AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 4. septembrī
Viesturs Ķerus

mežirbe

(angļu Hazel Grouse, vācu Haselhuhn, franču gélinotte des bois, krievu рябчик)
mežirbe Tetrastes bonasia (Linnaeus, 1758) ir Tetrastes ģints, fazānu dzimtas (Phasianidae), vistveidīgo putnu kārtas (Galliformes) suga

Saistītie šķirkļi

  • baltirbe
  • laukirbe
  • putni Latvijā
  • vistveidīgie putni Latvijā
Mežirbe. Roja, 04.2000.

Mežirbe. Roja, 04.2000.

Fotogrāfs Andris Eglītis. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Nosaukuma izcelsme un klasifikācija
  • 3.
    Izskats un balss
  • 4.
    Biotops. Dzīvesveids. Barība
  • 5.
    Izplatība. Skaits. Apdraudējums
  • 6.
    Mijiedarbība ar cilvēku
  • 7.
    Aizsardzības statuss
Kopsavilkums

Mežirbe ir fazānu dzimtas putns baloža lielumā ar pelēkbrūni rūsgani baltraibu apspalvojumu. Sastopama no Francijas austrumu daļas līdz Krievijas austrumiem. Izteikts nometnieks. Latvijā ligzdo 4858–24069 mežirbju pāru. Apdzīvo dažādus mežus ar bagātīgu pamežu. Pieaugušie putni pārtiek galvenokārt no dažādām augu daļām, sēklām un augļiem.

Nosaukuma izcelsme un klasifikācija

1758. gadā Karls Linnejs (Carl Linnaeus) sugai devis nosaukumu Tetrao bonasia, bet mūsdienās sugas zinātniskais nosaukums ir Tetrastes bonasia. Iepriekš lietots arī nosaukums Bonasa bonasia, kas joprojām atrodams daudzās publikācijās.

Sugai izdalītas 11 pasugas. Latvijā sastopama nominālpasuga Tetrastes bonasia bonasia.

Izskats un balss

Ķermeņa garums – 35–40 cm, svars – 370–430 g. Baloža lieluma putns. Mātītes pavisam nedaudz mazākas nekā tēviņi. Apspalvojums pelēkbrūni rūsgani baltraibs. Tēviņam ir īss cekuls, melna rīkle ar baltu apmali un pelēcīga aste ar platu melnu joslu galā. Mātītei cekuls ir īsāks, rīkle – brūna ar baltiem raibumiem.

Tēviņa dziesma, ko var dzirdēt agri pavasarī (martā–aprīlī) un arī rudenī, ir ļoti smalks svilpiens “cīīīīī-cīīī-ci’i”.

Mežirbe. Skrunda, 24.03.2019.

Mežirbe. Skrunda, 24.03.2019.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Mežirbe. Mūrmastiene, Lisiņas mežs, 03.2011.

Mežirbe. Mūrmastiene, Lisiņas mežs, 03.2011.

Fotogrāfs Andris Eglītis. 

Mežirbes dziesma. Aklais purvs, 12.04.2010.

Ieraksta autors Edmunds Račinskis. Avots: https://xeno-canto.org/

Biotops. Dzīvesveids. Barība

Mežirbe ir izteikts nometnieks.

Apdzīvo jauktus skujkoku un lapu koku mežus. Samērā šauri specializētas prasības pēc daudzveidīgas mežaudzes struktūras, kur būtiska ir diezgan bieza mežaudze no zemes līdz apmēram septiņu metru augstumam (pamežs, paauga un otrais stāvs) un dažādi struktūras elementi: kritalas, pārejas no klajumiņiem uz vietām ar biezu veģetāciju, vietas smilšu vannām.

Ziemā pārtiek no lapu koku (alkšņu, bērzu u. c.) spurdzēm, pumpuriem un dzinumiem. Pavasarī sāk baroties ar šo pašu koku jaunajām lapām un, ja tos nesedz sniegs, arī ar zemsedzes augu lapām un ziediem. Vasarā svarīga barība ir ogas, it īpaši melleņu un citu Vaccinium ģints augu. Mazuļi pirmajās desmit dienās pārtiek gandrīz tikai no dažādiem bezmugurkaulniekiem, bet pēc tam pamazām pāriet uz augu valsts barību.

Ligzdu būvē mātīte viena pati. Ligzda ir sekla iedobe zemē, izklāta ar zāli, lapām un citiem augu materiāliem, labi apslēpta zemsedzes veģetācijā vai zem izgāztu koku saknēm.

Olas dzeltenīgi brūnganas ar sarkanbrūniem plankumiem. Olu izmērs vidēji ir 41,5x28,5 mm. Latvijā dējumā 6–11 olas, gadā viens perējums. Perē tikai mātīte. Perēšanas ilgums ir apmēram 25 dienas.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tos vadā mātīte viena pati. Lidspēju mazuļi iegūst apmēram 15 dienu vecumā.

Izplatība. Skaits. Apdraudējums

Plašs izplatības areāls – no Francijas austrumu daļas līdz Ķīnas ziemeļiem dienvidos un no Skandināvijas ziemeļiem līdz Krievijas austrumiem ziemeļos.

Izplatības areāls Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nedaudz sašaurinājies, bet populācijas lieluma tendence nav zināma.

Latvijas ligzdojošā populācija ir 4858–24069 pāru liela. Īstermiņā populācija samazinās, taču ilgtermiņa tendence nav zināma. Arī sugas izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem būtiski samazinājusies.

Pasaules un Eiropas mērogā suga nav apdraudēta, taču Latvijā tā klasificēta kā stipri apdraudēta.

Mijiedarbība ar cilvēku

Latvijā un arī citās valstīs mežirbe tradicionāli ir medījams putns. Latvijā no 2015. līdz 2024. gadam nomedītas vidēji 86 mežirbes sezonā.

Mežirbe minēta arī latviešu tautasdziesmās. Lai gan lielākoties tautasdziesmās minētā irbe ir laukirbe, ir virkne gadījumu, kad nepārprotami domāta mežirbe, piemēram:

“Irbe svilpa siliņā,

Es atsvilpu ecēdams;

Tā nebija sila irbe,

Tā bij ciema zeltenīte.”

vai

“Irbe tek caur siliņu,

Cekuliņu grozīdama;

Māsa gāja caur tautām,

Asariņas slaucīdama.”

Aizsardzības statuss

Mežirbe iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā, kas nozīmē, ka šai sugai jānodrošina īpaši dzīvotnes aizsardzības pasākumi. Taču vienlaikus suga iekļauta arī minētās direktīvas 2. pielikumā, kas pieļauj šīs sugas medības.

Arī Latvijā suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, taču tā sadaļā “Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts”, tādējādi vienlaikus ar aizsardzību tiek pieļautas šīs sugas medības.

Multivide

Mežirbe. Roja, 04.2000.

Mežirbe. Roja, 04.2000.

Fotogrāfs Andris Eglītis. 

Mežirbe. Skrunda, 24.03.2019.

Mežirbe. Skrunda, 24.03.2019.

Fotogrāfs Ainars Mankus.  

Mežirbe. Mūrmastiene, Lisiņas mežs, 03.2011.

Mežirbe. Mūrmastiene, Lisiņas mežs, 03.2011.

Fotogrāfs Andris Eglītis. 

Mežirbes mazulis. Brocēni, 05.06.2016.

Mežirbes mazulis. Brocēni, 05.06.2016.

Fotogrāfs Ainars Mankus.

nav attela

Mežirbes dziesma. Aklais purvs, 12.04.2010.

Ieraksta autors Edmunds Račinskis. Avots: https://xeno-canto.org/

Mežirbe. Roja, 04.2000.

Fotogrāfs Andris Eglītis. 

Saistītie šķirkļi:
  • mežirbe
  • vistveidīgie putni Latvijā
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • baltirbe
  • laukirbe
  • putni Latvijā
  • vistveidīgie putni Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • BirdLife datu zona (BirdLife Data Zone)
  • Dainu skapis
  • Eiropas ligzdojošo putnu atlanta kartes
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (30.11.2009.)
  • IUCN apdraudēto sugu Sarkanais saraksts (The IUCN Red List of Threatened Species)
  • Latvijas putni
  • Medījamo un nomedīto dzīvnieku skaits

Ieteicamā literatūra

  • del Hoyo, J., Elliott, A., and Christie, D.A. (eds.), Handbook of the Birds of the World, vol. 2, Barcelona, Lynx Edicions, 1994.
  • Harrison, C.J.O. and Castell, P., Bird nests, eggs and nestlings of Britain and Europe with North Africa and the Middle East, London, HarperCollinsPublishers, 2002.
  • Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A. un Mārdega, I., Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017: putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Strazds, M. (red.), Latvijas meža putni, 2. izdevums, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Strazds, M. un Ķerus, V., Mežirbes (Bonasa bonasia) aizsardzības plāns 2017.–2026. gadam, Rīga, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 2017.
  • Svensons, L., Malernijs, K. un Seterstrems, D., Putnu noteicējs, Rīga, Jāņa sēta, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Viesturs Ķerus "Mežirbe". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/240234-me%C5%BEirbe (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/240234-me%C5%BEirbe

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana