Dzimis grāmatveža Kuno Frīdriha Dekšenieka un Dorotejas Otīlijas Dekšenieces (dz. Kocere) ģimenē. Kopā ar vecāku ģimeni sākumā dzīvoja tag. Ukrainas teritorijā, vēlāk – Maskavā. Pusaudža gados zaudēja tēvu. Maskavā R. Dekšenieks pabeidzis vidusskolu, uzsācis studijas inženiera specialitātē un pievērsies sportam. 1923. gadā kopā ar mātes ģimeni pārcēlās uz dzīvi Rīgā, Latvijā. 1923.–1924. gadā dienestā Latvijas armijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulkā Rēzeknē. 1933. gadā R. Dekšenieks pabeidza Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtu (mūsdienās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija).

Pēc atgriešanās Latvijā R. Dekšenieks ar panākumiem turpināja nodarboties ar dažādām vieglatlētikas disciplīnām, pievērsās basketbolam. Sākumā, dienēdams Latvijas armijā, pārstāvēja Rēzeknes “Armijas sporta klubu” (ASK), vēlāk īslaicīgi startējis no citām sporta biedrībām, bet no 20. gs. 20. gadu vidus pārstāvēja “Latvijas Sporta biedrību” (LSB).

R. Dekšenieks kļuva par Latvijas čempionu 110 m (1925, 1926, 1931), 800 m skrējienā (1926), 4x400 m skriešanas stafetē LSB komandas sastāvā (1927, 1928), olimpiskajā skriešanas stafetē (800+400+200+200 m) LSB komandas sastāvā (1928). R. Dekšenieks 1927. gadā uzstādīja Latvijas rekordu 400 m barjerskrējienā (rekords pastāvēja līdz 1932. gadam).

1927.–1930. gadā R. Dekšenieks startēja Latvijas vieglatlētu izlases sastāvā, pārstāvot Latviju pirmajās trijās valstsacīkstēs vieglatlētikā vīriešiem – 05.1927. Varšavā (Polijā), 06.1929. Rīgā un 06.1930. Tallinā (Igaunijā) – un sacenšoties ar Igaunijas un Polijas izlasēm. Valstsacīkstēs R. Dekšenieks startēja 110 m barjerskrējienā un 1500 m skriešanas distancē.

R. Dekšnieks 20. gs. 20. gados piedalījās Latvijas basketbola meistarsacīkstēs; sākumā, 1924./1925. gada sezonā, “LNK” (Latvju nacionālais klubs) komandā, vēlāk – LSB vienībā. 1928. gadā kļuva par Latvijas basketbola čempionu LSB sastāvā. 20. gs. 30. gadu sākumā aktīvā basketbolista gaitas pārtrauca, drīzumā kļūstot par pārstāvētās LSB basketbola komandas treneri, bet vieglatlētikā un citos sporta veidos epizodiski startēja vēl 20. gs. 30. gadu pirmajā pusē.

20. gs. 20. gados startēja slēpošanas sacensībās, vēlāk organizēja LSB slēpotāju izbraukumus slēpošanai ārpus Rīgas. R. Dekšenieks izcīnīja 2. vietu 1930.–1931. gadā Latvijā aizvadītajās t. s. All-around sacensībās, kas noritēja 10 dažādās disciplīnās, ietverot vieglatlētiku, peldēšanu, riteņbraukšanu, paukošanu, šaušanu, ātrslidošanu, slēpošanu.

R. Dekšenieks aktīvi darbojās Latvijai jaunu sporta veidu popularizēšanā un ieviešanā. No 1933. gada līdz 20. gs. 30. gadu vidum spēlēja jaunizveidotajā LSB rokasbumbas komandā, kuras sastāvā 1934. gadā izcīnīja 1. vietu rokasbumbas turnīrā Rīgā. Lai iepazīstinātu Latvijas sporta sabiedrību ar kērlingu, 21.01.1939. LSB slidotavā Rīgā (tag. Rīgas 49. vidusskolas teritorija) R. Dekšenieks rīkoja un piedalījās kērlinga demonstrācijas spēlē, kurai pats bija izgatavojis nepieciešamo inventāru. Sporta vidē saukts – Vecais.

R. Dekšnieks aktīvi līdzdarbojās sporta biedrības LSB organizatoriskajā darbā, no 20. gs. 30. gadu pirmās puses bija LSB abu dzimumu sportistu fiziskās sagatavotības treneris, vadīja LSB vingrošanas treniņus, trenēja LSB sieviešu volejbola komandu, līdz 1939. gadam bija Latvijas basketbola čempionāta Virslīgā startējušās LSB vīriešu basketbola komandas treneris. R. Dekšenieka trenētā LSB vienība Latvijas basketbola meistarsacīkstēs izcīnīja 3. vietu (1938).

Līdztekus tam no 20. gs. 30. gadu vidus līdz 1938. gadam R. Dekšenieks bija “Latvijas Dzelzceļnieku biedrības” (LDzB) Sporta sekcijas basketbola un volejbola treneris abu dzimumu komandām.

1938. gadā R. Dekšenieka trenētā LDzB sieviešu volejbola komanda kļuva par Latvijas čempionvienību. Ar panākumiem Latvijas basketbola meistarsacīkšu 1. līgā startēja R. Dekšenieka trenētā LDzB vīriešu basketbola komanda.

1938. gadā R. Dekšenieks līdzdarbojās “Latvijas Arodorganizāciju sporta” (LAS) sportistu trenēšanas darbā, tostarp trenēja LAS vīriešu basketbola komandu. 20. gs. 30. gadu beigās bija Latvijas Darba kameras (LDK) porta lietu pārzinis un sporta instruktors. 1939. gadā, pārtraucot LSB komandas trenera gaitas, R. Dekšenieks kļuva par 5. Rīgas aizsargu pulka sporta kluba (5.RAPSK) vīriešu basketbola komandas treneri Latvijas čempionātā Virslīgā, kā arī trenēja 5.RAPSK vieglatlētus.

No 01.1935 līdz pat valsts okupācijai 1940. gadā R. Dekšenieks bija Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) pieaicināts Latvijas vieglatlētu treneris; sākumā no 01.1935. pagaidu treneris, vēlāk (1935–1938) valsts trenera Veiko Rinnes palīgs, no 1938. gada – valsts treneris jeb galvenais treneris. R. Dekšenieks trenēja abu dzimumu Latvijas vieglatlētus.

1935. gadā R. Dekšenieks kļuva par Latvijas vīriešu basketbola izlases fiziskās sagatavotības treneri pirms dalības pirmajā Eiropas čempionātā 05.1935. Ženēvā (Šveicē), kopā ar treneri Valdemāru Baumani pavadīja izlasi uz turnīru, kur bija Latvijas izlases oficiālais pārstāvis jeb faktiski menedžeris. V. Baumaņa un R. Dekšenieka trenētā Latvijas izlase šajā turnīrā kļuva par pirmo Eiropas basketbola čempioni. 1935. gada vasarā R. Dekšenieks bija Latvijas studentu basketbola izlases treneris pirms tās dalības akadēmiskajās meistarsacīkstēs 08.1935. Budapeštā (Ungārija), kur Latvijas komanda kļuva par pasaules studentu čempioni. No 1936. gada pavasara R. Dekšenieks bija Latvijas vīriešu basketbola izlases treneris pirms tās dalības olimpiskajās spēlēs 08.1936. Berlīnē (Vācija); sākumā tikai fiziskās sagatavotības treneris, bet no 1936. gada vasaras vienīgais treneris (Latvija olimpiskajā basketbola turnīrā ieņēma dalītu 15.–18. vietu). 12.1937. R. Dekšenieks atkal kļuva par Latvijas vīriešu basketbola izlases treneri un šos pienākumus pildīja līdz 12.1938., kad no pienākumiem atkāpās aizņemtības dēļ. V. Baumaņa sastādītā un kopā ar R. Dekšenieku trenētā Latvijas vīriešu basketbola izlase 10.1938. izcīnīja pirmo vietu Berlīnes starptautiskajā basketbola turnīrā.

R. Dekšenieks trenēja Latvijas sieviešu basketbola izlasi 1938. gada pavasarī un tās pirmajā valstsacīkstē 28.05.1938. Rīgā (pret Lietuvu). 20. gs. 30. gadu beigās R. Dekšenieks trenēja “Universitātes Sporta” sieviešu basketbola komandu. 1940. gada pavasarī R. Dekšenieks bija Latvijas futbola izlases treneris, nodarbojoties galvenokārt ar fizisko sagatavotību, valstsvienības trenera Kārļa Upenieka slimības laikā.

No 20. gs. 20. gadu vidus R. Dekšenieks bija basketbola tiesnesis; pēc basketbola tiesnešu sadalīšanas trijās kategorijās, R. Dekšenieks 1936. gadā iedalīts vecāko tiesnešu (augstākajā) kategorijā. No 20. gadu otrās puses tiesāja volejbola spēles, 30. gados – rokasbumbas sacensības. No 20. gs. 20. gadu otrās puses līdz 1935. gadam R. Dekšenieks līdzdarbojās Latvijas Basketbola savienības (LBS) un vēlāk LBS funkcijas pārņēmušās Latvijas Rokasbumbu spēļu savienības (LRBSS) valdē, ir pildījis LBS kasiera pienākumus. 08.1935. ievēlēts par priekšsēdētāja biedru jeb vietnieku, taču drīzumā, 09.1935., aizņemtības dēļ no LRBSS valdes izstājās.

No 20. gs. 30. gadu vidus līdz pat valsts okupācijai 1940. gadā R. Dekšenieks bija aktīvs aizsargu fiziskās audzināšanas instruktors, teorētisko un praktisko apmācību vadītājs, aizsargu fiziskās audzināšanas kursu lektors visā Latvijas teritorijā. R. Dekšenieks apmācīja aizsargu fiziskās audzināšanas un sporta instruktorus, tiesnešus, sportistus, sporta pulciņu priekšniekus; vadīja aizsargiem praktiskas slēpošanas apmācības un basketbola treniņspēles. Kā fiziskās audzināšanas instruktors un Latvijas Vieglatlētikas savienības treneris R. Dekšenieks vadīja dažādu sporta biedrību vieglatlētu treniņus.

20. gs. 30. gadu nogalē V. Dekšnieks izstrādāja speciālas tabulas vieglatlētu sasniegumu novērtēšanai, tostarp sieviešu desmitcīņas punktu vērtēšanas tabulu. Publicēja sporta, fiziskās sagatavotības, vieglatlētikas treniņu metodiskos materiālus periodiskajos izdevumos “Aizsargs”, “Fiziskā Kultūra un Sports”, “Sporta Pasaule”.

Sākoties Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) īstenotajai Latvijas okupācijai, R. Dekšenieks turpināja Latvijas vieglatlētu trenēšanu, kļuva par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) vieglatlētu izlases treneri (1940–1941). Padomju okupācijas laikā bija LPSR sieviešu basketbola izlases treneris, Metālrūpniecības strādnieku arodbiedrības Fizkultūras biroja vieglatlētu treneris, VEF basketbolistu treneris, Rīgas “Spartaka” vieglatlētu treneris.

R. Dekšenieks arī nacistiskās okupācijas laikā, no 1941. jūlija līdz 1944. gadam, bija Rīgas vieglatlētu treneris. Kara laikā piedalījās basketbolistu trenēšanā. 1942./1943. gada sezonā līdzdarbojās “Valmieras Sporta biedrības” (VSB) basketbolistu trenēšanā, trenēja Rīgas vīriešu basketbola izlasi un pavadīja to 01.1943. izbraukuma turnejā uz Vāciju, 1943./1944. gada sezonā trenēja “Daugaviešu” vīriešu basketbola komandu.

20. gs. 40. gadu pirmajā pusē R. Dekšenieks pievērsās Latvijas sporta vēstures informācijas apkopšanai, pievēršot vērību arī vēsturiskām sporta norisēm ārpus Rīgas; vadīja sporta biedrību darbinieku kursus un sporta darbinieku sanāksmes, bija Latviešu sporta un fiziskās kultūras apvienības (LSFKA) referents, 1944. gadā iecelts par LFSKA Jaunatnes fiziskās audzināšanas un sporta daļas vadītāju.

Otrā pasaules kara beigās un pēc kara atradās bēgļu gaitās Vācijā, dzīvoja Eslingenē. No 1945. līdz 1948. gadam aktīvi darbojās Eslingenes latviešu YMCA (Young Men’s Christian Association) klubā, bija tā Sporta un fiziskās kultūras nozares vadītājs, sportistu treneris, valdes loceklis, vadīja sporta laukuma izbūvi. Trenēja Eslingenes latviešu YMCA basketbola komandu, bija basketbola spēļu tiesnesis. Līdzdarbojās latviešu bēgļu izveidotajā Latviešu sporta un fiziskās audzināšanas padomē (LSFAP), par sporta problemātiku rakstīja latviešu periodiskajiem izdevumiem “Sporta Pasaules Magazina” un “Latvju Sports”.

06.1948. ieradās uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), sākumā apmetās Ņujorkā, kur strādāja par namu pārvaldnieku un sētnieku. Drīzumā, 09.1948., pārcēlās uz Tahomu, Vašingtonas pavalstī, kur uzsāka darbu kokgriezēju darbnīcā. Pēc pārcelšanās uz ASV R. Dekšenieka aktīva dalība latviešu sporta organizēšanas darbā apsīka.

Raksturots kā aizrautīgs fiziskās audzināšanas instruktors un prasīgs treneris. Sniedza būtisku ieguldījumu latviešu vieglatlētu un citu sporta veidu pārstāvju fiziskajā sagatavotībā. Jau no 20. gs. 30. gadu vidus Latvijas sporta sabiedrībā R. Dekšenieks augstu novērtēts par ieguldījumu Latvijas sieviešu sporta attīstībā. 20. gs. 30. gadu beigās atzīts arī par vienu no labākajiem latviešu basketbola treneriem. Par īpaši veksmīgu atzīta R. Dekšenieka trenera darbs tandēmā ar V. Baumani.

R. Dekšenieks saņēmis virkni godalgu par izcīnītajiem panākumiem konkrētās sacensībās. LSB 40 gadu jubilejas ietvaros apbalvots ar speciālu diplomu (1931), saņēmis LVS goda zīmi par izciliem nopelniem un darbību vieglatlētikas sportā (1934). Daudzkārt godināts ar Latvijas Basketbola savienības pateicībām, tostarp par rokasbumbas turnīra organizēšanu (1934). Apbalvots ar Latvijas Aizsargu organizācijas Nopelnu krustu (1939). Par nopelniem sportā apbalvots ar LSFKA nozīmi (1943). Godinot R. Dekšenieku un atvadoties no viņa pirms izceļošanas uz ASV, Eslingenes latviešu YMCA 04.05.1948. Eslingenē organizēja speciālu basketbola turnīru ar latviešu, lietuviešu un igauņu basketbola komandu dalību.

Godinot R. Dekšenieka piemiņu, tuvinieki uzreiz pēc viņa nāves 12.1982. paziņoja par Riharda Dekšenieka piemiņas stipendijas dibināšanu. Stipendija piešķirta trimdas latviešu sportistam, kurš studē fizisko audzināšanu.

Latviešu sporta sabiedrībā tika augstu novērtēts Latvijas basketbola izlases dalībnieku un treneru, tajā skaitā R. Dekšenieka, sasniegums – čempionu tituls – pirmajā Eiropas basketbola čempionātā 1935. gadā. Izlasei no Ženēvas atgriežoties Rīgā, Latvijas Olimpiskā komiteja organizēja svinīgu sagaidīšanu ar pasākumu programmu. Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1935. gada Latvijas basketbola izlase un tās dalībnieki iekļauti LBS Goda zālē.

1935. gada Latvijas basketbola izlasei un tās panākumiem ir veltīta režisora Aigara Graubas spēlfilma “Sapņu komanda 1935” (pirmizrāde 19.11.2012. Rīgā), kurā R. Dekšenieka lomu atveidoja aktieris Vilis Daudziņš. 2013. gadā izdevniecība “Apgāds Zvaigzne ABC” laida klajā Ilzes Zvejas, A. Graubas un Andreja Ēķa grāmatu “Sapņu komanda 1935. Laika stāsti”, kurā līdzās spēlfilmas “Sapņu komanda 1935” scenārijam un stopkadriem ir sniegta plaša dokumentāla informācija.

20. gs. 20.–30. gados Latvijas basketbola izlasē, LSB un Rīgas ASK basketbola komandās spēlēja arī R. Dekšenieka brālēns Bruno Dekšenieks, Latvijas armijas virsnieks.