Suņu dzimtas pārstāvji ir vidēja un liela izmēra sauszemes plēsēji. Mazākā ir tuksnešu lapsa jeb feneks (Vulpes zerda), kas sver mazliet vairāk nekā vienu kilogramu un ir mājas kaķa lielumā, bet pelēkais vilks (Canis lupus) ziemeļu apgabalos var sasniegt pat 80 kg svaru. Raksturīgas salīdzinoši garas un tievas kājas, kuru pēdas balstās uz četriem pirkstiem; stāvas un smailas ausis; bagātīgi apmatota aste. Līdzās svaigai gaļai barībā patērē arī daudz augļu un kritušu dzīvnieku. Salīdzinoši strauji vairojas; metiena lielums var sasniegt desmit un vairāk mazuļu.

Suņu dzimtā ir 13 ģintis, no kurām polārlapsu (Alopex), īsausu suņu (Atelocynus), krabjēdājlapsu (Cerdocyon), krēpjaino vilku (Chrysocyon), Āzijas sarkano vilku (Cuon), hiēnsuņu (Lycaon), jenotsuņu (Nyctereutes), lielausu lapsu (Otocyon) un krūmu suņu (Speothos) ģintis pārstāvētas tikai ar vienu sugu. Pelēko lapsu (Urocyon) ģintī ir divas sugas, Dienvidamerikas lapsu (Pseudalopex) ģintī – sešas, suņu ģintī (Genus Canis) – septiņas, bet sugām visbagātākā ir lapsu ģints (Vulpes) – 11 sugas.

Ziemeļu reģionos suņu dzimtas pārstāvjus izmanto kažokādu ieguvei. Ar likumu neaizsargātās populācijās skaits tiek regulēts, lai samazinātu postījumus lopkopībai un slimību (trakumsērgas, suņu mēra) izplatību. Suņu dzimtas pārstāvji biežāk ir sastopami stepju un savannu tipa ainavās nekā vienlaidu mežu platībās. Dzimtas pārstāvji sastopami visās klimatiskajās joslās un kontinentos (piemēram, Austrālijā dingo (Canis lupus dingo) ir ievests pirms 3,5–11 000 gadu), izņemot Antarktīdu.