veida uzkalniņu kapulauks Latvijā. Tomēr šajā gadījumā jāņem vērā uzkalniņu grupu samērā lielais attālums, kas neļauj Slates senkapus skatīt kā vienu apbedījumu vietu. Literatūrā gan tiek uzsvērts, ka Slate atrodas mežainu un purvainu apvidu ietvertā atsevišķā augstienē, un līdz ar to Slates uzkalniņu vietas ir skatāmas kā saistītas parādības. Analizējot Slates senkapus, tāpat jāņem vērā iespējamība, ka ne visi Slates sila uzkalniņi attiecināmi uz agro un vidējo dzelzs laikmetu. Piemēram, salīdzinoši netālu esošā Rubiķu kapulauka pētījumi rāda, ka sēļu apdzīvotā teritorijā blakus agrā dzelzs laikmeta uzkalniņiem varēja būt veidoti 10.–12. gs. uzkalniņi. Arī Slates silā atklātas vairākas citas arheoloģiskās vietas, kas aptver plašāku hronoloģiju nekā pētītie uzkalniņi. Viena no Slates silā zināmajām dzīvesvietām – Ezerpurva II apmetne – tiek saistīta ar Slates senkapu I un III uzkalniņu grupu, bet pārējām Slates uzkalniņu vietām atbilstošas apmetnes vēl meklējamas.

Slates sila senkapiem ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Dabā joprojām nosakāmas atsevišķas pētīto uzkalniņu vietas (arī ar palikušiem akmeņu iežogiem). Tomēr, ņemot vērā uzkalniņu atrašanos mežā un teritoriāli lielā apvidū, senkapi nav potenciāli plaši apmeklējams tūrisma objekts. Taču Slates sils ir saistošs ar vienu no labāk apzinātajām arheoloģiskajām ainavām Latvijā.