Dzimis Austroungārijas armijas apakšvirsnieka ģimenē. Beidzis ģimnāziju Berežanos (1905). Studējis glezniecību Krakovas Mākslas akadēmijā (beidza 1913), filozofiju un mākslas vēsturi Jagaiļa Universitātē (Uniwersytet Jagielloński), glezniecību Minhenē, Nirnbergā un Vīnē (1905–1907).

Juzefa Klemensa Pilsudska (Józef Klemens Piłsudski) līdzgaitnieks. No 1908. gada darbojās nacionālajās organizācijās. 1910.–1911. gadā karadienestā Austroungārijas armijas 4. Lejasaustrijas kājnieku pulkā. 1912. gadā beidzis Poļu Strēlnieku savienības virsnieku sagatavošanas kursu, no 1913. gada šīs savienības Ļvovas apgabala priekšnieks. No Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā Austroungārijas armijas Poļu leģiona 1. brigādē (bataljona, pulka komandieris) piedalījies kaujās ar Krievijas armiju. Polijas Kara organizācijas (Polska Organizacja Wojskowa) vadītājs (no 10.1917.). Kara ministrs Polijas Pagaidu Tautas valdībā (06.11.1918.–11.11.1918.), pēc tam vadošos amatos Polijas armijā (kara apgabala priekšnieks u. c.). 04.1919. vadīja operatīvo grupu, kas ieņēma Viļņu. Vadīja poļu spēkus Latvijas Neatkarības karā. Apvienotās Poļu–latviešu karaspēka grupas komandieris Dienvidlatgales operācijas laikā (12.1919.–04.1920.). 26.01.1920. Daugavpilī piedalījās Polijas un Latvijas armijas virspavēlnieku J. K. Pilsudska un Jāņi Baloža sarunās. Polijas–Padomju Krievijas kara laikā 1920. gada pavasarī un vasarā armijas komandieris un frontes pavēlnieks. Armijas inspektors (no 1922), Polijas Bruņoto spēku ģenerālinspektors (no 1935; pēc J. K. Pilsudska nāves). Otrā pasaules kara sākumā 09.1939., Vācijas armijai uzbrūkot Polijai, bruņoto spēku virspavēlnieks. Pēc Padomju Sociālisto Republiku Savienības karaspēka iebrukuma 17.09.1939. izdeva pavēli – karaspēka daļām valsts austrumos izrādīt pretošanos vienīgi tad, ja padomju karaspēks mēģinātu poļu vienības atbruņot un kopā ar valdību Poliju pameta. Internēts Rumānijā. 12.1939. aizbēga uz Ungāriju, kur izveidoja konspiratīvu cīņas organizāciju Polijas atbrīvošanai. 10.1941. slepeni atgriezās Vācijas okupētajā Polijā. Īpaši pretrunīgi Polijā tiek vērtēta karadarbībā iesaistīta karaspēka pamešana, atstājot valsti.

Saņēmis daudzus Polijas (Polijas Baltā Ērgļa ordenis, 1936, Order Orła Białego) un ārvalstu apbalvojumus, t. sk. III šķiras Lāčplēša Kara ordeni un I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.