Vienfigūras piemineklis R. Blaumanim ir izvietots Rīgā, Kanālmalas apstādījumos iepretim Bastejkalnam. Pieminekļa autors ir tēlnieks Teodors Zaļkalns.

T. Zaļkalna piemineklis R. Blaumanim tapa pēc Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības izveidotās R. Blaumaņa pieminekļa komitejas pasūtījuma, kuras priekšsēdētājs bija Artūrs Bērziņš. Tas tika atklāts 10.11.1929. 1939. gadā pieminekli pēc Latvijas Preses biedrības un tās priekšsēdētāja Jūlija Druvas ierosinājuma pārcēla uz skvēru Krišjāņa Barona un Blaumaņa ielu krustojumā, novietojot uz 2,55 m augsta postamenta. 1948. gadā pieminekli pārvietoja atpakaļ uz sākotnējo vietu. 2001. gadā to pārcēla tuvāk Bastejkalna tiltiņam. Uz pieminekļa pamatnes fasādes ir rakstīts:

“Mans zelts ir mana tauta,

Mans gods ir viņas gods.

Rūdolfs Blaumanis 1863.–1908.”

Piemineklis darināts no Zviedrijas granīta, tā izmēri: augstums 3,2 m, platums 1,65 m un garums 2,1 m.

Rakstnieks atveidots sēdošs, mierīgā un atslābinātā pozā, ar manuskriptu uz sakrustotajiem ceļiem, tērpts uzvalkā, bez brillēm, kuras visbiežāk ir redzamas R. Blaumaņa portretos. Piemineklis ir novietots uz zema postamenta.

Skulptūra ar tai piemītošo masu kompaktumu, šķautņu un ģeometrizētu noapaļojumu kārtojumu ir izteiksmīgs modernisma stilistikas piemērs publiskās telpas tēlniecībā. T. Zaļkalnam patika Senās Ēģiptes tēlniecība, tās ietekmes ir vērojamas R. Blaumaņa skulptūras kompozīcijā un tēlnieka darbā ar akmeni. Piemineklis ir plastiski izteiksmīgs no dažādiem skatpunktiem.

Vēsturiski R. Blaumaņa piemineklis ir pirmais sabiedriskais piemineklis latviešu kultūras darbiniekam. Tas ir valsts nozīmes mākslas un valsts nozīmes vēstures piemineklis. Piemineklis ir labi saglabājies; nav restaurēts.