Pēc Napoleona I sakāves Krievijā 1812. gadā tai cīņā pret Franciju 28.02.1813. piebiedrojās Prūsija. Napoleona I armijā bija 150 000 karavīru, prūšiem – 43 000, krieviem – 58 000. 02.1813. un 21.05.1813. Napoleonam I izdevās smagi sakaut sabiedrotos, kas noveda pie pamiera noslēgšanas 04.06. Austrija pieteica karu Francijai 12.08. Zviedrija tajā pašā dienā darīja to pašu. Sabiedroto spēki sadalījās trīs armijās – Ziemeļu, Bohēmijas un Silēzijas. 23.08. franču maršala Nikolā Udino (Nicolas Charles Marie Oudinot, duc de Reggio) armija cieta sakāvi pret Ziemeļu armiju dienvidos no Berlīnes, bet 26.08. – maršalu Žaku Makdonaldu (Étienne Jacques Joseph Alexandre MacDonald, 1st duke of Taranto) sakāva Silēzijas armija pie Kačavas upes (tagadējās Polijas pilsētas Legņicas tuvumā). Napoleons I bija spiests atkāpties uz rietumiem. Viņš sapulcināja savus spēkus pie Leipcigas, lai segtu svarīgas komunikāciju līnijas ap Drēzdeni. Tas piesaistīja sabiedroto uzmanību, un arī viņi savilka spēkus: prūši un zviedri no ziemeļiem, austrieši un krievi – no dienvidiem un rietumiem.