Spāņu rakstnieks un publicists, Spānijas Republikas Ministru prezidents (1931–1933; 1936) un prezidents (1936–1939), spāņu republikānisma simbols. Pēc Otrās Spānijas Republikas izveides, Manuela Asanjas vadītās valdības uzsāka vērienīgas reformas, lai veicinātu valsts modernizāciju un sabiedrības labklājības uzlabošanos.

M. Asanja dzimis uzņēmēja un Alkalā de Enaresas mēra Estebana Asanjas Katarineu (Esteban Azaña Catarineu) un Hosefas Diasas-Galjo i Mugurusas (Josefa Díaz-Gallo y Muguruza) ģimenē; abi vecāki miruši M. Asanjas jaunībā.

1900. gadā M. Asanja Madrides Centrālajā universitātē (Universidad Central de Madrid) ieguva tiesību zinātņu doktora grādu, aizstāvot doktora disertāciju “Pūļu atbildība” (La responsabilidad de las multitudes).

19. un 20. gs. mijā, izmantojot pseidonīmu Salvadors Rodrigo (Salvador Rodrigo), sāka rakstīt pirmās publikācijas tādiem laikrakstiem kā Brisas del Henares un Gente Vieja. No 1910. gada plaši publicējies arī citos izdevumos, to starpā El Liberal, La Correspondencia de España, El Fígaro, El Imparcial. Pirmā pasaules kara laikā apmeklēja frontes līnijas Francijā un Itālijā, par pieredzēto rakstot publikācijas, tajā skaitā 1919. gadā pirmo grāmatu “Studijas par mūsdienu Francijas politiku. Militārā politika” (Estudios de política francesa contemporánea. La política militar). Iesaistījās vairāku laikrakstu izveidošanā, to starpā literārajā laikrakstā La Pluma, kas pastāvēja no 1920. līdz 1923. gadam. No 1923. līdz 1924. gadam vadīja izdevumu España. Bija nozīmīgas spāņu privātās kultūras iestādes “Ateneo de Madrid” sekretārs (1913–1920) un prezidents (1930–1932).

Pirmo politisko uzrunu “Spānijas problēma” (El problema español) teica 1911. gadā Alkalā de Enaresas Tautas nama (Casa del Pueblo de Alcalá de Henares) atklāšanā. 1913. gadā iestājās republikāniskajā Reformistu partijā (Partido Reformista), kuras darbībā vīlās Migela Primo de Riveras (Miguel Primo de Rivera) diktatūras sākumā. 1925. gadā iesaistījās politiskās grupas “Politiskā rīcība” (Acción Política) izveidē, kas 1926. gadā kļuva par daļu no politiskās platformas “Republikāņu alianse” (Alianza Republicana). Pēc Otrās Spānijas Republikas izveides kļuva par kara ministru, uzsākot armijas reorganizāciju tās modernizēšanai. No 14.12.1931. pagaidu valdības, bet no 16.12.1931. valdības premjerministrs, turpinot pildīt arī kara ministra funkcijas. Viņa vadībā Spānijā sākās vērienīgas reformas, tiecoties samazināt baznīcas lomu, uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, to starpā paredzot agrāro un izglītības reformu, kā arī darba apstākļu uzlabošanu. 1932. gada augustā pārvarēja ģenerāļa Hosē Sanhurho (José Sanjurjo) apvērsuma mēģinājumu. Anarhistu sacelšanās 1933. gada janvārī Kasas Viehas apspiešana vājināja sabiedrības atbalstu valdībai, M. Asanjam atkāpjoties no amata 1933. gada septembrī. Pēc parlamenta vēlēšanām 1933. gada novembrī strādāja opozīcijā. 1934. gada aprīlī dibināja jaunu politisko partiju “Republikāņu kreisie” (Izquierda Republicana). Pēc Katalonijas valdības sacelšanās 1934. gada oktobrī, nepamatoti pārmetot iesaisti tajā, tika arestēts un atradās ieslodzījumā līdz gada beigām.

1935. gada sākumā aktīvi iesaistījās kreiso republikāņu politiskajās kampaņās. Aktīvi veicināja kreiso politisko partiju apvienošanos Tautas frontē. 1936. gada februāra parlamenta vēlēšanās “Republikāņu kreisie” sasniedza augstus rezultātus, M. Asanjam kļūstot par valdības vadītāju. 10.05.1936. ievēlēts par Spānijas Republikas prezidentu.

Spānijas pilsoņu kara izcelšanās ievērojami ietekmēja M. Asanjas personību. 1936. gada oktobrī pārcēlās no Madrides uz Barselonu. Nežēlīgās kara norises un starptautiskā atbalsta trūkumu Spānijas Republikai M. Asanja uztvēra arī kā personīgu neveiksmi un distancējās no aktīvas iesaistes politikā. Republikāņiem zaudējot Kataloniju, 05.02.1939. šķērsoja Spānijas un Francijas robežu. Pēc tam, kad Francija un Lielbritānija atzina Fransisko Franko (Francisco Franco) valdību, 27.02.1939. M. Asanja atkāpās no prezidenta amata un pārtrauca darbību politikā.

M. Asanja tiecās modernizēt Spāniju un tās sabiedrību, paredzot baznīcas un militārisma ietekmes mazināšanu valsts pārvaldē, risinot ilgstošas sociālās problēmas un veicinot izglītības pieejamību. Tomēr vērienīgās reformas saskārās ar ietekmīgu sabiedrības grupu opozīciju. Tāpat vienlaicīgi pastāvēja pārāk daudz mērķu, apgrūtinot valdības iespējas sasniegt savlaicīgus rezultātus. Vēlējās panākt nacionālo izlīgumu Spānijas pilsoņu karā.

M. Asanja tiek uztverts kā Spānijas republikānisma simbols, cieši identificējot viņa personību ar Otro Spānijas Republiku. Daļa Spānijas sabiedrības attiecīgajā laikā un līdz mūsdienām ļoti augstu vērtē M. Asanjas sabiedrības modernizācijas ieceres, demokrātisko un republikānisko vērtību atbalstīšanu. No 2006. gada Francijā un no 2010. gada Spānijā norisinās ikgadējas M. Asanjas dzīvei un darbiem veltītas dienas. Tikmēr jau Otrās Spānijas Republikas laikā M. Asanja saņēma nežēlīgu opozīcijas kritiku. F. Franko režīma laikā plaši apmelots un pret viņu vērsti asi pārmetumi. Literārajā darbībā augstu novērtētas M. Asanjas esejas un personīgās dienasgrāmatas. 1926. gadā par darbu “Huana Valeras dzīve” (Vida de Juan Valera) saņēma Spānijas Nacionālo balvu literatūrā (Premio Nacional de Literatura).

M. Asanju portretējuši tādi spāņu gleznotāji kā Hosē Marija Lopess Meskita (Jose Maria Lopez Mezquita) un Daniels Kintero (Daniel Quintero). M. Asanjam Alkalā de Enaresā veltīts Hosē Nohas (José Noja) veidots piemineklis.

M. Asanja atspoguļots dokumentālajās filmās, piemēram, “Spāņu zeme” (The Spanish Earth, režisors Joriss Īvenss, Joris Ivens, 1937) un “Asanja, četras jūlija dienas” (Azaña, cuatro días de julio, režisors Santjāgo Sanmigels, Santiago San Miguel, 2008).