Pilsētas teikas kompozicionāli ir vienkāršs, neizvērsts, sižetisks stāstījums par kādu notikumu ar dažiem personāžiem. Raksturīga pazīme ir pretenzijas uz patiesumu, ko nodrošina atsaukšanās uz kādu realitātē bijušu atgadījumu, kuru pieredzējusi kāda stāstītājam zināma persona, parasti – “drauga draugs” (arī radinieks, paziņa, kolēģis u. tml.). Folkloristikā šo konceptu atpazīst kā angļu valodas akronīmu FOAF Tale (“friend of a friend” tale). Terminu ieviesis angļu publicists Rodnijs Deils (Rodney Dale). Pilsētas leģendas pretenzijas būt par patiesa notikuma liecību parasti nav pamatotas, jo netiek konkretizēts notikuma laiks un vieta, to neapstiprina arī policijas, ugunsdzēsēju, tirdzniecības u. tml. pārstāvji. Gadījumi, kad kāda persona šādu teiku stāsta kā savu pieredzi, parasti neapstiprinās, tā izrādās nepatiesība. Pilsētas teikām tuvas ir pilsētas baumas un tenkas, viltus ziņas, sazvērestības teorijas u. tml., bet tās netiek pieskaitītas pilsētas teikām, jo trūkst stāstījuma struktūras.
Vienā no starptautiski pazīstamākajām pilsētas teikām “Aligatori kanalizācijā” (Alligators in the Sewers) tiek vēstīts par atvaļinājumu Floridā, no kura bērni uz Ņujorku atved mājdzīvniekus – aligatoru mazuļus. Kad tie izaug lielāki, tad daudzus no tiem vecāki noskalo tualetes podā. Tomēr daļa no tiem, nokļūstot kanalizācijas sistēmā, ne tikai izdzīvo, bet arī vairojas, palielinot populāciju un apdraudot pilsētas iedzīvotājus. Ar laiku no saules gaismas trūkuma aligatori kļūst balti. Neraugoties uz Ņujorkas atbildīgo iestāžu apgalvojumu, ka tās kanalizācijas sistēmā nedzīvo aligatori, un zinātnieku apstiprinājumu, ka šī suga nevar izdzīvot šādos apstākļos, šī teika turpina rosināt cilvēku iztēli. 20. gs. 80. gadu sākumā folkloristi fiksēja populārās pilsētas teikas “Meksikāņu mājdzīvnieks” (The Mexican Pet, precīzāks šīs leģendas nosaukums būtu “Žurka par suni”) versijas. Teikas pamatā ir stāsts par kādu tūristu Meksikā, kas izglābj (piemēram, no noslīkšanas) kādu mājdzīvnieku. Visbiežāk tūrists uzskata, ka izglābtais mājdzīvnieks ir meksikāņu suņu šķirnes čivava kucēns, tomēr tas neuzvedas kā suns, nerej, uzvedas ļoti klusi un mierīgi. Tūristam nelielais dzīvnieks iepatīkas, un tas kontrabandas ceļā tiek nogādāts mājās. Reiz tas iekrīt tualetes podā, un jaunais īpašnieks, baidoties no slimībām, aizved suni pie veterinārārsta. Veterinārārsts atklāj, ka tas ir nevis suns, bet Meksikas ūdensžurka. Teikas variantos tiek apgalvots, ka Taizemē ir žurku suga, kas izskatās kā Jorkšīras terjers, vai minēta Pakistānas žurku suga, kas agrīnajā attīstības stadijā atgādina bulterjera šķirnes kucēnu. Pilsētas teikas “Aizrijies dobermanis” (The Choking Doberman) centrā ir noziedzības tēma. Tā vēsta par kādu sievieti, kas, atnākot mājās no veikala, ierauga, ka viņas dobermanis ir aizrijies un smok. Viņa nomet iepirkumus un ar suni steidzas pie veterinārārsta. Veterinārārsts sāk suni sagatavot operācijai, bet sieviete dodas mājās. Ierodoties mājās un atverot durvis, sieviete dzird, ka zvana telefons. Viņa paceļ klausuli un dzird, ka vaterinārārsts viņai iesaka iziet no mājas un sagaidīt policistus, kurus viņš jau izsaucis. Ierodas policija, kas mājās skapī atrod paslēpušos laupītāju ar diviem nokostiem pirkstiem.