AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 29. septembrī
Inese Cera

putnēdājzirnekļi

(angļu mygalomorphs, vācu Vogelspinnenartige, franču mygales, krievu мигаломорфные пауки)
Mygalomorphae infrakārta pieder pie zirnekļu kārtas (Araneae), zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), posmkāju tipa (phylum Arthropoda), bezmugurkaulnieku grupas (Invertebrata), dzīvnieku valsts (regnum Animalia) 

Saistītie šķirkļi

  • augstākie zirnekļi
  • dzīvnieki
  • posmkāji
  • zirnekļu kārta
  • zirnekļveidīgie
Zirneklis Theraphosa blondi. 2018. gads.

Zirneklis Theraphosa blondi. 2018. gads.

Fotogrāfs Milan Zygmunt. Avots: Shutterstock.com/1143478199.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums 
  • 2.
    Izcelšanās un evolūcija 
  • 3.
    Raksturīgākās pazīmes 
  • 4.
    Infrakārtā ietilpstošās dzimtas 
  • 5.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums 
  • 2.
    Izcelšanās un evolūcija 
  • 3.
    Raksturīgākās pazīmes 
  • 4.
    Infrakārtā ietilpstošās dzimtas 
  • 5.
    Mijiedarbība ar cilvēku
Kopsavilkums 

Putnēdājzirnekļi sastopami visos kontinentos (izņemot Antarktīdu), kur veido vai nu alas, vai paslēptuves. Lielāka sugu daudzveidība ir siltā un mitrā klimatā. Zināmas aptuveni 3000 sugas. Barību iegūst, to nomedījot, tīklus neveido. Izmērā variē no apmēram 2 mm līdz 10 cm. No Araneomorphae atšķiras ar masīvajām helicerām, kuras spēj kustināt tikai uz priekšu un atpakaļ, un daļai putnēdājzirnekļu ir tergītu paliekas uz vēdera virspuses. 

Izcelšanās un evolūcija 

Putnēdājzirnekļu infrakārtas izcelšanās tiek saistīta ar triasa periodu. Ģenētiskās analīzes norāda uz senāku laiku – pirms vairāk nekā 300 miljoniem gadu. Infrakārtas sadalīšanās virsdzimtās Atypoidea un Avicularioidea notikusi pirms 323 miljoniem gadu. Senākā suga no putnēdājzirnekļu infrakārtas ir Rosamygale grauvogeli, atrasta izrakumos Francijā no triasa perioda. 

Raksturīgākās pazīmes 

Putnēdājzirnekļu ķermeni veido galvkrūtis un vēders, astoņas ejkājas un divas pedipalpas. Galvkrūšu priekšā atrodas divas masīvas, paralēlas un lejupvērstas heliceras, to galā zobi ir vērsti uz ķermeņa kaudālo galu. Infrakārtai raksturīgs tas, ka heliceras (orthognathous chelicerae) un to galos esošos zobus zirnekļi var kustināt tikai paralēli savai ķermeņa asij (uz priekšu un uz aizmuguri), turklāt zobi novietoti paralēli cits citam. Galvkrūšu priekšpusē atrodas acis, kopskaitā astoņas. Divas no tām ir priekšējās, pārējās – sekundārās acis. Redze ir vāji attīstīta, ārvidi zirnekļi uztver galvenokārt ar taustes palīdzību, ko nodrošina taustes mati. Mātītes un tēviņa savstarpējā saziņa tiek nodrošināta ar taktilās un ķīmiskās komunikācijas palīdzību.

Infrakārtas pārstāvjiem ir saglabājušās primitīvo zirnekļu pazīmes: divi pāri lapveida plaušu, vienkāršas tīmekļa kārpas (divi pāri), mehāniski vājš, vienveidīgs tīmekļa pavediens. Tīmekli izmanto gan barības iegūšanai, gan alas izklāšanai un paslēptuves izveidošanai. Daudzi putnēdājzirnekļi veido alas, kurās dzīvo visu laiku (mātītes un nepieaugušie zirnekļi, tēviņi pārošanās partnera meklējumos pamet alu), bet virs augsnes ala ir savienota ar tīmekļa pavedieniem upura sajušanai. Alas var būt nosegtas ar vāciņu, ko zirneklis paceļ, kad pie alas ir pietuvojies upuris. Citi zirnekļi savukārt alas vāciņu tur paceltu, lai ātrāk varētu noķert upuri; ir arī sugas, kas neveido alas – tie dzīvo, brīvi slēpjoties substrātā. Dažas sugas pagarina savu tīmekli ar zaru vai augu daļu palīdzību, lai labāk varētu uztvert upura klātesamību. Putnēdājzirnekļi pārtiek no izmērā lielākiem bezmugurkaulniekiem (pamatā kukaiņiem), dažreiz arī no ķirzakām, mazāka izmēra putniem un zīdītājiem.

Putnēdājzirnekļu ķermeņa izmēri variē starp dzimtām un sugām. Lielākais zirneklis ir Theraphosa blondi, kuram ķermeņa garums ir 10 cm, neieskaitot kājas. Mazākie infrakārtas īpatņi ir atrasti Meksikā un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dienviddaļā no Hexurella ģints. Tie ir nedaudz garāki par 2 mm.

Vairošanās notiek pavasarī, vasarā vai rudenī. Mazuļi pēc izšķilšanās kādu laiku pavada mātītes alā vai mātītes tuvumā (alās nedzīvojošie zirnekļi), vēlāk izklīst un veido paši savu paslēptuvi. 

Infrakārtā ietilpstošās dzimtas 

Infrakārtu pārstāv vairāk nekā 3000 zināmas sugas, kuras sadalītas divās virsdzimtās: Atypoidea un Avicularioidea. Atypoidea virsdzimtā ietilpst trīs dzimtas, savukārt Avicularioidea – 19 dzimtas. Virsdzimtu īpatņi atšķiras ar to, ka Atypoidea uz vēdera virspuses saglabājušās tergītu paliekas, savukārt otras virsdzimtas īpatņiem to trūkst. 

Mijiedarbība ar cilvēku

Pievilcīgā izskata dēļ putnēdājzirnekļi nereti tiek turēti terārijos kā mājdzīvnieki. Tie atšķiras gan pēc formas, gan pēc krāsas un dzīvo līdz pat 25 gadu vecumam. Dzīves ilgums ir atkarīgs no sugas un dzīves apstākļiem.

Daudzas sugas ir iekļautas pasaules apdraudēto sugu sarakstā pēc Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) izstrādātajiem kritērijiem, jo ir reti sastopamas un endēmas noteiktam reģionam.

Multivide

Zirneklis Theraphosa blondi. 2018. gads.

Zirneklis Theraphosa blondi. 2018. gads.

Fotogrāfs Milan Zygmunt. Avots: Shutterstock.com/1143478199.

Zirneklis Theraphosa blondi. 2018. gads.

Fotogrāfs Milan Zygmunt. Avots: Shutterstock.com/1143478199.

Saistītie šķirkļi:
  • putnēdājzirnekļi
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • augstākie zirnekļi
  • dzīvnieki
  • posmkāji
  • zirnekļu kārta
  • zirnekļveidīgie

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Pasaules zirnekļu kataloga (World Spider Catalog) tīmekļa vietne
  • Putnēdājzirnekļi, Mygalomorphae infrakārta (Mygalomorphs: infraorder Mygalomorphae)

Ieteicamā literatūra

  • Garrison, N.L. et al., ‘Spider phylogenomics: untangling the Spider Tree of Life’, PeerJ., February 23, 2016.
  • Monjaraz-Ruedas, R., Mendez, R.W., and Hedin, M., ‘Species delimitation, biogeography, and natural history of dwarf funnel web spiders (Mygalomorphae, Hexurellidae, Hexurella) from the United States/Mexico borderlands’, ZooKeys, 1167, 2023, pp. 109–157.
  • Opatova, V. et al., ‘Phylogenetic systematics and evolution of the spider infraorder Mygalomorphae using genomic scale data’, Systematic Biology, vol. 69(4), 2020, pp. 671–707.
  • Viera, C. and Gonzaga, M.O., Behaviour and Ecology of Spiders: Contributions from the Neotropical Region, Cham, Springer, 2017.

Inese Cera "Putnēdājzirnekļi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/238145-putn%C4%93d%C4%81jzirnek%C4%BCi (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/238145-putn%C4%93d%C4%81jzirnek%C4%BCi

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana