Romāns “Cilvēka bērns” ir pa daļai autobiogrāfisks. Tajā atklājas zēna jūtīgā dvēsele un dzīvā fantāzija, un tēlotajos cilvēkos atpazīstami tie, kam bija svarīga nozīme nākamā rakstnieka dzīvē – it īpaši vectēvs Donats, kā arī J. Klīdzēja tēvs Aleksandrs un māte Virgīnija. Iedvesmojoties no bērnībā iepazītajiem apstākļiem un ļaudīm, romānā veidota samērā plaša tēlu galerija. Izmantojot personisko pieredzi, J. Klīdzējs romānā vispārinājis skatījumu uz Latgales cilvēkiem savā laikā un konkrētajos apstākļos, plaši atspoguļojot arī novada sadzīves tradīcijas. Viens no vistuvākajiem cilvēkiem Boņam ir vectēvs, kurš pret viņu izturas kā pret pieaugušu cilvēku un ar kuru zēns cenšas pastāvīgi būt kopā, apzinādamies, ka no vectēva var daudz uzzināt un apgūt. Zēna tēvs ir aizņemts darbos, un no vecākiem tuvumā biežāk ir māte, kura ir stingra audzināšanā, tomēr atsevišķās romāna situācijās atklājas viņas siltā sirds, un kurai brīžam ir arī nebēdnīga daba, kurā atpazīstamas dažas iezīmes, kas piemīt arī Boņa raksturam. Zēna draugs ir kalpu puisis Tancis, savukārt gan saprašanās, gan konflikti Boņam veidojas ar Malvīni, Zuzi un Annu, saimniecībā nodarbinātajām meitām. Sava nepiekāpīgā rakstura dēļ Boņs pa reizei nonāk ar viņām konfliktā, tomēr pastāvīgā saskarsme sniedz zēnam arī pa daļai vēl neapzinātu, tomēr būtisku dzīves pieredzi. Vecuma un nodarbošanās ziņā tuvākie Boņam ir vecākais brālis Justs, ar kuru tiek dalītas ganu gaitas, kaimiņu zēns Knibinu Pēteris, kā arī Domcānu Paulīne, kuras māte viena pati apsaimnieko mājas, un viņām ar meitu nepavisam nav viegla dzīve. Tomēr Paulīne ir dzīvesprieka un enerģijas pilna, viņa grib būt tikpat droša kā puikas, un visspilgtāk tas atklājas epizodē, kad meitene vēlas, lai Boņs viņai uzticētu jāt ar zirgu Cikceru, kas viņai gluži labi padodas. Paulīnes raksturs romānā ir vistuvākais Boņam, viņa ir stūraina, bet reizē arī labestīga, tikai Boņs īsti to nenovērtē, jo zēna domas ir piesaistījusi pieaugusī kaimiņiene Brigita. Svarīga ir arī saskarsme ar apkārtnes cilvēkiem, kuri atklājas atsevišķās romāna epizodēs. To vidū savdabīgs ir tēva brālis, Boņa krusttēvs Antons. Nozīmīgs romāna tēls ir muzikants Izidors Akmins, kuru raksturo J. Klīdzēja romāniem būtiskās mākslinieka īpašības un dvēseles plašums. Šī rakstura aizsākumi rodami jau J. Klīdzēja populārajā jaunības stāsta “Benedikta armonika” (1938. gads; vēlāk arī ar nosaukumu “Zelta krustiņš”) titulvaronī. Svarīga nozīme romāna norisēs ir arī prāvestam Vincentam Lubānam, kurš ir patiesi ieinteresēts cilvēku likteņos. Šis tēls ir būtisks saistībā ar katolicismu, kam romānā ir ievērojama vieta. Reliģiskie priekšstati ir pastāvīgi klātesoši arī Boņa pasaules izjūtā.