Pirmās ziņas par ātrslidošanu (slidskriešanu) kā sporta veidu Latvijas teritorijā atrodamas 19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā desmitgadē, kad Rīgā un Jelgavā ātrslidošanu savā programmā iekļāva vairākas sporta biedrības un norisinājās pirmās zināmās sacensības šajā sporta veidā. Vienas no pirmajām organizācijām, kas nodarbojās ar ātrslidošanu Rīgā, bija 2. Rīgas riteņbraucēju biedrība (“2.RRB”; tās Slidskrējēju nodaļa dibināta 1898. gadā), “Eisklub”, “Kaiserwald”, “Marss”. Ātrslidošanas sacensības Latvijas teritorijā tika organizētas arī Pirmā pasaules kara laikā.

Ātrslidošanas sporta organizēšanu un attīstīšanu jau neatkarīgā Latvijā uzņēmās Latvijas Ziemas sporta savienība (LZSS) un tās ietvaros organizētā Slidskriešanas (Ātrslidošanas) sekcija. No 1921. gada notika oficiālas Latvijas meistarsacīkstes (čempionāti) ātrslidošanā. Jau no 20. gadu pirmās puses Latvijā norisinājās starptautiskas ātrslidošanas sacensības un Latvijas ātrslidotāji piedalījās starptautiskās sacensībās ārpus valsts robežām. 1926. gadā Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Slidošanas savienībā (International Skating Union, ISU). Latvijai bija uzticēts sarīkot 1939. gada Eiropas ātrslidošanas čempionātu.

20. gs. 30. gados, īpaši pēc Latvijas ātrslidotāju panākumiem starptautiskajās sacensībās, ātrslidošana kļuva par vienu no populārākajiem ziemas sporta veidiem Latvijā.

Sākoties padomju okupācijai, 1940. gadā tika iznīcināta neatkarīgās Latvijas sporta sistēma, slēgtas līdzšinējās sporta organizācijas, bet ātrslidošana Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR) tika pakārtota Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) kārtībai. Faktiski beidzās Latvijas pārstāvniecība ISU, Latvijas meistarsacīkšu vietā norisinājās LPSR čempionāts, un LPSR ātrslidotāji tika iekļauti PSRS sacensību apritē. Nacistiskās okupācijas laikā norisinājās dažādas ātrslidošanas sacensības, t.sk. okupētās Latvijas 1942. gada ātrslidošanas meistarsacīkstes.

Pēc Otrā pasaules kara ātrslidošanas sports Latvijā bija zaudējis daudzus sportistus un sporta darbiniekus. Latvijas lokālā līmeņa ātrslidošanas sacensībās piedalījās ieceļojušie ātrslidotāji, kuri sportot sākuši citviet PSRS.

Padomju okupācijas laikā starptautiskās sacensībās Latvijas sportistiem bija jāpārstāv PSRS, un 60.–70. gados izcilus sasniegumus starptautiskā līmenī kā PSRS sportiste guva latviešu ātrslidotāja Lāsma Kauniste. Ātrslidošanas popularitāte 70. gadu gaitā Latvijā ievērojami saruka. Strauji samazinājās sporta organizāciju un sportistu skaits ātrslidošanā. Pēc tam, kad 70. gadu otrajā pusē ar ātrslidošanu pārstāja nodarboties sporta biedrība “Lokomotīve” un ātrslidošanas nodaļu slēdza Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skola (BJSS), ar ātrslidošanu kā sportu nodarbojās tikai Rīgas 7. BJSS (tagad Sporta skola “Arkādija”) ātrslidošanas nodaļa. Kad 1988. gadā tika likvidēta Rīgas 7. BJSS ātrslidošanas nodaļa, sporta veids Latvijā faktiski beidza pastāvēt.

03.12.1991. atjaunota Latvijas dalība ISU. 90. gados vienīgā profesionālā ātrslidošanas sporta pārstāve bija Ilonda Lūse. 2000./2001. gada sezonā Latvijā aktīvi sāka nodarboties ar ātrslidošanai radniecīgo sporta veidu šorttreku, kurā pieredzi guva daudzi slidotāji. Viens no šorttrekistiem, Haralds Silovs, ir pievērsies arī ātrslidošanai, kļūstot par nozīmīgāko Latvijas ātrslidošanas sporta pārstāvi 21. gs.

Starpkaru posma nozīmīgākās valsts līmeņa sacensības bija Latvijas meistarsacīkstes (čempionāti) 1921.–1924. un 1926.–1940. gadā (nenotika 1925. gadā nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ). Tajās Latvijas meistara jeb čempiona titulu (sākumā arī – Latvijas labākā slidskrējēja nosaukums) izcīnīja daudzcīņā – vairāku distanču kopvērtējumā. No 1936. gada Latvijas meistarsacīkstēs piedalījās arī sievietes; pirmoreiz tas notika 500 m distancē. Vienīgā dalībniece bija Tatjana Meiksina (Drīziņa). Bez sāncensēm vai turpmāk skaitliski nelielā konkurencē startējusī T. Meiksina tiek uzskatīta par pirmo Latvijas čempioni sievietēm (1936–1938).

No pirmajām oficiālajām Latvijas meistarsacīkstēm 1921. gadā uzvarētājam tika pasniegts Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes (no 1922. gada – Valsts prezidents) dāvātais ceļojošais kauss. Aleksandrs Eberleins trīs gadus pēc kārtas (1921–1923) izcīnīja Latvijas čempiona titulu un atbilstoši šīs balvas izcīņas noteikumiem ieguva Čakstes kausu. No 1924. gada Latvijas čempionātā atkal tika izcīnīts Valsts prezidenta J. Čakstes dāvātais ceļojošais kauss, kuru trīs reizes pēc kārtas izcīnīja (1924, 1926, 1927) Alberts Rumba. No 1928. gada Latvijas meistarsacīkstēs tika izcīnīta Valsts prezidenta Gustava Zemgala ceļojošā balva, kuru arī, uzvarot trijos čempionātos pēc kārtas (1928–1930), ieguva A. Rumba. 1928., 1931. un 1935. gada Latvijas ātrslidošanas meistarsacīkstes norisinājās Latvijas olimpiādes jeb vispārējo (vispārīgo) sporta svētku ietvaros, un to uzvarētāji vienlaikus kļuva arī par Latvijas olimpiskajiem čempioniem (A. Rumba 1928. un 1931. gadā, Alfons Bērziņš 1935. gadā).

Starpkaru posmā norisinājās arī dažādu sporta biedrību eksternas (atklātas) un internas (iekšējas) sacensības, t.sk. Latvijas Sporta biedrības (“LSB”; līdz 1922. gadam – “2.RRB”) sacensības, “Strādnieku sports un sargs” (līdz 1925. gadam ‒ Strādnieku sporta savienība, “SSS”) meistarsacīkstes, Latvijas Arodorganizāciju sporta (“LAS”) meistarsacīkstes. Notika arī dažādu pilsētu un teritoriālu apgabalu meistarsacīkstes, skolu un jauniešu sacensības. 30. gados par lokāliem ātrslidošanas sacensību centriem izveidojās Alūksne, Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Smiltene, Ventspils. Daugavpilī norisinājās Latgales ātrslidošanas meistarsacīkstes, kā arī “LSB” un Armijas sporta kluba (“ASK”) Daugavpils nodaļu rīkotie ledussvētki ar ātrslidošanas paraugdemonstrējumiem. 30. gadu beigās LZSS rīkoja sacensības ar labāko Latvijas ātrslidotāju dalību Alūksnē uz Alūksnes ezera ledus un Smiltenē uz Tepera ezera ledus. 02.1940. Smiltenē norisinājās Latvijas pilsētu savstarpējās sacensības ar četru pilsētu komandu dalību.

Nacistiskās okupācijas laikā Latvijas teritorijā tika aizvadītas dažādas ātrslidošanas sacensības – okupētās Latvijas čempionāts, dažādu pilsētu un teritoriālo apgabalu čempionāti, kā arī vienreizīgas sacīkstes. No 1942. gada norisinājās Latvijas jaunatnes (junioru) čempionāts.

Padomju okupācijas laikā par nozīmīgākajām sacīkstēm kļuva LPSR čempionāts, kur čempioni tika noskaidroti daudzcīņā. No 70. gadu otrās puses LPSR čempionus noskaidroja arī atsevišķās distancēs un sprinta daudzcīņā.

Padomju perioda (40.–80. gadu) dažādos laika posmos ievērību izpelnījās arī Alūksnes balvu izcīņa, sacensības “Atklātais celiņš”, sporta biedrības “Daugava” meistarsacīkstes, sporta biedrības “Dinamo” Rīgas un republikāniskās meistarsacīkstes, Paula Felsberga piemiņas balvas izcīņa Smiltenē, sporta biedrības “Lokomotīve” sacensības, LPSR ziemas sporta spēļu ātrslidošanas sacensības, LVU (Latvijas Valsts universitāte; tagad Latvijas Universitāte) meistarsacīkstes, jauno ātrslidotāju sacensības “Mūsu cerību ledus”, Rīgas čempionāts, Rīgas pilsētas Kultūras un atpūtas parka balvas izcīņa, sacensības “Sudraba slidas”, sporta biedrības “Vārpa” lauku jaunatnes sacensības, dažādi LPSR skolu un jaunatnes čempionāti. Līdz pat 80. gadiem, ieskaitot starpkaru posmu, liela daļa masveida sacensību Latvijas teritorijā bija nestandarta – t.i., skrejceļi, to garums vai inventārs (slidas) neatbilda ātrslidošanas noteikumu prasībām. Daudzas sacensību norisinājās ar parastajām, hokeja vai bendija slidām.

70. gados ievērojami samazinājās ātrslidošanas sacensību un to dalībnieku skaits. 80. gadu pirmajā pusē pārtrauca aizvadīt LPSR čempionātus. Valsts čempionātu norise nav atjaunota.

Latvija kā valsts ātrslidošanā ir bijusi pārstāvēta desmit ziemas olimpiskajās spēlēs (1924, 1928, 1936, 1994, 1998, 2002, 2010, 2014, 2018, 2022). Ātrslidotājs A. Rumba bija viens no diviem pirmajiem sportistiem, kuri pārstāvēja Latvijas valsti olimpiskajās spēlēs. Pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 01.1924. Šamonī (Francijā) A. Rumba četru ātrslidošanas distanču kopvērtējumā – daudzcīņā – izcīnīja 7. vietu. Otrajās ziemas olimpiskajās spēlēs 02.1928. Sanktmoricā (Šveicē) A. Rumba bija vienīgais Latvijas sportists. Labāko rezultātu viņš sasniedza 1500 m distancē, kur izcīnīja 14. vietu.

Ceturtajās ziemas olimpiskajās spēlēs 02.1936. Garmišā-Partenkirhenē (Vācijā) piedalījās trīs Latvijas ātrslidotāji – Jānis Andriksons, A. Bērziņš un Arvīds Lejnieks. Labāko sniegumu uzrādīja A. Bērziņš, izcīnot dalītu 14.‒15. vietu 500 m distancē.

Padomju okupācijas laikā Latvijas ātrslidotāji bija pārstāvēti tikai vienās ziemas olimpiskajās spēlēs – 02.1968. Grenoblē (Francijā) PSRS ātrslidotāju izlases sastāvā L. Kauniste izcīnīja 5. vietu 1500 m distancē. Tas bija viņas augstākais rezultāts šajās spēlēs.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvija ātrslidošanā ir bijusi pārstāvēta septiņās ziemas olimpiskajās spēlēs. I. Lūse piedalījās olimpiskajās spēlēs 02.1994. Lillehammerē (Norvēģijā), 02.1998. Nagano (Japānā) un 02.2002. Soltleiksitijā (Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV); H. Silovs 02.2010. Vankūverā (Kanādā), 02.2014. Sočos (Krievijā), 02.2018. Phjončhanā (Korejas Republikā jeb Dienvidkorejā) un 02.2022. Pekinā (Ķīnā). Augstākais I. Lūses sasniegums olimpiskajās spēlēs bija 1994. gadā iegūtā 25. vieta 3000 m distancē. H. Silova augstākais sasniegums ātrslidošanā olimpiskajās spēlēs ir 2018. gadā izcīnītā 4. vieta 1500 m distancē. Ievērības cienīgs fakts, ka 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs H. Silovs startēja divos sporta veidos – ātrslidošanā un šorttrekā.

Latvija ir bijusi pārstāvēta 28 pasaules ātrslidošanas čempionātos – 14 vīriešiem daudzcīņā (1927, 1928, 1936–1939, 2012–2019), trijos vīriešiem sprinta daudzcīņā (2011–2013), septiņos vīriešiem individuālajās distancēs (2011, 2013, 2015, 2016, 2019–2021), trijos sievietēm daudzcīņā (1995–1997) un vienā sievietēm sprinta daudzcīņā (1998). Septiņos pasaules čempionātos sievietēm daudzcīņā (1962, 1966–1970, 1973) un vienā pasaules čempionātā sievietēm sprinta daudzcīņā (1970) ir piedalījušās Latvijas ātrslidotājas, pārstāvot PSRS izlasi.

Pirmoreiz pasaules ātrslidošanas čempionātā Latvija pārstāvēta 02.1927. Tamperē (Somijā), kur A. Rumba daudzcīņā – četru distanču kopvērtējumā – izcīnīja 8. vietu. Pasaules čempionātā 02.1928. Davosā (Šveicē) A. Rumba ierindojās 12. vietā daudzcīņā. Pasaules čempionātā 02.1936. Davosā Latviju pārstāvēja trīs sportisti – J. Andriksons, A. Bērziņš un A. Lejnieks. Labākos panākumus guva A. Bērziņš, izcīnot 8. vietu daudzcīņā. A. Bērziņš pasaules čempionātā 02.1937. Oslo (Norvēģija) izcīnīja 9. vietu un 02.1938. Davosā 4. vietu daudzcīņā. Vislielākā Latvijas pārstāvniecība bija pasaules čempionātā 02.1939. Helsinkos (Somijā), kur startēja četri Latvijas ātrslidotāji: A. Bērziņš kļuva par pasaules vicečempionu daudzcīņā, Pēteris Strods ieņēma 6. vietu, Aleksandrs Tabaks 7. vietu, Elmārs Bite 12. vietu daudzcīņā.

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas Latviju pasaules čempionātos un Eiropas čempionātos ātrslidošanā ir pārstāvējuši divi sportisti – H. Silovs un I. Lūse. H. Silovs ir pārstāvējis Latviju 18 pasaules ātrslidošanas čempionātos – astoņos daudzcīņā (2012–2019), trijos sprinta daudzcīņā (2011–2013), septiņos vīriešiem individuālajās distancēs (2011, 2013, 2015, 2016, 2019–2021). H. Silova augstākais sasniegums pasaules čempionātos daudzcīņā ir trīsreiz izcīnīta 7. vieta – 02.2012. Maskavā (Krievija), 02.2013. Hamārā (Norvēģija) un 03.2018. Amsterdamā (Nīderlande). H. Silova augstākie sasniegumi pasaules ātrslidošanas čempionātos individuālajās distancēs ir 02.2015. Hērenvēnā (Nīderlande) izcīnītā 4. vieta masu startā, 02.2020. Soltleiksitijā iegūtā 7. vieta masu startā un 02.2016. Kolomnā (Krievijā) ieņemtā 8. vieta 1500 m distancē. H. Silova labākais sniegums pasaules čempionātos sprinta daudzcīņā (kopvērtējumā divreiz 500 m un divreiz 1000 m distances) bija 01.2012. Kalgari (Kanādā), kur izcīnīta 17. vieta (t.sk. 5. vieta vienā no 1000 m distancēm).

I. Lūse ir pārstāvējusi Latviju četros pasaules čempionātos – trijos daudzcīņā (1995–1997) un vienā sprinta daudzcīņā (1998).

PSRS izlasi pasaules čempionātos pārstāvēja Latvijas ātrslidotājas Ārija Gulīte (Marksa-Ebele) un L. Kauniste. Pasaules čempionātā daudzcīņā 02.1962. Imatrā (Somija) Ā. Gulīte izcīnīja 8. vietu. L. Kauniste startēja septiņos pasaules čempionātos – sešos daudzcīņā (1966–1970, 1973) un vienā sprinta daudzcīņā (1970). 01.1969. Grenoblē L. Kauniste kļuva par pasaules čempioni daudzcīņā jeb absolūto pasaules čempioni. Pasaules čempionātā 02.1967. Deventerā (Nīderlande) L. Kauniste izcīnīja pasaules vicečempiones titulu daudzcīņā.

Latvija ir bijusi pārstāvēta 20 Eiropas ātrslidošanas čempionātos – 11 vīriešiem daudzcīņā (1926, 1938, 1939, 2010–2016, 2019), divos vīriešiem individuālajās distancēs (2018, 2020) un septiņos sievietēm daudzcīņā (1994–1997, 1999, 2000, 2002). Divos Eiropas čempionātos daudzcīņā sievietēm (1970, 1973) piedalījās Latvijas ātrslidotāja L. Kauniste, pārstāvot PSRS izlasi.

Pirmoreiz Eiropas čempionātā Latvija bija pārstāvēta 01.1926. Šamonī; A. Rumba ieguva 5. vietu daudzcīņā. Eiropas čempionātā 01.1938. Oslo A. Bērziņš izcīnīja 12. vietu daudzcīņā. Vislielākā Latvijas ātrslidotāju pārstāvniecība bija Eiropas čempionātā Rīgā 02.1939., kur startēja seši Latvijas sportisti – A. Bērziņš (kļuva par Eiropas čempionu), P. Strods (7. vieta daudzcīņā), Elmārs Bite (11. vieta), A. Tabaks (14. vieta), Alfrēds Bite (18. vieta), Jānis Grantiņš (21. vieta).

Ātrslidošanā astoņos Eiropas čempionātos daudzcīņā (2010–2016, 2019) un vienā ar masu startu (2020) Latviju pārstāvēja H. Silovs. Viņa augstākais sasniegums daudzcīņā ir 6. vieta divos Eiropas čempionātos – 01.2012. Budapeštā (Ungārijā) un 01.2016. Minskā (Baltkrievijā). H. Silova augstākais sasniegums atsevišķās distancēs Eiropas ātrslidošanas čempionātos daudzcīņā ir 01.2019. Kollalbo (Itālijā) izcīnītā 1. vieta 500 m distancē. H. Silovs piedalījās arī Eiropas čempionātos individuālajās distancēs (2018, 2020), kur viņa augstākie sasniegumi ir 01.2018. Kolomnā izcīnītā 7. vieta 1500 m distancē un 01.2020. Hērenvēnā iegūtā 7. vieta masu startā.

Septiņos Eiropas čempionātos sievietēm daudzcīņā (1994–1997, 1999, 2000, 2002) Latviju pārstāvēja I. Lūse. Viņas augstākie sasniegumi ir 01.2000. Hamārā izcīnītā 17. vieta 3000 m distancē un 01.2002. Erfurtē (Vācijā) izcīnītā 18. vieta 500 m distancē. PSRS ātrslidotāju izlases sastāvā Eiropas čempionātos daudzcīņā L. Kauniste 01.02.1970. Hērenvēnā izcīnīja 7. vietu un 02.1973. Brandbu (Norvēģijā) kopvērtējumā ieguva 8. vietu.

Pēc Otrā pasaules kara sākšanās tika atcelts plānotais pasaules čempionāts 02.1940. Oslo, kur tā vietā norisinājās sacensības, kas tika dēvētas par neoficiālo pasaules čempionātu. Kopvērtējumā uzvarēja un par neoficiālo pasaules čempionu kļuva A. Bērziņš. Ievērojams starptautisks sasniegums bija J. Andriksona izcīnītais pasaules studentu čempiona tituls daudzcīņā (500 m, 1000 m, 1500 m un 5000 m distanču kopvērtējumā) pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs 02.1935. Sanktmoricā (Šveicē). J. Andriksons pārstāvēja Latviju arī pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs 1933. un 1939. gadā. Latvijas ātrslidotāji Artūrs Dāle un Roberts Vithofs startēja t.s. strādnieku ziemas olimpiādē 02.1931. Mircušlāgā (Austrijā). Nozīmīgas sacensības starpkaru posmā ar Latvijas ātrslidotāju izlases dalību bija valstsacīkstes pret citu valstu izlasēm (Igauniju, Norvēģiju, Poliju). L. Kauniste ir izcīnījusi zelta godalgas vecmeistaru sacensībās – t.s. meistaru pasaules čempionātos (World Championships Masters) dažādās disciplīnās savās vecuma grupās 01.2002. Hamarā, 02.2004. Incellē, 02.‒03.2009. Bjugnā (Norvēģijā).

Padomju okupācijas laikā LPSR ātrslidotāji startēja PSRS līmeņa sacensībās – PSRS čempionātā, PSRS kausa izcīņā, PSRS jaunatnes čempionātā, Sergeja Kirova piemiņas sacensībās, Jakova Meļņikova piemiņas sacensībās, sporta biedrību un arodbiedrību Vissavienības sacensībās, resoru (dzelzceļa, armijas) reģionālajās sacensībās, kā arī dažādās PSRS republiku balvu izcīņās un pilsētu sacensībās. Latvijas PSR ātrslidotāju izlase sacentās ar citu PSRS republiku izlasēm.

Augstākos panākumus PSRS čempionātos sievietēm guva L. Kauniste: trīs reizes PSRS čempione atsevišķās distancēs (1000 m – 1967, 1969; 1500 m – 1968) un trīs reizes PSRS vicečempione daudzcīņā (1968–1970). PSRS čempionātos vīriešiem augstākos sasniegumus izcīnīja A. Bērziņš (vicečempions daudzcīņā, 1941) un P. Strods (3. vieta daudzcīņā, 1948). LPSR ātrslidotājs Vladimirs Majorovs 1970. gadā kļuva par PSRS jaunatnes čempionu daudzcīņā, uzvarot visās četrās distancēs (500 m, 1500 m, 3000 m un 5000 m). 

20. gs. 20.–30. gados valsts līmeņa un starpvalstu ātrslidošanas sacensības bija LZSS un tās Ātrslidošanas (Slidskriešanas) sekcijas pārraudzībā. Starpkaru posmā ātrslidošanā ievērojamas sporta biedrības bija “ASK”, “LAS”, “LSB”, Latvijas Universitātes Akadēmiskā sporta biedrība (“LU ASB”), “Makkabi”, “Marss”, “SSS”, Strādnieku sporta biedrība “Cīņa”, Ventspils “Spars”.

Padomju okupācijas laikā ātrslidošanu pārraudzīja dažādas LPSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas (FKSK) struktūrvienības, no 1959. gada – LPSR Ātrslidošanas federācija. LPSR teritorijā ievērojamākās sporta organizācijas ātrslidošanā dažādos padomju okupācijas laika posmos bija “Daugava”, “Dinamo”, “Lokomotīve”, LVU, “ODO” (ОДО, Окружной дом офицеров; dažkārt latviskoti – AVN, Apgabala virsnieku nams), “SKIF” (СКИФ, Спортивный клуб института физкультуры; saukta arī – LVFKI, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts), “Spartaks”, “Vārpa”. Kad 1988. gadā tika likvidēta Rīgas 7. BJSS ātrslidošanas nodaļa, LPSR Ātrslidošanas federācija faktiski pārtrauca darbību.

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ātrslidošanas norises pārrauga 90. gadu sākumā izveidotā Latvijas Slidošanas asociācija (LSA; oficiāli reģistrēta 07.07.1993.), kuras pārziņā ir arī daiļslidošana, sinhronā slidošana un šorttreks.

Visu laiku izcilākie Latvijas ātrslidotāji bija 1939. gada Eiropas čempions un pasaules vicečempions A. Bērziņš un 1969. gada pasaules čempione L. Kauniste.

Līdz 20. gs. 40. gadiem ievērojami ātrslidotāji Latvijā bija J. Andriksons, Herberts Baumanis, Mihails Beitlers, A. Bērziņš, A. Bite, E. Bite, Vilis Cimermanis, A. Eberleins, J. Grantiņš, Roberts Ībens, Aleksejs Jurjevs, A. Lejnieks, Alfrēds Lukstiņš, Jānis Pētersons, A. Rumba, P. Strods, A. Tabaks, R. Vithofs.

Vīriešu konkurencē 40.–80. gados labākie LPSR ātrslidotāji bija Romans Baranovskis, Jānis Deisons, Jānis Dūviņš, Pauls Felsbergs, Vladimirs Fiļipovs, Toivo Kauniste, Arvīds Leinerts, Fēlikss Leitis, Sergejs Lukjanovs, V. Majorovs, Valdis Mālenders, Jānis Misa, Mihails Morozovs, Ojārs Murovs, Arvīds Niparts, Elmārs Pāne, Ēriks Puksts, Boriss Rogalis, P. Strods, Aleksandrs Višķers. Mūsdienu ātrslidošanā ievērojamus panākumus guvis H. Silovs.

Sieviešu konkurencē visu laiku izcilākās Latvijas ātrslidotājas ir bijušas L. Kauniste un Ā. Gulīte, bet ievērojamas Latvijas ātrslidotājas bija arī Ilze Aleksejeva (Ritenberga), Margarita Apsīte, Alda Bebre, Ārija Birkāne, Anna Bogatova (Ķīse), Valentīna Bogatova (Rone), Tamāra Bogunova, Silvija Gaidule, Signe Grasmane (Stabiņa), Lidija Indrikova, Aina Kļaviņa, Lauma Leite, T. Meiksina (Drīziņa), Inese Priede, Emīlija Sokolova (Leja), Karina Šļemina.

20. gs. 20.–30. gados ātrslidošanas organizatoriskajā darbā ievērojamu ieguldījumu sniedza LZSS un tās Ātrslidošanas sekcijas darbinieki, īpaši – Jēkabs Kārkliņš un A. Rumba. Būtiski nopelni Latvijas ātrslidotāju sagatavošanā vietējiem un starptautiskiem startiem bija ātrslidotāju trenerim R. Vithofam.

Padomju okupācijas laikā par nozīmīgu ātrslidošanas darbinieku kļuva P. Strods, kurš bija LPSR FKSK priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas un Jūrmalas FKSK priekšsēdētājs, Rīgas jaunatnes sporta skolas direktors un 40.–70. gados ilggadējs dažādu sporta organizāciju ātrslidošanas treneris. Taču kritiski vērtēta P. Stroda aktīvā kolaborācija ar padomju okupācijas režīmu, kaitējot konkrētiem sportistiem un režīma interesēs noniecinot starpkaru posma Latvijas ātrslidotāju sasniegumus.

Ar panākumiem LPSR ātrslidotāju trenera darbu veica A. Leinerts. LPSR Ātrslidošanas federācijas ilggadējā priekšsēdētāja bija A. Ķīse (agrāk Bogatova). Ievērojamu ieguldījumu ir sniegusi L. Kauniste, Rīgas 7. BJSS direktore (1976–1988) un ātrslidotāju trenere.

Starpkaru posmā par ievērojamāko ātrslidošanas sacensību norises vietu Latvijā kļuva skrejceļš Rīgas “ASK” laukumā K. Barona ielā (tag. Rīgas centra sporta kvartāls), kur norisinājās arī 02.1939. Eiropas ātrslidošanas čempionāts. Nozīmīgas ātrslidošanas sacensības tika aizvadītas Rīgā arī “LSB” laukumā K. Valdemāra un Sporta ielu stūrī (tagad Rīgas 49. vidusskolas teritorija), Ģimnāziju un universitātes slidotavā Esplanādē (no 1934. gada – Vienības laukums). Rīgā ātrslidotāju treniņi un sacensības norisinājās arī uz dabīgo ūdenskrātuvju ledus Rīgā, t.sk. uz Bābelītes ezera, Ķīšezera, Māras dīķa, Lielupes un Daugavas ledus. Ātrslidošanas skrejceļi tika ierīkoti ārpus Rīgas – Alūksnē, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rīgas Jūrmalā, Smiltenē, Ventspilī un citviet.

Nacistiskās okupācijas laikā ātrslidotāju skrejceļi tika ierīkoti un sacensības norisinājās Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Dundagā, Jelgavā, Kandavā, Smiltenē, Valmierā, Ventspilī un citviet. Kara apstākļos daudzviet bija ierīkoti nestandarta skrejceļi.

Padomju okupācijas laikā nozīmīgas ātrslidošanas sacīkstes norisinājās Rīgā – “Dinamo” stadionā (līdz 1940. gadam – Jaunekļu kristīgās savienības laukums) Ķieģeļu ielā (no 1954. gada – Emiļa Melgaiļa iela), Kultūras un atpūtas parka slidotavā Mežaparkā, VEF stadionā Ropažu ielā (1961.–1990. gadā Jurija Gagarina iela), sporta biedrības “Daugava” slidotavā pie 1905. gada parka (tagad Grīziņkalna parks), sporta biedrības “Spartaks” velotrekā Ļeņina ielā 207 (tagad Brīvības gatve; agrākais “Marsa” velotreks), sporta biedrības “Lokomotīve” laukumā Altonavas ielā (no 1985. gada Ojāra Vācieša ielā), uz Linezera, Bābelītes ezera, Māras dīķa un Daugavas ledus. Ātrslidošanas skrejceļi periodiski tika ierīkoti un sacensības norisinājās Alūksnē, Apguldē, Balvos, Bauskā, Brocēnos, Cēsīs, Cesvainē, Daugavpilī, Ilūkstē, Jēkabpilī, Jelgavā, Kazdangā, Krustpilī (kopš 1962. gada – Jēkabpils pilsētas daļa), Kuldīgā, Lielvārdē, Liepājā, Liepnā, Limbažos, Mārcienā, Ozolniekos, Saldū, Smiltenē, Talsos, Tukumā, Valmierā, Vangažos, Ventspilī, Vijciemā, Višķos un daudzviet citur; vairumā gadījumu ierīkojot skrejceļus uz ūdenskrātuvju ledus. Noteikumu prasībām atbilda tikai retais skrejceļš Rīgā un ārpus tās. Ievērojamākās LPSR līmeņa sacensības norisinājās galvenokārt Rīgā, kā arī vairākkārt tika aizvadītas Alūksnē un Cēsīs.