Par basketbola pirmsākumiem Latvijā uzskatāms 1920. gads, kad Rīgas Vingrotāju biedrības uzceltajā sporta zālē tika piestiprināti basketbola grozi. Tos sākotnēji izmantoja YMCA (Young Men’s Christian Association) amerikāņu jaunieši, kuri bija ieradušies Rīgā, lai palīdzētu jaunās Latvijas nacionālās armijas karavīriem. YMCA ne tikai iemācīja Latvijas jauniešiem basketbolu, bet arī atbalstīja materiāli, iekārtojot sporta zāles, klubus. 1922. gadā Rīgā tika nodibinātas pirmās basketbola komandas. 1923. gadā YMCA izsludinātajā basketbola turnīrā pieteicās 14 komandas. Pēc mēneša notika pirmais skolu basketbola turnīrs, kurā piedalījās astoņas komandas. 26.11.1923. tika nodibināta Latvijas Basketbola savienība (LBS), kura izsludināja pirmās Latvijas meistarsacīkstes. Tās notika 1924. gadā. Uzvarēja Latvijas Sporta biedrības komanda, atstājot otrajā vietā Jauniešu kristīgās savienības (JKS) vienību. Lai arī jau 1923. gadā Rīgas JKS komanda sacentās ar Igaunijas Jauniešu kristīgās savienības vienību, tomēr pirmā Latvijas basketbola izlases (valstsvienības) oficiālā spēle notika 29.04.1924. Tallinā (Igaunijā). Uzvaru ar rezultātu 20:16 guva Latvija. Šī spēle Eiropas basketbola vēsturē tiek uzskatīta par pirmo oficiālo valstsvienību spēli Eiropā. Par pašu nozīmīgāko devumu Eiropas un visas pasaules basketbola attīstībā uzskatāma Latvijas līdzdalība Starptautiskās Basketbola federācijas (Fédération internationale de basket-ball, FIBA) dibināšanā. Latvijas vārdā dokumentu parakstīja LBS pārstāvis Jāzeps Šadeiko.

1930. gadā Latvijā tika sarīkots pirmais sieviešu basketbola turnīrs. Tam pieteicās tikai trīs komandas. 1932. gadā LBS sarīkoja pirmās oficiālās Latvijas meistarsacīkstes basketbolā sievietēm. Līdz 1940. gadam Latvijas sieviešu basketbola izlasei bija tikai divas oficiālas valstu sacīkstes, abas spēles ar Lietuvu, kurās Latvija cieta zaudējumus. Latvijas vīriešu izlasei šajā periodā 56 valstsacīkstēs izcīnīja 38 uzvaras un vienu reizi cīnījās neizšķirti.

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) pirmās okupācijas laikā (1940) notika vairākas Latvijas un Lietuvas spēles, kā arī Baltijas Atsevišķā kara apgabala komandas (latvieši un lietuvieši) un Maskavas Kara Apgabala spēle, kurā uzvarēja baltieši ar 45:28. Oficiālā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) un Lietuvas PSR vīriešu komandu sacensībā 08.12.1940. uzvarēja Latvija ar 25:20. 12.1940. sākās Latvijas PSR meistarsacīkstes virslīgā desmit komandām un apgabalu meistarsacīkstes trīs līgās, sākotnēji 52 komandām, bet 14 tika izslēgtas. Sievietēm čempionāts bija paredzēts 1941. gada vasarā. Pirms tam notika Rīgas meistarsacīkstes, kurās piedalījās septiņas komandas. Uzvarēja “Dinamo-2” sieviešu komanda. Nacistiskās Vācijas okupācijas gados vīriešiem notika vairāki turnīri, bet 29.11.1942. sākās Latvijas meistarsacīkstes. Vīriešu virslīgā bija piecas komandas, uzvarēja “Starts”. Arī sieviešu čempionātā bija piecas komandas, uzvarēja ASK komanda. 1943. gads Latvijas basketbola vēsturē nozīmīgs ar vienīgo starptautisko spēli Berlīnē. Latvija 30.01. uzvarēja Berlīnes policijas sporta klubu (58:19), bet 01.02. spēlēja ar Berlīnes studentu komandu un uzvarēja ar 55:14. 1944. gadā sākās Latvijas meistarsacīkstes vīriešiem, kurās pirmo reizi bez Rīgas komandām piedalījās arī Liepājas komanda. Plašāka pārstāvniecība bija sieviešu čempionātā – sešas komandas no Rīgas, pa vienai no Liepājas un Jelgavas. Abus čempionātus 03.1944. pārtrauca karš.

Par Latvijas nacionālās vīriešu  izlases labākajiem sasniegumiem uzskatāma uzvara pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā un otrā vieta 3. Eiropas čempionātā 1939. gadā. Pēc neatkarības atgūšanas (1990) Latvijas vīriešu basketbola izlases labākie sasniegumi ir 5. vieta 2017. gada Eiropas čempionātā un 8. vieta 2001. un 2015. gada Eiropas čempionātā, kā arī iekļūšana 2023. gada pasaules čempionātā, kurā iegūta 5. vieta. Latvijas sieviešu basketbola izlases labākie sasniegumi ir 4. vieta 2007. gada Eiropas čempionātā un 6. vieta 2005. un 2017. gadā Eiropas čempionātā.

Dalība olimpiskajās spēlēs basketbolā jau nozīmē to, ka komanda ierindojusies 12 labāko pasaules komandu skaitā. Olimpiskajās spēlēs 2008. gadā Pekinā Latvijas sieviešu basketbola izlase izcīnīja 9. vietu. Latvijas sieviešu basketbola izlases dalība olimpiskajās spēlēs Pekinā pagaidām ir otrā reize, kad Latvijas basketbols pārstāvēts olimpiskajās spēlēs. Pirmā reize bija 1936. gada olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur piedalījās Latvijas vīriešu basketbola izlase un vīriešu basketbols pirmo reizi tika iekļauts olimpiādes sacensību programmā. Latvijas komanda trijās spēlēs izcīnīja vienu uzvaru un ierindojās 13.‒18. vietā.

Okupācijas gados (1940‒1990) Latvija kā valsts nevarēja piedalīties starptautiskajās basketbola sacensībās. Latvijas basketbola redzamākie pārstāvji šajā periodā bija sieviešu klubs “TTT” un vīriešu – ASK un “Rīgas VEF”. “TTT” sieviešu komanda 26 gadu laikā (1959‒1984) 23 reizes izcīnīja uzvaru PSRS čempionātā, 18 reizes uzvarēja Eiropas čempionvienību kausa izcīņā. Komanda izcīnījusi arī Liliānas Ronketi (Liliana Ronchetti) kausu sieviešu klubu komandām 1987. gadā. 1961. gadā PSRS viesojās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sieviešu basketbola izlase, kura Ļeņingradā sacentās ar PSRS čempionēm Rīgas “TTT” komandu. Rīdzinieces uzvarēja ar rezultātu 48:45. Arī Rīgas ASK vīriešu basketbola komanda 1955., 1957. un 1958. gadā izcīnīja PSRS čempiona nosaukumu. Kā valsts čempione Rīgas ASK vīriešu basketbola komanda piedalījās Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā un ieguva kausu, izcīnot pirmo vietu 1958., 1959. un 1960. gadā. Pasniedzot Eiropas kausu “TTT” sieviešu basketbola komandai 1960. gadā, FIBA ģenerālsekretārs Viljams Džonss (William Jones) nosauca Rīgu par Eiropas basketbola galvaspilsētu, jo abus Eiropas kausus bija izcīnījušas Rīgas komandas – "TTT" un ASK.

Tikai pēc 48 gadiem ‒ 2008. gadā ‒ FIBA Izaicinājuma kausa izcīņas finālspēlē “Rīgas Barons/LMT” komanda atkal atveda uz Rīgu vīriešu komandu konkurencē izcīnītu Eiropas kausu. Kopš 1990. gada basketbols Latvijā ir plaši izplatījies. No desmit Latvijas augstākās līgas komandām tikai trīs – VEF, “Latvijas Universitāte” un “Barons Kvartāls” ‒ ir Rīgas komandas. Pārējās septiņas ir no dažādām Latvijas pilsētām: Ventspils, Valmieras, Valkas, Liepājas, Ogres, Jūrmalas, Jēkabpils. Latvijā plaši attīstīts ir jaunatnes basketbols. Sacensībās piedalās ap 300 dažāda vecuma (11‒19 gadus veci) zēnu un 150 meiteņu komandas. 2016. gadā Latvijā bija 41 jaunatnes sporta izglītības iestāde ar 484 treniņu grupām basketbolā, kurās nodarbojās gandrīz 7000 bērnu un jauniešu. Latvijas jaunie basketbolisti uzrādījuši labu sniegumu daudzos Eiropas čempionātos. U20 meiteņu izlases komanda trīs reizes izcīnīja trešo vietu (2005, 2009, 2010), bet U20 zēni ‒ otro vietu 2013. gadā. U18 zēni divas reizes izcīnījuši trešo vietu (2007, 2010), bet U16 zēni ‒ otro vietu Eiropā 2014. gadā.

2016. gadā Latvijā bija 710 sporta bāzes un 2035 sporta objekti, kuros nodarbojas ar basketbolu. Lielākie no tiem ir Rīgā – “Arēna Rīga” un Olimpiskais centrs ‒, kā arī Olimpiskie centri Liepājā, Ventspilī, Valmierā. 2009. gadā Eiropas čempionāta finālturnīrs sievietēm un 2011. gadā pasaules čempionāts U19 zēniem notika Liepājā, Valmierā un "Arēnā Rīga". 2007. un 2014. gadā Eiropas jauniešu čempionāti notika Liepājā, Ventspilī. Ogrē, Grobiņā un Rīgā, bet 2015. gadā “Arēnā Rīga” notika Eiropas čempionāta vīriešiem D apakšgrupas spēles.

Latvijas basketbolā kopš pirmajiem panākumiem – Eiropas čempioniem 1935. gadā ‒ bijuši daudzi ievērojami basketbolisti. Par tādiem uzskatāmi visi 1935. gada Latvijas izlases basketbolisti ar tās kapteini, rezultatīvāko centra spēlētāju Rūdolfu Jurciņu. Seši Latvijas basketbolisti ir dažādu gadu olimpisko spēļu medaļnieki: Jānis Krūmiņš, Maigonis Valdmanis un Valdis Muižnieks ir sudraba medaļu ieguvēji trijās olimpiskajās spēlēs. Cēzaram Ozeram un Jurim Kalniņam ir pa vienai sudraba medaļai olimpiādē, bet vienīgais olimpiskās zelta medaļas basketbolā ieguvējs Latvijā ir Igors Miglinieks. Pie Eiropas un pasaules basketbola slavenībām pieskaitāmi bijušie “Rīgas VEF” komandas spēlētāji Oļģerts Jurgensons un Visvaldis Eglītis (attiecīgi 1963. un 1965. gada Eiropas čempioni), kā arī Valdis Valters – pasaules čempions 1982. gadā, sudraba medaļas ieguvējs 1986. gadā, kā arī četru Eiropas čempionātu medaļnieks, kurš 1981. gadā tika atzīts par Eiropas čempionāta vērtīgāko spēlētāju. Latvijas slavenākā basketboliste Dzidra Uztupe-Karamiševa ieguvusi četras zelta medaļas Eiropas čempionātos un trīs reizes izcīnīto Eiropas kausu čempionu komandām. Rīgas “TTT” centra spēlētājai Silvijai Ravdonei-Kroderei ir pasaules čempiones un divkārtējas Eiropas čempiones tituls. Otrai centra spēlētājai Skaidrītei Smildziņai-Budovskai ir trīs pasaules čempionātu un piecu Eiropas čempionātu zelta medaļas. Pati slavenākā Latvijas sieviešu basketboliste ir Uļjana Semjonova. Viņai ir divi olimpisko spēļu čempiones tituli, trīs pasaules čempionātu un desmit Eiropas čempionātu zelta medaļas. U. Semjonova uzņemta Basketbola slavas zālē Spingfīldā, ASV, sieviešu basketbola slavas zālē Noksvilā, ASV, un FIBA slavas zālē Ženēvā, Šveicē. Visi basketbolisti panākumus guva, spēlējot PSRS izlases komandas sastāvā.

Pēc neatkarības atgūšanas septiņi Latvijas basketbolisti spēlējuši NBA. Gundars Vētra 1992./1993. gada sezonā spēlēja Minesotas Timberwolves, Andris Biedriņš 2003.‒2013. gadā ‒ Goldensteitas Warriors un Jūtas Jazz, Dāvis Bertāns ‒ Sanantonio Spurs, pēc tam Vašingtonas Wizards un Dalasas Mavericks. Kristaps Porziņģis Ņujorkas Knicks spēlēja no 2015./2016. gada sezonas, bet 2018./2019. gada sezonā pārgāja uz Dallasas Mavericks, no 2022. gada spēlē Vašingtonas Wizards. No 2018. gada Brūklinas Nets, no 2021. gada Milvoku Bucks sastāvā spēlēja Rodions Kurucs, 2019. gada Ņūorleānas Pelicans spēlēja Dairis Bertāns, no 2019. gada (līdz 2021. gadam) Vašingtonas Wizards sastāvā bija Anžejs Pasečņiks. Latvijas basketbolistu Jāni Timmu draftēja Memfisas Grizzlies, taču kopš 2016./2017. gada sezonas viņš spēlē Eiropā. 2018./2019. gada sezonā Eirolīgā dažādu klubu sastāvā spēlēja seši Latvijas basketbolisti. Sievietēm nozīmīgākā ir Sieviešu nacionālās basketbola asociācijas (Women’s National Basketball Association, WNBA) līga, kurā spēlējušas divas Latvijas basketbolistes: Zane Tamane 2006. gadā Vašingtonas Mystics un 2012. gadā Fīniksas Mercury, bet Anete Jēkabsone-Žogota 2009./2010. gadā Konektikutas Sun un 2014. gadā Fīniksas Mercury. 

Latvijas basketbolistu panākumi cieši saistīti ar treneru teicamu darbu. Pirmās Eiropas čempionvienības treneri Valdemārs Baumanis, Rihards Dekšenieks un Ādolfs Grasis bija basketbola trenēšanas pamatlicēji Latvijā. Viņi kopā ar Augustu Raubenu bija pirmskara laika ievērojamākie Latvijas treneri basketbolā. Sieviešu basketbola trenera amata pamatlicējs Latvijā ir Oļģerts Altbergs, kurš izveidoja slaveno Rīgas “TTT” sieviešu komandu. Par vīriešu basketbola trenera amata pamatlicēju Latvijā uzskatāms Alfrēds Krauklis. Par Latvijas ievērojamāko treneri uzskatāms arī Aleksandrs Gomeļskis. Latvijas vīriešu basketbolam spēlētājus devuši jaunatnes treneri Artūrs Puravs, Jānis Rimbenieks un Aivars Brigmanis, kura audzēknis G. Vētra bija pirmais Latvijas basketbolists NBA. Šodienas labākā Latvijas basketbolista K. Porziņģa pirmais treneris bija Edvīns Sprūde.

Par pirmo Latvijas basketbola tiesnesi ar FIBA kategoriju kļuva pirmās valstsvienības treneris V. Baumanis, kurš tiesāja spēles 1936. gada olimpiādē Berlīnē. 1951. gadā FIBA kategorija tika piešķirta Miervaldim Ramānam, kurš tiesājis 1953. gada Eiropas čempionātā un 1954. gada Vispasaules studentu sporta spēlēs. 1953. gadā FIBA kategoriju ieguva Viesturs Baldzēns, kurš tiesāja 1952. un 1956. gada Eiropas sieviešu čempionāta spēles, bet 1953. gadā – vīriešu Eiropas čempionātu. 2017. gadā Latvijā bija septiņi aktīvi FIBA tiesneši, no kuriem labākais – Oļegs Latiševs ‒ tiesājis spēles visos galvenajos basketbola turnīros, ieskaitot olimpiskās spēles.

Latvijas basketbola vēsturē ilgtermiņā ievērojamākais organizators ir M. Ramāns, kurš 1956.‒1971. gadā bija LBS prezidents un deva ievērojamu ieguldījumu Rīgas “TTT” sieviešu un Rīgas ASK vīriešu, kā arī “Rīgas VEF” komandu izveidē un spēlētāju darbības iespēju nodrošināšanā, būdams Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks. Teicami organizatori bija basketbola treneri Imants Pļaviņš un Tālivaldis Pētersons. Ievērojamākais organizators pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija ekonomists un politiķis Ojārs Kehris, kurš 1997.‒2011. gadā vadīja LBS un bijis arī Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents. 2011.–2020. gadā LBS vadīja jurists Valdis Voins, kopš 2020. gada ‒ Raimonds Vējonis.

Basketbols Latvijā plaši atspoguļots dažādās mākslas formās, kas liecina par šī sporta veida nozīmīgumu Latvijas sabiedrībā. Latvijas basketbolam veltīta spēlfilma “Tāpēc, ka esmu Aivars Līdaks” (režisore Biruta Veldre, 1979, titullomā vēlākais basketbola treneris Aigars Brigmanis) un spēlfilma “Sapņu komanda” par Latvijas izlases triumfu 1. Eiropas basketbola meistarsacīkstēs (režisors Aigars Grauba, 2012). Dokumentālajā kino piemērs ir Armanda Tripāna filma "Leģenda. Uļjana Semjonova" (2015).

"TTT" sieviešu basketbola komanda atspoguļota Maijas Tabakas gleznā “Basketbols. TTT” (1980). Iepretim Ventspils olimpiskajam centram 2012. gadā tika atklāta ziedu skulptūra “Basketbola bumba” (tehniskais izpildījums ‒ SIA “AWA”).

Basketbola komandu panākumi iedvesmojuši muzikālu skaņdarbu radīšanai. Piemēram, "TTT" komandas desmit gadu jubilejai veltīta Elgas Igenbergas (mūzika) un Harija Heislera (vārdi) dziesma “Lielais basketbols” (1968). “Prāta vētras” (mūzika) un Renāra Kaupera (vārdi) dziesma “Esam un būsim” (2000) veltīta "ASK/ Brocēni-LMT" basketbola komandai un ieguvusi plašu popularitāti visu sporta veidu atbalstītāju vidū.

Dažādu mākslas virzienu, radošo cilvēku aizrautību ar basketbolu apliecināja tradicionālās un sabiedrībā ļoti populārās 20. gs. 80. gados aizsāktās basketbola spēles Mākslas dienu ietvaros.