Ciems veidojies ap vēsturisko Sieksātes muižu. Īpašumu 19. gs. otrajā pusē kā vasaras rezidenci un medību pili iegādājas Eberhards Georgs Frīdrihs Jūliuss fon Mēdems (Eberhardt Georg Friedrich Julius von Medem). 1905. gada revolūcijā to nodedzināja. 1906. gadā pēc īpašnieka Heinriha Teodora Karla Otto fon Mēdema (Heinrich Theodor Karl Otto von Medem) ieceres un arhitekta Gvido Berči projekta ēku atjaunoja, radot ilūziju, ka nams būvēts sen un jau pārdzīvojis vairākas pārbūves. Te var redzēt gan rokoko, gan klasicisma, gan ampīra stila iezīmes. Darbi tika pabeigti 1912. gadā. 1920. gadā pēc agrārās reformas muižas īpašums tika likvidēts. Kopš 1923. gada tajā atradās skola, kura tika iesvētīta 1926. gadā kā Sieksātes 1. pakāpes pamatskola. Otrā pasaules kara laikā ēkā atradās vācu kara hospitālis. No 1945. gada līdz 1975. gadam ēkā bija Sieksātes pamatskola, bet pēc tās likvidācijas – padomju saimniecības “Rudbārži” noliktava. 1979. gadā ēka nonāca Liepājas piena kombināta rīcībā, tika atjaunota, ierīkota mācību un atpūtas bāze. 2004. gadā ēkā sāka darbu uzņēmums “Kalnamuižas viesnīca” ar mērķi atjaunot seno greznību. Kopš 2012. gada muiža pārdēvēta par Piena muižu. Apbūves ansamblis rūpīgi atjaunots un pielāgots saimnieciskai darbībai. Piena muižā atrodas viesu nams, sporta un atpūtas komplekss, kā arī Piena muzejs (dibināts 1985. gadā), kurā pieejamas dažādas ekskursijas. Daļēji atjaunots parks.
No 19. gs. līdz 1949. gadam Sieksātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī. 1945. gadā tika izveidota Sieksātes ciema padome, tā 1954. gadā tika pievienota Rudbāržu ciema padomei. Sieksātē tika nodibināti kolhozi – “Arājs” un “8. marts” (20. gs. 50. gadu sākumā tika apvienoti ar nosaukumu “8. marts”). Kolhozs “8. marts” 1975. gāda kā atsevišķs ražošanas iecirknis tika pievienots padomju saimniecībai “Rudbārži”. Kopsaimniecība tika likvidēta 1991. gadā.
No vēsturiskajām ēkām saglabājusies Sieksāstes muiža un 1930. gadā celtā Sieksātes pagastmāja. Mājas Kalniņi un Zīlmaņi, kas ir senākās dzīvojamās mājas ciemā, uzceltas 20. gs. 30. gadu vidū. Padomju okupācijas laika apbūvi raksturo mehāniskās darbnīcas (1967) , daudzdzīvokļu māja (1968), kā arī individuālās un Līvānu tipa mājas.