Kopš pirmā izpildījuma X Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Esplanādē, Rīgā, (1948) šī kordziesma ir kļuvusi par dziesmu svētku tradīcijas vienu no ilglaicīgajiem muzikālajiem simboliem.
“Dziesmai šodien liela diena”
komponista Pētera Barisona klasiska stila a cappella dziesma jauktajam korim (1947) ar dzejnieka Arvīda Skalbes tekstu
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Īsa vēsture
Kordziesma radās pēc Otrā pasaules kara, padomju otrreizējās okupācijas pirmajos gados Latvijā. Okupācijas režīmam akceptējot dziesmu svētku tradīciju un gatavojoties pēc skaita X Vispārējiem dziesmu svētkiem (okupācijas periodā svētku galvenie oficiālie nosaukumi vienmēr tika pielāgoti režīma vajadzībām), repertuāra atjaunošanas vajadzībām tika izsludināti gan jaunu dziesmu tekstu, gan muzikālo kompozīciju konkursi.
1946.–1947. gadā notikušajā Latvijas Padomju rakstnieku savienības konkursā piedalījās tolaik jaunais skolotājs A. Skalbe. Viņa iesniegtais dzejolis “Dziesmai šodien liela diena” bija godalgoto darbu vidū. Šis bija viens no pirmajiem A. Skalbes tekstiem, ar kuriem viņš iesāka savas gaitas dzejā; plašāku ievērību kā dzejnieks A. Skalbe ieguva desmit gadus vēlāk, kad tika publicēti viņa pirmie dzejoļu krājumi.
Nav zināms, kad ar A. Skalbes dzejoli iepazinās P. Barisons. Domājams, ka okupācijas valdības dotais uzdevums radīt jaunu repertuāra daļu dziesmu svētkiem noteica aktīvu informācijas apmaiņu starp rakstnieku un Latvijas Padomju Komponistu savienību (LPKS), kuras biedrs bija P. Barisons. To, ka komponists bija izlēmis komponēt a cappella kordziesmu ar A. Skalbes tekstu un iesniegt to 1947. gadā izsludinātā dziesmu konkursā, sabiedrība uzzināja pēc komponista pēkšņās nāves 13.07.1947. Pēc tam (sākumā vēl vasaras beigās apkopotajā informācijā LPKS) rudens sākumā presē publicētajā oficiālajā paziņojumā bija teikts, ka konkursa izvērtējumam iesūtīto a cappella kora dziesmu un vokāli instrumentālo darbu lielākā daļa neatbilda prasībām. Ar trešās vietas godalgu tika apbalvotas divas kordziesmas – Jēkaba Mediņa “Zied zeme” vīru korim (Valda Luksa dzeja) un P. Barisona dziesma jauktajam korim “Dziesmai šodien liela diena” ar A. Skalbes dzeju, kas ir P. Barisona pēdējais opuss.
Pēteris Barisons. Rīga, 1930. gads.
Kordziesmas galvenās iezīmes
A. Skalbes dzejoli veido četras strofas (panti), kurā ceturtā atkārto, nostiprina pirmās strofas poētisko domu – atbilde pirmajām divām rindām “Dziesmai šodien liela diena, visa zeme skanēt skan” ir vārdi “Daudzas balsis – doma viena, tautu tuvu dara man”. Dzejoļa tekstā ietvertais gaišais, patriotiskais patoss no vienas puses uztverams kā atbalss tapšanas laika okupācijas pārvaldes pēckara politiskās kampaņas prasībām pēc optimistiskas, pacilājošas mākslas radīšanas. Tomēr dzejoļa tekstā nav tiešu vārdisku nodevu žestu totalitārajai ideoloģijai, tas ir jēdzieniski ietilpīgs un plašs. Tādēļ gan A. Skalbes dzejolis, gan P. Barisona kordziesma spēja kļūt par plašu sabiedrību uzrunājošiem vēstījumiem, dodot iespēju nezaudēt optimismu un smelties izturību gan otrreizējās padomju okupācijas skarbajā pirmajā desmitgadē (ko iezīmēja iedzīvotāju masveida deportācijas, iebiedēšanas, cenzūra), gan arī vēlāk – līdz pat valsts neatkarības atjaunošanai.
P. Barisona kordziesma veidota trīs daļu (posmu) kompozicionālā uzbūvē komponista mūzikai raksturīgajā klasiski romantiskās mūzikas valodas stilistikā. Dzejoļa pirmā strofa veido skaņdarba formas ekspozīciju, un tās teksta atkārtojums ceturtajā strofā veido izteiksmīgu muzikālo reprīzi. Veiksmīgs risinājums ir dziesmas pirmā muzikālā frāze, kurā harmonijā un faktūras izklāstā ietverts klasiskās mūzikas vēsturē labi zināmā “mežragu zelta gājiena” universālais motīvs. Tas asociatīvi uzreiz rada priekpilna izsauciena izteiksmi, ko pastiprina kora vīru un sieviešu balsu grupas efektīga sasaukšanās. Dziesmas viduspomā, aktīvi izmantojot atsevišķu līgo dziesmu melodiju motīvus un dažādus polifonijas elementus, veidojas intensīva caurviju attīstība, sagatavojot un izceļot teksta un muzikālās pamatdomas noslēdzošo kulmināciju reprīzē.
Kordziesmas izpildīšanas vēsture dziesmu svētkos
X Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, kuru okupācijas pārvaldes dotais galvenais oficiālais nosaukums bija “Latviešu dziesmu svētku septiņdesmitpiecgadei veltītie Padomju Latvijas 1. Dziesmu svētki”, divos koru kopkoncertos 20.07. un 21.07.1947. "Dziesmai šodien liela diena" izskanēja virsdiriģenta Teodora Kalniņa vadībā, saņemot kordziedātāju un klausītāju atzinību.
Jau gatavojot šos svētkus, rīkotāji pievērsa uzmanību dziesmas efektīgajai pirmajai muzikālajai frāzei. 1948. gada svētkos pirmo koncertu atklāja šīs frāzes skanējums metāla pūšaminstrumentu izpildījumā. Vēlāk – no svētkiem uz svētkiem – gan “dzīva” instrumentāla izpildījuma, gan skaņierakstos veidotos aranžējumos, šī “Dziesmai šodien liela diena” pirmā frāze ir kļuvusi par svētku muzikālu atpazīstamības zīmi.
Kopš pirmizpildījuma kordziesma ir skanējusi gandrīz visos turpmākajos vispārējo dziesmu svētku koru kopkoncertos. Tikai divas reizes šī dziesma nebija iekļauta svētku kopkoncerta repertuārā – XXIII svētkos (2003) un XXVI svētkos (2018).
Kordziesmas nošu un ierakstu publicējumi
Iespējams, ka P. Barisona pēkšņā, pāragrā nāve, vēl pirms kļuva zināmi X svētku kordziesmu konkursa rezultāti, bija iemesls, kādēļ joprojām nav atrasts “Dziesmai šodien liela diena” partitūras komponista manuskripts. Pirmie kordziesmas publicējumi bija 1947. gadā Latvijas Valsts izdevniecības izdotie divi krājumi – dažādos iepriekšējos konkursos godalgoto un ieteikto dziesmu izdevums un “Padomju Latvijas Dziesmu svētku” (X svētku) repertuāra pirmais krājums. Vēlāk kordziesmas publicējumi pamatā bija saistīti ar sekojošo dziesmu svētku repertuāra izdevumiem.
Pirmais kordziesmas skaņieraksts (Rīgas skaņuplašu fabrika) tika izdots 1956. gadā Valsts akadēmiskā kora un diriģenta Jāņa Dūmiņa sniegumā. Arī pēc tam, 20. gs. otrajā pusē, Vissavienības skaņu plašu firmas “Melodija” Rīgas fabrikā tika izdotas skaņuplates ar “Dziesmai šodien liela diena” ieskaņojumiem. 2000. gadā Rīgas kamerkoris “Ave Sol” un diriģents Imants Kokars izdeva kompaktdisku “Mūzai” ar šīs un citu P. Barisona kordziesmu izlasi.
“Dziesmai šodien liela diena” sākuma muzikālā frāze ir iegravēta blakus P. Barisona sejas attēla skulpturālajam portretcilnim Dziesmu svētku memoriālajā sienā (1973, tēlnieks Ļevs Bukovskis), kas atrodas Rīgā, Viesturdārzā.
Diskogrāfija (izlase)
*MP , “P. Barisons, Dziesmai šodien liela diena”, Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais koris, diriģents Jānis Dūmiņš, Rīgas skaņuplašu fabrika, 1956.
**LP , “P. Barisons, Dziesmai šodien liela diena”, svētku apvienotais koris, diriģents Daumants Gailis, “Jubilejas dziesmu svētki”, Melodija, 1973.
***CD, “P. Barisons, Dziesmai šodien liela diena”, Rīgas kamerkoris AVE SOL, diriģents Imants Kokars, “Mūzai (P. Barisona kora dziesmas a cappella)”, Rīgas skaņu ierakstu studija, 2000.
*mazā skaņuplate
** vinila skaņuplate
***kompaktdisks
Multivide
Pēteris Barisons. Rīga, 1930. gads.