Vārdu veido зар ‘paziņojums’ + piedēklis лиг, bet Eiropas valodās ienākusī forma acīmredzot ir no tjurku yarlek. Sākotnēji ar šo vārdu apzīmēja statusā augstākā rīkojumu statusā zemākajam, bet vēlāk jebkuru rakstisku rīkojumu.

Jarliks varēja būt arī diplomātiska nota vai līgums ar citu valdnieku. Parasti tas bija dokuments, uz kā pamata valdnieks iecēla amatā, piešķīra titulu vai statusu (gan impērijas dienestā esošām personām, gan vasaļvalstu valdniekiem, gan reliģisko konfesiju vadītājiem), pilnvaroja kādu personu rīkoties viņa vārdā, nosakot šo pilnvaru robežas, atbrīvoja no dažu nodokļu maksāšanas un tamlīdzīgi. Izdot šādu jarliku bija tiesības gan hanam, hanei, gan provinču vietvalžiem.

Senkrievu kņazistēs uz īpaša jarlika pamata kādam no kņaziem tika piešķirtas tiesības dēvēties par lielkņazu, ievākt nodokļus Zelta ordas labā, īstenot tiesu varu un likumus. Sākotnēji senkrievu kņazi pēc sava investitūras jarlika devās uz Karakorumu, vēlāk uz Saraju.