AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 4. jūnijā
Māris Rīmenis

Rodžers Federers

(Roger Federer; 08.08.1981. Bāzelē, Šveicē)
šveiciešu tenisists
Rodžers Federers pēc uzvaras French Open tenisa turnīra atklāšanas spēlē. Francija, 27.05.2004.

Rodžers Federers pēc uzvaras French Open tenisa turnīra atklāšanas spēlē. Francija, 27.05.2004.

Fotogrāfs Horacio Villalobos. Avots: Corbis via Getty Images, 524086310.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme
  • 3.
    Darbība sportā jaunībā
  • 4.
    Profesionālā karjera 
  • 5.
    Lielākie panākumi
  • 6.
    Novērtējums
  • 7.
    Atzinība un apbalvojumi
  • 8.
    Ietekme kultūrā
  • 9.
    Labdarība
  • Multivide 4
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme
  • 3.
    Darbība sportā jaunībā
  • 4.
    Profesionālā karjera 
  • 5.
    Lielākie panākumi
  • 6.
    Novērtējums
  • 7.
    Atzinība un apbalvojumi
  • 8.
    Ietekme kultūrā
  • 9.
    Labdarība
Kopsavilkums

Rodžers Federers ir viens no visu laiku labākajiem tenisistiem pasaulē, 20 Grand Slam titulu ieguvējs vienspēlēs.

Izcelsme

R. Federera tēvs Roberts Federers (Robert Federer) ir vācu izcelsmes šveicietis, māte Linete Federera (Lynett Federer, pirms laulībām Duranda, Durand) dzimusi Dienvidāfrikas Republikā (DĀR), viņam ir māsa Diāna Federera (Diana Federer). R. Federera vecāki strādāja lielā farmācijas kompānijā un satikās tēva R. Federera dienesta komandējumā DĀR. R. Federera bērnība pagāja Birsfeldenē, netālu no Šveices un Vācijas robežas. Ar tenisu R. Federers sāka nodarboties astoņu gadu vecumā, kaut bērnībā daudz spēlēja arī badmintonu un basketbolu.

Darbība sportā jaunībā

Pirmo maču starptautiskā līmenī junioriem R. Federers aizvadīja 1996. gadā 14 gadu vecumā Šveicē. 1998. gadā R. Federers kļuva par junioru čempionu Vimbldonā vienspēlēs un dubultspēlēs, rudenī spēlēja US Open junioru finālā. Junioru vecumā uzvarēja vairākos Starptautiskās Tenisa federācijas (International Tennis Federation, ITF) turnīros, ieskaitot titulu prestižajā Orange Bowl Maiami. R. Federers neilgu laiku bija pasaules reitinga līderis junioriem, taču jau agri sāka koncentrēties profesionālajai karjerai, kad arī gūti vislielākie panākumi.

Kā  ikvienam Šveices pilsonim,  jaunietim bija obligāts dienests armijā, bet 2003. gadā par īpašiem sasniegumiem R. Federeru atbrīvoja no aktīvā dienesta. Bija tikai jāapgūst iemaņas civilās aizsardzības spēkos un jāmaksā trīs procenti no ienākumiem šajā posmā. Pašam tenisistam ir Šveices un DĀR dubultpilsonība.

Debija profesionālajā tūrē notika 1998. gadā Swiss Open Gštadē, kad R. Federers no rīkotājiem saņēma speciālo ielūgumu jeb wild card, bet pirmajā kārtā viņš zaudēja. Pirmā uzvara tūrē togad bija Tulūzā. Pirmo reizi Top 100 (Top 100) reitingā viņš iekļuva 1999. gada septembrī 18 gadu vecumā. Togad tika izcīnīts pirmais dubultspēļu tituls Spānijā Challenger turnīru līmenī, bet pirmais tituls vienspēlēs R. Federeram bija Milānā 2001. gadā. R. Federera talants profesionālajā tūrē izpaudās agri, viņam bija lieliska tehnika un bumbas izjūta, tomēr pirmajos gados viņš vēl nebija fiziski un arī psiholoģiski noturīgs, bieži ļoti labi sāka spēles, bet nespēja šādu sniegumu saglabāt līdz galam. 

Profesionālā karjera 

2001. gadā R. Federers sagādāja pirmo lielāko sensāciju,19 gadu vecumā Vimbldonas astotdaļfinālā piecos setos (7:6, 5:7, 6:4, 6:7, 7:5) uzvarot septiņkārtējo šī turnīra čempionu amerikāni Pītu Samprasu (Petros (Pete) Sampras), pārtraucot amerikāņa 31 uzvarēto spēļu sēriju pēc kārtas Vimbldonā. Ceturtdaļfinālā R. Federers tomēr zaudēja britam Timam Henmanam (Timothy (Tim) Henry Henman), bet par R. Federeru tenisa pasaulē jau sāka runāt kā par daudzsološu spēlētāju.

2000. gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā R. Federers palika ceturtais, toties olimpiskajā ciematā viņš iepazinās ar Šveices tenisisti Mirku Vavriņecu (Miroslava (Mirka) Vavrinec). Izveidojās tuvākas attiecības, un abi 2009. gada 11. aprīlī Bāzelē apprecējās. Ģimenē aug četri bērni: dvīnes Mila Federere (Myla Federer) un Čārlena Federere (Charlena Federer) un dvīņi Leo Federers (Leo Federer) un Lenijs Federers (Lenny Federer).

2002. gadā Hamburgā R. Federers ieguva pirmo Masters series turnīra titulu, pirmo reizi iekļūstot pasaules reitinga Top 10 (Top 10). No 1998. līdz 2002. gadam R. Federers spēlēja 10 turnīru finālos, bet piedzīvoja sešus zaudējumus. 2001. kopā ar Martinu Hingisu (Martina Hingis) Šveices izlasē ieguva Hopmena kausu (Hopman Cup) jauktajām komandām Austrālijā. Pirmo reizi R. Federers kļuva par Profesionālās tenisistu asociācijas (Association of Tennis Professionals, ATP) reitinga līderi 2004. gadā, bet pēdējo reizi šajā godā viņš bija 36 gadu vecumā 2018. gada februārī, kas ir mūsdienu tenisa rekords.

Lielākie panākumi

R. Federers 302 nedēļas karjerā bija pirmais pasaules reitingā, kas ir teju seši gadi. 14 sezonās pēc kārtas (2002–2015) R. Federers sezonu beidza labāko desmitniekā pasaules reitingā, tas ir otrs ievērojamākais sasniegums pēc Džimija Konorsa (James (Jimmy) Scott Connors).

Vienspēlēs karjerā  R. Federeram ir 103 tituli (Dž. Konorsam – 109). Grand Slam titulu ziņā vienspēlēs R. Federers, kuram ir 20 tituli, ir trešais labākais vēsturē pēc Novaka Džokoviča (Новак Ђоковић), kuram ir 24 tituli, un Rafaela Nadala (Rafael Nadal Parera), kuram ir 22 tituli. Piecas reizes atzīts par Profesionālās tenisistu asociācijas gada spēlētāju, un piecus gadus Starptautiskā Tenisa federācijas pasludināja R. Federeru par pasaules čempionu.

Astoņas reizes R. Federers triumfēja Vimbldonā, kas ir visvairāk no visiem tenisistiem vēsturē. Viņš uzvarēja visos Grand Slam turnīros, bet ne vienā kalendārajā gadā. R. Federeram ir 27 tituli Masters sērijas turnīros, kas ir trešais labākais rādītājs aiz N. Džokoviča un R. Nadala. R. Federeram ir 65 uzvaras pēc kārtas zāles seguma laukumos laika posmā no 2003. gada jūlija līdz 2008. gada jūlijam, un šis rekords nav pārspēts.

2014. gadā Šveices izlasē R. Federers ieguva Deivisa kausu (Davis Cup), finālā uzvarot Franciju. Kopā vienspēlēs bilance Deivisa kausa izcīņā ir 40 uzvaras un astoņi zaudējumi  

Zelta medaļu viņš ieguva 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs dubultspēļu turnīrā kopā ar savu tautieti Stanu Vavrinku (Stanislas (Stan) Wawrinka), sudrabu – 2012. gada Londonas olimpisko spēļu vienspēļu turnīrā.

R. Federers bija viens no Leivera kausa (Laver cup) izcīņas dibinātājiem, šajā turnīrā savā starpā sacenšas Eiropas un pārējās pasaules izlases. Pirmais turnīrs notika 2017. gadā un Eiropas izlasē spēlēja arī R. Federers. Šī turnīra laikā viņš pirmo reizi aizvadīja dubultspēli kopā ar savas karjeras sīvāko sāncensi spāni R. Nadalu. R. Federers Eiropas izlasē spēlēja līdz pat 2022. gadam, un viņa pēdējais mačs tenisa karjerā bija dubultspēle tieši kopā ar R. Nadalu. Karjeras laikā R. Federers tenisa laukumā nopelnījis 130 miljonus 594 tūkstošus Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolāru, ieguvis 103 titulus un vienspēlēs uzvarējis 1251 spēlē.

Rodžers Federers ar Vimbldonas turnīra trofeju pēc uzvaras vīriešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 06.07.2003.

Rodžers Federers ar Vimbldonas turnīra trofeju pēc uzvaras vīriešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 06.07.2003.

Fotogrāfs Jeff Overs. Avots: BBC News & Current Affairs via Getty Images, 466647005.

Novērtējums

R. Federers izcili spēlēja visu segumu laukumos, taču vismazāk panākumu viņam bija māla laukumos, jo gandrīz tajā pašā laikā te izpaudās milzīga R. Nadala dominance. R. Federers laukumā bija ātrs, tehnisks, viņam bija savs spēles un uzvedības stils. Tenisistam bija lieliska serve (vidējais pirmās serves ātrums karjerā ap 200 km/h), arī spēle pie tīkla, izcils sitiens no labās puses jeb forhand. Sitienu no kreisās puses jeb backhand R. Federers izpildīja ar vienu roku, kas nav pārāk raksturīgi mūsdienās, bet tas dod vairāk variāciju nekā abrocīgam sitienam. Karjeras beigu daļā R. Federers savā spēlē arvien vairāk izmantoja arī saīsinātos sitienus jeb drop shot. 

Velsas princese Katrīna, Rodžers Federers un Mirka Federere (Mirka Federer) karaliskajā ložā Vimbldonas tenisa turnīra otrajā dienā. Londona, Anglija, 04.07.2023.

Velsas princese Katrīna, Rodžers Federers un Mirka Federere (Mirka Federer) karaliskajā ložā Vimbldonas tenisa turnīra otrajā dienā. Londona, Anglija, 04.07.2023.

Fotogrāfs Karwai Tang. Avots: WireImage/Getty Images, 1515075160.

Atzinība un apbalvojumi

Septiņas reizes R. Federers pasludināts par Šveices gada labāko sportistu. 2011. gadā Reputācijas institūts (Reputation Institute; pasaulē vadošais reputācijas pārvaldības un konsultāciju uzņēmums) atzina R. Federeru par otru cienījamāko, apbrīnojamāko un uzticamāko personību pasaulē aiz Nelsona Mandelas (Nelson Mandela), tenisists šajā vērtējumā bija priekšā Bilam Geitsam (William Henry Gates III) un Stīvam Džobsam (Steven Paul Jobs). Britu raidsabiedrība Britu apraides korporācija (British Broadcasting Corporation, BBC) četras  reizes atzinusi R. Federeru par gada personību sportā. Četrus gadus pēc kārtas (2005–2008) prestižajā Laureus balvas aptaujā viņš atzīts par pasaules gada sportistu (Laureus World Sports Award for Sportsman of the Year), piekto reizi šāds gods – 2018. gadā. Dažādās aptaujās daudzkārt atzīts par pasaulē stilīgāko vīrieti. R. Federeram par godu izlaistas pastmarkas ne tikai Šveicē, bet arī Austrijā. Forbes pētījumā R. Federers deviņus gadus pēc kārtas bijis pasaulē pelnošākais tenisists (2007–2015). Profesionālās tenisistu asociācijas spēlētāju konsīlija prezidents (2008–2014).

Ietekme kultūrā

R. Federers ir viens no visu laiku populārākajiem pasaules sportistiem. Viņam ir ne tikai izcili sasniegumi laukumā, bet arī džentlmeņa cienīga uzvedība, tenisists daudz paveicis sabiedriskajā dzīvē. Daudzās respektablās aptaujās R. Federers atzīts par visu laiku izcilāko tenisistu, pats sportists pret to izturas rezervēti, jo ir grūti salīdzināt sportistus un viņu sasniegumus dažādos laika periodos. R. Federera laikus tenisā dēvēja par tenisa zelta ēru, jo teniss strauji uzplauka un kļuva arvien populārāks, turklāt tūrē parādījās vēl vairāki diženi tenisisti – R. Nadals, N. Džokovičs un Endijs Marejs (Sir Andrew Barron Murray) –, tik daudz zvaigžņu vienlaikus tenisā nekad nav bijis.

2013. gadā R. Federers nodibināja savu modes un stila kompāniju RF, sākumā izlaižot smaržas.

2016. gadā R. Federeru aptaujā Šveicē atzina par šīs valsts visu laiku vislabāk atpazīstamo personu pasaulē, apsteidzot Vilhelmu Tellu (Wilhelm Tell) un Albertu Einšteinu (Albert Einstein). Plašā aptaujā R. Federeram bija trīsreiz vairāk balsu nekā V. Tellam un četrreiz vairāk nekā A. Einšteinam.

2017. gadā  dzimtās Bāzeles universitāte piešķīra R.Federeram goda doktora grādu par izcilo starptautisko reputāciju un labdarību Āfrikas bērnu labā.

2019. gadā R. Federers kļuva par pirmo vēl dzīvo personu Šveicē, kurš attēlots uz naudas monētas (sākumā uz 20 franku monētas, vēlāk Swissmint izlaida arī 50 franku zelta monētu ar tenisista  attēlu).

R. Federeru tūrē dēvēja gan par Federer Express, gan FED Express un FedEx, tāpat viņu sauca par Maestro, arī karali Rodžeru.

2021. gada oktobrī Bāzelē ar speciālu dizainu noformēja tramvaju, kuru nodēvēja par Federer Express, – tramavajs izrotāts ar dažādiem attēliem, kas atspoguļo sportista iespaidīgākos mirkļus. Vācijā, Halles pilsētā, kopš 2012. gada ir Rodžera Federera aleja (Roger-Federer-Allee), tāda ir arī Šveicē, Bīlē (1 Allée Roger Federer) .

Labdarība

2003. gadā tika nodibināts Rodžera Federera fonds (Roger Federer Foundation), kas visā pasaulē palīdz trūcīgiem bērniem izglītoties un sportot. Īpaši daudz R. Federers palīdz DĀR bērniem, jo tā ir viņa mātes dzimtene. Gadu gaitā fondā R. Federers investējis 78 miljonus eiro (2022. gada dati), palīdzot aptuveni 2,4 miljoniem bērnu. Fonds daudzkārt palīdzējis arī dažādās dabas stihijās cietušajiem visā pasaulē. 2006. gadā R. Federers kļuva par UNICEF Labas gribas sūtni (Goodwill Ambassador). R. Federera un R. Nadala labdarības mači Āfrikai (Match for Africa) 2010. gadā Cīrihē un Madridē savāca vairāk nekā četrus miljonus dolāru ziedojumiem bērniem.

2020. gada maijā R. Federers pirmo reizi Forbes pētījumā tika atzīts par pasaulē pelnošāko sportistu, kaut Covid-19 pandēmijas dēļ tobrīd faktiski nekas tenisā nenotika. Lielu daļu ienākumu R. Federeram devuši veiksmīgie reklāmas līgumi ar pasaulē slaveniem zīmoliem, turklāt ļoti ienesīga izrādījās viņa akcionāra darbība jaunajā Šveices apavu un sporta apģērbu firmā On running (jeb On). Pateicoties R. Federera vārdam, uzņēmuma popularitāte un vērtība strauja auga. Daži līgumi, piemēram, ar tenisa rakešu firmu Wilson, R. Federeram noslēgti pat līdz viņa mūža galam, kas ir rets gadījums sportā. R. Federers ir pirmais tenisists vēsturē un viens no retajiem sportā vispār, kurš balvās un reklāmās kopā nopelnījis jau vairāk nekā vienu miljardu dolāru.

Multivide

Rodžers Federers pēc uzvaras French Open tenisa turnīra atklāšanas spēlē. Francija, 27.05.2004.

Rodžers Federers pēc uzvaras French Open tenisa turnīra atklāšanas spēlē. Francija, 27.05.2004.

Fotogrāfs Horacio Villalobos. Avots: Corbis via Getty Images, 524086310.

Rodžers Federers Vimbldonas turnīra spēlē pret Pītu Samprasu. Londona, Anglija, 02.07.2001.

Rodžers Federers Vimbldonas turnīra spēlē pret Pītu Samprasu. Londona, Anglija, 02.07.2001.

Fotogrāfe Rebecca Naden. Avots: PA Images/PA Images via Getty Images, 830671150. 

Rodžers Federers ar Vimbldonas turnīra trofeju pēc uzvaras vīriešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 06.07.2003.

Rodžers Federers ar Vimbldonas turnīra trofeju pēc uzvaras vīriešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 06.07.2003.

Fotogrāfs Jeff Overs. Avots: BBC News & Current Affairs via Getty Images, 466647005.

Velsas princese Katrīna, Rodžers Federers un Mirka Federere (Mirka Federer) karaliskajā ložā Vimbldonas tenisa turnīra otrajā dienā. Londona, Anglija, 04.07.2023.

Velsas princese Katrīna, Rodžers Federers un Mirka Federere (Mirka Federer) karaliskajā ložā Vimbldonas tenisa turnīra otrajā dienā. Londona, Anglija, 04.07.2023.

Fotogrāfs Karwai Tang. Avots: WireImage/Getty Images, 1515075160.

Rodžers Federers pēc uzvaras French Open tenisa turnīra atklāšanas spēlē. Francija, 27.05.2004.

Fotogrāfs Horacio Villalobos. Avots: Corbis via Getty Images, 524086310.

Saistītie šķirkļi:
  • Rodžers Federers
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Rodžera Federera fonda tīmekļa vietne
  • Rodžera Federera oficiālā tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Bowers, Ch., Federer: the definitive biography, London, John Blake Publishing, 2021.
  • Clarey, Ch., The Master: the long run and beautiful game of Roger Federer, New York, Twelve, 2021.
  • Fest, S., Roger Federer and Rafael Nadal: the lives and careers of two tennis legends, New York, Skyhorse Publishing, 2016.
  • Stauffer, R., Roger Federer: the biography, La Vergne, Birlinn Ltd, 2021.

Māris Rīmenis "Rodžers Federers". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/204381-Rod%C5%BEers-Federers (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/204381-Rod%C5%BEers-Federers

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana