Arheoloģiskie izrakumi divos izrakumu laukumos 24 m2 kopplatībā tika veikti no apbedījumiem brīvajā stāvajā kalna ziemeļaustrumu nogāzē, kur zemes virspusē bija redzams tumšs kultūrslānis. Nogāzes vidusdaļā, netraucētās pamatzemes līmenī, 0,6–0,7 m dziļumā konstatēta mākslīgi veidota terase ar 0,4–0,5 m platu un pamatzemē par 0,2 m iedziļinātu grāvīti. Tuvāk pilskalna plakumam, ap 2–3 m no pirmās terases un grāvīša, 0,7 m dziļumā tika atklāts vēl otrs 0,4 m plats grāvītis. Ne terase, ne grāvītis virs zemes nebija redzami. Tur tika atsegtas divas stabu bedres.
Grāvīša dibenā bija īpaši nokrautu, degušu akmeņu kaudzīte, zem kuras atrada sivēna žokļa fragmentu, kas, iespējams, varētu tikt uzlūkots par būvupuri. To varētu skaidrot tā, ka, sākot būvēt nocietinājuma sienu, izprasot augstāko spēku labvēlību, sienas pamatā tika likts ziedojums – daļa sivēna galvas. Pašu sivēnu ziedotāji varēja apēst ar būves uzsākšanu vai citām rituālām darbībām saistītā mielastā.
Atrastas bezripas, ar nagiespiedumiem rotātās jeb kniebtās, švīkātās un gludās keramikas lauskas – kopā 294 fragmenti. Agrākais pilskalna izmantošanas posms, kas saistāms ar švīkātās keramikas lietojumu, nevar būt jaunāks par mūsu ēras 1. gadu tūkstoša vidu. Apmestās un ar nagiespiedumiem rotātās keramikas lietojums attiecināms jau uz vēlāku laiku – galvenokārt vidējo dzelzs laikmetu, ticamāk, tā otro pusi. Šķiet, ka šī otrā pilskalna attīstības fāze jau ir saistāma ar latgaļu ienākšanu aptuveni mūsu ēras 1. gadu tūkstoša trešā un ceturtā ceturkšņa mijā. Ratinieku pilskalna apdzīvotība, šķiet, aprāvusies ar mūsu ēras 1. gadu tūkstoša beigām, kad nozīmi sāka iegūt Rēzeknes pilskalns. Ēvalda Mugurēviča vadītie arheoloģiskie izrakumi Rēzeknes pilskalnā parādīja, ka latgaļi to sāka apdzīvot ar 9. gs., un tas aptuveni sakrīt ar apdzīvotības izbeigšanos Ratinieku pilskalnā. Zīmīgi, ka Ratinieku kapsētas kalna pilskalnam raksturīgie mākslīgie pārveidojumi – terases, nocietinājuma grāvīši – konstatēti arheoloģisko izrakumu gaitā, tomēr nav neiespējams, ka daļa šo pārveidojumu ir vēl saglabājusies un jaušama kalna reljefā.
