AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 1. augustā
Andrejs Vasks

Lejasbitēnu senkapi

atradās Aizkraukles pagastā, Daugavas labā krasta I virspalu terasē 3 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES). Mūsdienās atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves teritorijā.

Saistītie šķirkļi

  • bronzas laikmets
  • bronzas laikmets Latvijas teritorijā
  • dzelzs laikmets
  • dzelzs laikmets Latvijas teritorijā
  • latgaļi
Arheologu grupa (no kreisās Vladislavs Urtāns, nezināms, Lūcija Vankina, nezināms) pie simboliskās kapa vietas Lejasbitēnu kapulaukā apbedītajiem. 20. gs. 60. gadi.

Arheologu grupa (no kreisās Vladislavs Urtāns, nezināms, Lūcija Vankina, nezināms) pie simboliskās kapa vietas Lejasbitēnu kapulaukā apbedītajiem. 20. gs. 60. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

Satura rādītājs

  • 1.
    Izpētes vēsture
  • 2.
    Senkapu izpēte
  • 3.
    Mūsdienu stāvoklis
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Izpētes vēsture
  • 2.
    Senkapu izpēte
  • 3.
    Mūsdienu stāvoklis
Izpētes vēsture

Lejasbitēnu līdzenais kapulauks kļuva pazīstams 1930. gadā, kad Pieminekļu valdē tika saņemtas senlietas no šīs vietas. Arot zemi, tika uzarts kāds 8. gs. vīrieša apbedījums ar bagātu kapu inventāru, tajā skaitā ar bronzu un sudrabu apkalts dzeramais rags. 1931. gadā arheologs Hugo Riekstiņš kapulaukā veica izrakumus un izpētīja astoņus apbedījumus. Tā kā kapulauka teritorija atradās Pļaviņu HES ūdenskrātuves zonā, pirms appludināšanas to 1961.–1964. gadā izpētīja Vladislava Urtāna vadībā, atklājot 453 apbedījumus un sešus simboliskos kapus.

Senkapu izpēte

Sākotnēji 3.–5. gs. mirušie apbedīti divos vai trīs kapu uzkalniņos. Laika gaitā uzkalniņi arot nolīdzināti, un par apbedījumiem liecina vienīgi senlietu savrupatradumi no izpostītajiem kapiem. Vēlāk mirušie ierakti kapu bedrēs lokveidā ap uzkalniņiem, bet kopš 8. gs., kapulaukam paplašinoties, apbedīti rindās. Šajā laikā nostiprinājās latgaļiem raksturīgā mirušo orientācija – vīriešus apbedīja ar galvu uz austrumiem, bet sievietes – uz rietumiem. 11. gs. kapulauka rietumu malā apbedīti vairāki lībieši. Šajā laikā kapulauka izmantošana izbeidzas. Raksturīgi skeletkapi un tikai vēlajā dzelzs laikmetā parādās vairāki (deviņi) ugunskapi. Vīriešu kapu inventāros raksturīgi dzelzs cirvji, šķēpu gali, skramasaksi, bronzas pakavsaktas, karavīru aproces, stopsaktas, vienā gadījumā (434. kaps) pūcessakta, grezni apkaltas jostas. Sieviešu kapos pārsvarā bronzas rotas – bronzas spirālīšu vainadziņi, uz vilnas pavedieniem uzvērtas bronzas zvaniņu, spirālīšu, retāk stikla kreļļu un kauri gliemežvāku kaklarotas, kaklariņķi, dobās un manšetaproces, spirālgredzeni. Ar bronzas gredzentiņiem rotāto villaiņu saspraušanai lietotas pakavsaktas. No darbarīkiem sieviešu kapos atrasti dzelzs raukņi un īleni.

Kapulauka ziemeļu malā atklāja agrā bronzas laikmeta pavardu ar māla trauka lauskām, kas bija klātas ar vītas auklas iespiedumu ornamentu.

Mūsdienu stāvoklis

Mūsdienās Lejasbitēnu senkapi atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves teritorijā.

Multivide

Arheologu grupa (no kreisās Vladislavs Urtāns, nezināms, Lūcija Vankina, nezināms) pie simboliskās kapa vietas Lejasbitēnu kapulaukā apbedītajiem. 20. gs. 60. gadi.

Arheologu grupa (no kreisās Vladislavs Urtāns, nezināms, Lūcija Vankina, nezināms) pie simboliskās kapa vietas Lejasbitēnu kapulaukā apbedītajiem. 20. gs. 60. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

Apbedījumu izkārtojums Lejasbitēnu kapulauka centrālajā daļā; A1, A2 – noarto kapu uzkalniņu vietas ar lokveidā izvietotiem apbedījumiem tiem apkārt.

Apbedījumu izkārtojums Lejasbitēnu kapulauka centrālajā daļā; A1, A2 – noarto kapu uzkalniņu vietas ar lokveidā izvietotiem apbedījumiem tiem apkārt.

Avots: Urtāns, V., ‘Etniskās atšķirības apbedīšanas tradīcijās un kapu inventārā Latvijā 5.–9. gs.’, Arheoloģija un etnogrāfija, IX laidiens, Rīga, Zinātne, 1970.

Vīrieša (412. kaps) un sievietes (300. kaps) apbedījumi Lejasbitēnu kapulaukā. 9. gs.

Vīrieša (412. kaps) un sievietes (300. kaps) apbedījumi Lejasbitēnu kapulaukā. 9. gs.

Avots: Urtāns, V., ‘Etniskās atšķirības apbedīšanas tradīcijās un kapu inventārā Latvijā 5.–9. gs.’, Arheoloģija un etnogrāfija, IX laidiens, Rīga, Zinātne, 1970.

Lejasbitēnu kapulaukā atrastā dzeramā raga atdarinājums. 2018. gads.

Lejasbitēnu kapulaukā atrastā dzeramā raga atdarinājums. 2018. gads.

Fotogrāfe Baiba Dumpe. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Arheologu grupa (no kreisās Vladislavs Urtāns, nezināms, Lūcija Vankina, nezināms) pie simboliskās kapa vietas Lejasbitēnu kapulaukā apbedītajiem. 20. gs. 60. gadi.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums.

Saistītie šķirkļi:
  • Lejasbitēnu senkapi
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • bronzas laikmets
  • bronzas laikmets Latvijas teritorijā
  • dzelzs laikmets
  • dzelzs laikmets Latvijas teritorijā
  • latgaļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Ciglis, J., ‘Lejasbitēnu senkapi’, Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata, atb. red. A. Vasks, G. Zariņa, LU Latvijas vēstures institūts, Rīga, Zinātne, 2021, 319. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Urtāns, V., ‘Etniskās atšķirības apbedīšanas tradīcijās un kapu inventārā Latvijā 5.–9. gs.’, Arheoloģija un etnogrāfija, IX laidiens, Rīga, Zinātne, 1970, 61.–85. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Urtāns, V., ‘Izrakumi Lejasbitēnu un Lejasziedu apmetnēs, Kalnaziedu pilskalnā un Lejasbitēnu kapulaukā’, Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu, etnogrāfu un folkloristu 1964. gada ekspedīcijām. Arheoloģijas sekcija, Rīga, 1965, 21.–24. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Andrejs Vasks "Lejasbitēnu senkapi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/182277-Lejasbit%C4%93nu-senkapi (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/182277-Lejasbit%C4%93nu-senkapi

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana