US Open tenisa turnīrs regulāri notiek Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) kopš 1881. gada, tās ir otras senākās sporta sacensības ASV pēc Kentucky Derby zirgu skriešanās sacīkstēm. US Open sākas augusta pēdējā pirmdienā un turpinās divas nedēļas. Tas ir vienīgais Grand Slam turnīrs, kas notika arī Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, tāpat arī Covid-19 pandēmijas laikā.

Pirmie turnīri tika aizvadīti Ņūportā, Rodailendas pavalstī, kur mūsdienās atrodas starptautiskā tenisa slavas zāle. Sākumā (1884–1911) darbojās tā saucamā izaicinājuma jeb challenge sistēma, kurā čempionam bija garantēta vieta nākamā gada turnīra finālā, bet viņa pretinieku noskaidroja nākamā gada turnīra gaitā. 1887. gadā turnīrā sāka piedalīties arī sievietes, kuras gan spēlēja Filadelfijā, turienes kriketa klubā. 1915. gadā turnīru pārcēla uz Foresthilu Kvīnsā, Ņujorkas pavalstī. No 1921. līdz 1923. gadam US Open notika Filadelfijā, bet gadu vēlāk tas atkal notika Foresthilā, kur bija uzbūvēts jauns un daudz vērienīgāks komplekss ar 14 tūkstošiem skatītāju vietu centrālajā stadionā. 1922. gadā tika radīta spēlētāju izsēšanas sistēma pēc reitinga, lai spēcīgākie nevarētu tikties savā starpā jau pirmajās kārtās. Līdz 1924. gadam Starptautiskā Tenisa federācija (International Tennis Federation, ITF) US Open oficiāli neiecēla Grand Slam turnīru statusā.

Kopš 1978. gada turnīrs notiek Billijas Džīnas Kingas (Billie Jean King) vārdā nosauktajā nacionālajā tenisa centrā Flašingmedovsā, Kvīnsā, Ņujorkas pavalstī. Liela daļa ienākumu no biļetēm, reklāmas, TV pārraižu un citu mediju tiesībām tiek izmatoti, lai attīstītu tenisu ASV.

US Open pirmsākumos amatieru ērā visvairāk uzvaru vīriešu vienspēlēs (7) ir amerikāņiem Ričardam Sīrsam (Richard Sears) laikā no 1881. līdz 1887. gadam,Viljamam Lārnedam (William Larned) laikā no 1901. līdz 1911. gadam un Bilam Tildenam (Bill Tilden) laikā no 1920. līdz 1929. gadam. Sievietēm amatieru ērā visvairāk titulu ir Norvēģijas/ASV dubultpilsonei Mollai Melorijai (Molla Mallory), kas laikā no 1915. līdz 1926. gadam par čempioni kļuva astoņas reizes.

Mūsdienu atklātajā ērā pa pieciem tituliem vienspēlēs ir amerikāņiem Džimijam Konorsam (James Scott Connors), Pītam Samprasam (Petros “Pete” Sampras) un šveicietim Rodžeram Federeram (Roger Federer). Dž. Konorss čempiona godā bija laika posmā no 1974. līdz 1983. gadam, P. Samprass laikā no 1990. līdz 2002. gadam, bet R. Federers uzvarēja piecas reizes pēc kārtas no 2004. līdz 2008. gadam. Skaitot kopā visas disciplīnas – vienspēles, dubultspēles un jauktās dubultspēles –, visvairāk US Open titulu ir amerikānim B. Tildenam (16), kas iegūti laikā no 1913. līdz 1929. gadam. Mūsdienu atklātajā ērā visvairāk titulu kopā ir Bobam Braienam (Robert “Bob” Charles Bryan) – deviņi (neviens tituls gan nav iegūts vienspēlēs). Astoņi tituli ir Džonam Makenrojam (John Patrick McEnroe). Sievietēm visvairāk titulu kopā (25) ir Mārgaretai Osbornai (Margaret Evelyn Osborne) laikā no 1941. līdz 1960. gadam. Atklātajā ēra tituliem bagātākā visās US Open disciplīnās ir Martina Navratilova (Martina Navrátilová) ar 16 uzvarām (1977–2006).

US Open ir pirmais Grand Slam turnīrs, kurā 1971. gadā ieviesa tiebreak sistēmu seta galotnē, kad rezultāts ir neizšķirts 6:6. Kopš 2022. gada jau visos četros Grand Slam turnīros seta galotnē, kad rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts tiebreak, vienīgi izšķirošajā setā (trešajā sievietēm un piektajā vīriešiem) ir supertaibreiks jeb spēle līdz 10 iegūtajiem punktiem.

1973. gadā US Open kļuva par pirmo Grand Slam turnīru, kurā sievietes un vīrieši varēja nopelnīt vienāda apjoma naudas balvas. Tā gada čempioni vienspēlēs austrālieši Džons Ņūkoms (John Newcombe) un Mārgareta Korta (Margeret Smith Court) katrs saņēma 25 tūkstošus ASV dolāru. 1975. gadā turnīru sāka aizvadīt uz māla seguma laukumiem, jo līdz tam tika saņemts daudz sūdzību par nelīdzeniem un bedrainiem zāles seguma laukumiem. Vēlās spēles tika aizvadītas prožektoru gaismā. 1978. gadā turnīrs notika jaunuzbūvētajā USTA (The United States Tennis Association, Savienoto Valstu Tenisa asociācija) Nacionālajā tenisa centrā Flašingmedovā, Kvīnsā, pirmoreiz uz cietā seguma laukumiem. Dž. Konorss kļuva par vienīgo tenisistu vēsturē, kas uzvarējos US Open vienspēles trijos dažādos segumos – uz zāles, māla un cietā. 2006. gadā tenisa kompleksu pārdēvēja leģendārās tenisistes B. Dž. Kingas vārdā.

2018. gadā Ņujorkā pirmo reizi ieviesa laika skaitīšanu starp izspēlēm, lai tenisisti lieki nevilcinātos sākt jaunu izspēli. Pulksteņi tika uzstādīti laukuma galos, vizuāli labi saredzami spēlētājiem un paaugstinājuma (galvenajam) tiesnesim. Pēc kartējās izspēles un rezultāta paziņošanas servētājam 25 sekunžu laikā jāievada bumba spēlē. Kopš 2020. gada šāda sistēma ir visos Grand Slam, Profesionālo tenisistu asociācijas (Association of Tennis Professionals, ATP) un Sieviešu tenisa asociācijas (Women’s Tennis Association, WTA) turnīros. 2020. gadā Covid-19 pandēmijas laikā turnīrs notika, taču bez skatītājiem klātienē.

2006. gadā tika ieviesta videoatkārtojumu sistēma, lai strīdīgās situācijās precīzi noteiktu bumbas atlēciena vietu laukumā. Iepriekš, 2004. gada turnīra ceturtdaļfinālā starp Serīnu Viljamsu (Serena Williams) un Dženiferu Kapriati (Jennifer Maria Capriati) bija daudz strīdīgu situāciju un apšaubāmu tiesneša lēmumu, ko vēlāk pierādīja TV atkārtojumos, tādējādi tika nolemts radīt neatkarīgu vērtēšanas sistēmu. Šīs projekcijas pamatā ir Hawk-Eye datorsistēma, kuras pamatā ir sešu vai septiņu kameru projekcijas pie laukuma līnijām un kas precīzi projicē bumbas atsitiena vietu laukumā un pēc tam to parāda videoekrānā. Sistēmas precizitāte ir līdz 3.6 mm un to mūsdienās izmanto arī kriketā, badmintonā, regbijā, futbolā un volejbolā. Katram spēlētājam seta laikā ir tiesības trīs reizes izmantot šo atkārtojumu. Ja spēlētājam ir taisnība, tad šis mēģinājums neskaitās. Lai samazinātu apkalpojošā personāla skaitu Covid-19 pandēmijas laikā (t. i., līnijtiesnešus) 2021. gadā jebkuru kļūdu noteica elektroniskā sistēma, un laukumā atradās tikai galvenais tiesnesis.

US Open tenisa kompleksā kopā mūsdienās ir 22 laukumi sacensībām un treniņiem. No tiem četras ir lielās arēnas – Artūra Eša vārdā nosauktais stadions (Arthur Ashe Stadium), Lūisa Ārmstronga stadions (Louis Armstrong Stadium), Grandstand un laukums Nr. 17 (Court 17). Vēl ir 13 citi laukumi sacensībām un pieci iesildīšanās treniņiem. Artūra Eša stadionā ir vietas 23 771 skatītājam, šo arēnu atklāja 1997. gadā, un tā ir lielākā tenisa arēna visā pasaulē. Lūisa Ārmstronga stadionā ir vietas 14 061skatītājam, šo arēnu atklāja 2018. gadā. Grandstand ir 8125 skatītāju vietu, un to atklāja 2016. gadā. Laukumā Nr. 17 ir 2800 sēdvietu, arī pārējos laukumos ir mazas tribīnes, un kopā vienlaicīgi tajās var apsēsties 12 656 skatītāju. Visiem laukumiem mūsdienās ir mākslīgais apgaismojums, kas ļauj aizvadīt spēles vēlu vakaros tumsā un tās pārraidīt TV. 2022. gadā klātienē divās nedēļās US Open apmeklēja 776 120 skatītāju. Pirms Covid-19 pandēmijas 2019. gadā skatītāju skaits bija 737 872 un 732 662 2018. gadā.

Kopš 2005. gada visi laukumi ir krāsoti zilā krāsā, kam ir pasaulē patentēta preču zīme US Open Blue. Ārpus laukuma robežām joprojām pastāv US Open Green jeb zaļais krāsojums. Mūsdienās ilgu laiku US Open bija vienīgais Grand Slam turnīrs, kurā sievietes un vīrieši spēlēja ar atšķirīgām bumbām. Pēc daudziem protestiem par nekvalitatīvām bumbiņām sievietēm, kopš 2023. gada visi spēlē ar vienādām bumbiņām.

Mūsdienās US Open ir tenisa turnīrs ar vislielāko balvu fondu. 2023. gadā visās disciplīnās kopā balvu fonds bija 65 miljoni ASV dolāru. Uzvarētāji vienspēlēs saņēma 3 miljonus dolāru, finālisti 1,5 miljonu, pat par zaudējumu pirmajā kārtā pienācās 81 500 dolāru. Atklātās ēras sākumā 1968. gadā kopējais balvu fonds bija 26 150 ASV dolāri.

1984. gadā kopīgais balvu fonds pirmo reizi pārsniedza vienu miljonu dolāru (1,461,896). Desmit miljonu balvu fonda robeža tika pārsniegta 2000. gadā, kad tas attiecībā pret iepriekšējo gadu pieauga par 97,6 % un sasniedza 15,011,000 dolāru. Gandrīz katru gadu balvu fonds pieaug, ir bijuši tikai daži izņēmumi. Vidējais balvu fonda pieaugums gadā kopš 1968. gada ir 17 %. Sportistu iegūtā naudas summa tiek aplikta ar nodokli, kas ir no 10 līdz 35 %.

Lielāko daļu ienākumu turnīra rīkotāji gūst no TV raidtiesību pārdošanas un ieejas biļetēm, katrs segments sastāda ap 35 % no kopīgās summas. No sponsoriem tiek iegūti aptuveni 20 % kopējā budžeta. Kopējie ienākumi rīkotājiem par šo turnīru katru gadu ir ap 350–400 miljoniem ASV dolāru. Lielu daļa peļņas rīkotāji iegulda tenisa centra attīstībā, tāpat bērnu un jaunatnes tenisā.