Līčagala apmetne pieskaitāma vidējā neolīta ķemmes keramikas kultūras pieminekļiem.

Apmetnes vieta atrodas Aiviekstes vecupes līkuma smilšainajā labajā krastā. Lubāna mitrāja meliorācijas gaitā Aiviekste vietām tika iztaisnota, likvidējot daļu upes līkumu, arī to, kura krastā atrodas apmetne. Tā kā Līčagala mājas vairs nepastāv, tad apmetnes vietu var atrast, ejot no Lettes mājām 700 m ziemeļu virzienā. Braucot no Lubānas 5 km pa lielceļu gar Aiviekstes labo krastu, vietā, kur vecupes līkums pienāk vistuvāk lielceļam, apmetne atrodas 300 m attālumā (koordinātas: 56.93826 ģeogrāfiskais platums un 26.80317 ģeogrāfiskais garums).

1911. gadā apmetnē, kurā vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā tika ierīkots latgaļu kapulauks, izrakumus veica Armīns fon Felkerzāms (Magnus Conrad Armin von Fölkersam), 1913. gadā Makss Eberts (Max Ebert), bet 1927. un 1936. gadā – Eduards Šturms. Apmetnes dažādās vietās viņš izpētīja 11 laukumus, 1 x 2 m–3 x 5 m lielus. Kultūrslānis atklājās zem 20 cm bieza augsnes un līdz 50 cm bieza vēju uzpūsta smilšu slāņa uz senākās augsnes kārtas. Tas sastāvēja no pelniem, oglītēm, kaulu drumslām, ķemmes keramikas trauku lauskām, krama rīkiem – bultu galiem, nažiem, kasīkļiem, kā arī krama atšķilām. Atrasti daži dzintara gabaliņi. Kā savrupatradumi iegūti akmens ķīļveida cirvji, kāds kātcauruma cirvja fragments. Pārskatā par 1936. gada izrakumiem E. Šturms secināja, ka akmens laikmeta atradumiem nav noteikta kultūrslāņa, ka tie izkaisīti plašākā laukumā un atrodami dažādos dziļumos. Līčagala apmetne pieskaitāma vidējā neolīta ķemmes keramikas kultūras pieminekļiem.