Dzimis strādnieka Jāņa Grundmaņa un Kristīnes Grundmanes (dzimusi Siliņa) ģimenē. Pamatskolas laikā M. Grundmanis nodarbojās ar futbolu un vieglatlētiku. 1927. gadā iestājies Jaunekļu kristīgajā savienībā (JKS), kur pievērsās basketbolam. Apmeklēja YMCA (Young Men’s Christian Association) fiziskās audzināšanas kursus Tērbatā, Igaunijā. Strādāja saldumu fabrikā “V. Ķuze”, no 20. gs. 30. gadu vidus – Armijas ekonomiskā veikala Manufaktūras nodaļā par pārdevēju. 20. gs. 30. gados dienēja Latvijas armijā. No 1935. gada laulībā ar sportisti, Latvijas galda tenisa un volejbola čempioni Mildu Grundmani (dzimusi Rēdliha).

No 1927./1928. līdz 1933./1934. gada sezonai M. Grundmanis spēlēja JKS basketbola komandās. Sākumā JKS otrajā komandā, bet jau no 1927./1928. gada sezonas arī JKS pirmajā komandā. JKS sastāvā 1932. gadā izcīnīja Chicago Tribune balvu (spēcīgākajiem Igaunijas un Latvijas basketbola klubiem) un arī pirmoreiz kļuva par Latvijas basketbola meistaru jeb čempionu (1932). M. Grundmanis ir piedalījies arī JKS internās (iekšējās) basketbola sacensībās.

1934. gadā pārgāja no JKS basketbola komandas uz “V. Ķuzes” vienību, kurā aizvadīja vienu sezonu (1934/1935) Latvijas basketbola meistarsacīkšu otrā līmeņa turnīrā – 2. klasē. Turpmāk basketbolu spēlēja Rīgas ASK komandā (1935/1936–1938/1939); tās sastāvā par Latvijas basketbola čempionu kļuva otrreiz (1939). Klubu komandu sastāvā ir piedalījies starptautiskās spēlēs, tostarp ASK sastāvā izcīnīja ministra Alfrēda Bērziņa dāvāto balvu “Latvju Jaunatnes” organizētajā starptautiskajā basketbola turnīrā Rīgā (1938). Basketbolu spēlēja aizsarga pozīcijā.

Latvijas basketbola valstsvienības sastāvā M. Grundmanis spēlēja no 1935. līdz 1938. gadam; saskaņā ar Latvijas Basketbola savienības (LBS) statistiku aizvadījis 20 valstsacīkstes. Izlases sastāvā oficiālās valstu sacīkstēs debitēja 19.01.1935. Rīgā pret Lietuvu (uzvara 123:10). Turpmāk bija svarīgs valstsvienības pamatsastāva spēlētājs. Pirmajā Eiropas basketbola čempionātā 05.1935. Ženēvā (Šveicē) Latvijas izlases sastāvā M. Grundmanis kļuva par Eiropas čempionu.

M. Grundmanis Latvijas basketbola valstsvienībā piedalījās vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē (Vācija) 08.1936. (Latvijas izlasei dalīta 15.–18. vieta) un otrajā Eiropas basketbola čempionātā Rīgā 05.1937. (Latvijai 6. vieta). Savu pēdējo spēli valsts izlasē M. Grundmanis aizvadīja 23.10.1938. Berlīnē pret Itāliju (uzvara 26:18), Latvijas izlases sastāvā izcīnot 1. vietu Berlīnes Starptautiskajā basketbola turnīrā. Valstsvienības sastāvā ir piedalījies treniņspēlēs pret Latvijas un ārvalstu basketbola komandām. 20. gs. 30. gados Rīgas basketbola izlases sastāvā M. Grundmanis startēja t. s. pilsētu sacīkstēs, tostarp pret Kauņas, Krakovas, Tallinas, Tērbatas, Varšavas izlasēm. Vēl 1939. gada sākumā iekļauts Latvijas basketbola izlases kandidātu sarakstā, taču drīzumā aktīva basketbolista gaitas pārtrauca.

Līdztekus basketbolam M. Grundmanis spēlēja futbolu. No 20. gs. 20. gadu beigām līdz 1930. gadam valsts turnīros startēja JKS futbola komandas sastāvā. 1931.–1933. gadā spēlēja Latvijas Sporta biedrības (LSB) futbola vienībā. 1934. gadā īslaicīgi atgriezās un spēlēja JKS futbola komandā. No 1935. līdz 1937. gadam (ar pārtraukumiem) spēlēja “V. Ķuzes” futbola komandā. M. Grundmaņa primārais sporta veids bija basketbols; tādēļ viņam nācās futbolu spēlēt periodiski un daudzkārt ilgstoši izlaist pārstāvēto futbola komandu spēles. 1939.–1940. gadā M. Grundmanis līdzdarbojās RPDS (Rīgas Pilsētas darbinieku sports) futbola komandā. Spēlēja Rīgas futbola izlases sastāvā t. s. pilsētu sacīkstēs pret citu Latvijas pilsētu futbola izlasēm. Futbolu M. Grundmanis spēlēja galvenokārt pussarga pozīcijā. M. Grundmanis nodarbojās arī ar volejbolu. Bijis basketbola un volejbola spēļu tiesnesis.

20. gs. 30. gados M. Grundmanis bija viens no izcilākajiem aizsargiem Latvijas basketbolā. Atzinīgi novērtēts par prasmēm aizsardzībā, pašaizliedzīgo attieksmi un visnopietnāko pieeju treniņu procesam. “M. Grundmaņa panākumi balstās galvenokārt uz lielisko pretinieka nosegšanas prasmi; tādēļ arī viņš vienmēr ir tas aizsargs, kas neiet līdzi uzbrucējiem, bet paliek atpakaļ pie groza,” viņa spēles stils raksturots izdevumā “Fiziskā kultūra un sports” (08.1938.).

Par spīti gūtajām traumām komandas interesēs ir piedalījies spēlēs. 08.1936., trenējoties pirms olimpisko spēļu basketbola turnīra, M. Grundmanis guva nopietnu plaukstas traumu, taču, būdams nozīmīgs valstsvienības saspēles dalībnieks, olimpiskajā turnīrā aizstāvēja Latvijas krāsas.

Nacistiskās okupācijas laikā mobilizēts Latviešu leģionā, nonāca Sarkanās armijas gūstā. Izdarījis pašnāvību gūstekņu nometnē Sarkandaugavā, Rīgā.

Latviešu sporta sabiedrībā tika augstu novērtēts Latvijas basketbola izlases dalībnieku, tajā skaitā M. Grundmaņa, sasniegums – čempionu tituls – pirmajā Eiropas basketbola čempionātā 1935. gadā. Izlasei no Ženēvas atgriežoties Rīgā, Latvijas Olimpiskā komiteja organizēja svinīgu sagaidīšanu ar pasākumu programmu. M. Grundmanis kopā ar pārējiem izlases dalībniekiem 10.1935. tika apbalvots ar Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) sudraba balvām un Latvijas Rokasbumbu spēļu savienības diplomiem. Saņēmis arī citus speciālus apbalvojumus, tostarp ASK sportistu godināšanas pasākumos. Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1935. gada Latvijas basketbola izlase un tās dalībnieki iekļauti LBS Goda zālē.

1935. gada Latvijas basketbola izlasei un tās panākumiem ir veltīta režisora Aigara Graubas spēlfilma “Sapņu komanda 1935” (pirmizrāde 19.11.2012. Rīgā), kurā M. Grundmaņa lomu atveidoja aktieris Mārtiņš Liepa. 2013. gadā izdevniecība “Apgāds Zvaigzne ABC” laida klajā Ilzes Zvejas, A. Graubas un Andreja Ēķa grāmatu “Sapņu komanda 1935. Laika stāsti”, kurā līdzās spēlfilmas “Sapņu komanda 1935” scenārijam un stopkadriem ir sniegta plaša dokumentāla informācija.